Laukos
Politika

Par sezonas laukstrādniekiem – mazāks nodoklis0


Ja ievēro dažus noteikumus, aktīvo lauku darbu sezonā var maksāt mazākus nodokļus par sezonas laukstrādniekiem. Dažām nozarēm, piemēram, ogu audzētājiem, šie noteikumi ir īsts glābiņš.
Ja ievēro dažus noteikumus, aktīvo lauku darbu sezonā var maksāt mazākus nodokļus par sezonas laukstrādniekiem. Dažām nozarēm, piemēram, ogu audzētājiem, šie noteikumi ir īsts glābiņš.
Foto: Timurs Subhankulovs

No 1. aprīļa līdz 30. novembrim par sējas vai ražas novākšanas darbos nodarbinātajiem laukstrādniekiem darba devēji no viņu ienākumiem var ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāku par 70 centiem dienā.

Tas nozīmē, ka par lauku darbos nodarbināto darbinieku lauksaimniekam nav jāmaksā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un riska nodeva. Savukārt no darbinieka ienākumiem nav atsevišķi jāietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis vispārējā kārtībā, piemērojot progresīvo nodokļa likmi atkarībā no ienākumu apmēra.

Sezonas laukstrādnieku ienākumam nepiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvo likmi, bet minēto ienākumu ņem vērā, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru.

Sezonas laukstrādnieka ienākumam nepiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu, attaisnotos izdevumus un atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Laukstrādnieks, par kuru tiem maksāts 15% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kļūst sociāli apdrošināts pensijai, ja pie visiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro.

 

Trīs noteikumi darba devējam un ņēmējam

Tiesa gan, lai varētu maksāt mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli, darba devējam jāievēro trīs noteikumi.

Pirmkārt, jāpieder vai jānomā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā viņš audzē dārzeņus, ogulājus vai augļu kokus. Otrkārt, šogad bija jāpiesakās Lauku atbalsta dienestā (LAD) vienotās platības maksājumam. Treškārt, viņš nedrīkst būt mikro­uzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājs.

Savi noteikumi jāievēro arī pašam sezonas lauk­strādniekam.

Pirmkārt, viņš var strādāt pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem ne ilgāk par 65 dienām (no iespējamām 244 dienām sezonā). Otrkārt, viņa ienākumi nedrīkst pārsniegt 3000 eiro mēnesī. Treškārt, četrus mēnešus pirms sezonas darbu uzsākšanas konkrētajā zemnieku saimniecībā ar tās īpašnieku vai nomnieku viņam nav bijis noslēgts darba vai uzņēmuma līgums.

Par sezonas laukstrādnieku, kurš strādā zemnieku saimniecībā un vienlaikus saņem ienākumus vēl kādā uzņēmumā, ar kuru ir noslēgts darba līgums, nodokļi jāmaksā vispārējā kārtībā.

 

Apgādniekiem saglabājas nodokļa atvieglojumi

Par sezonas lauku darbos nodarbinātajiem bērniem viņu vecāki saglabā tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem par apgādājamiem, ja:

– sezonas laukstrādnieks ir jaunāks par 18 gadiem;

– sezonas laukstrādnieks ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.

 

Laukstrādnieks jāreģistrē LAD

Sezonas laukstrādnieku reģistrēšanai darba devēji var izmantot LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS). Darbā pieņemtie VID papildus nav jāreģistrē. Izmantojot EPS, darba devējam jāreģistrē ienākumu gūšanas diena, noslēgtais līgums un sezonas laukstrādniekiem aprēķinātā atlīdzība par darbu. EPS ļauj darba devējiem iegūt vienkop visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai pēc tam vienu reizi mēnesī iesniegtu tos VID.

Ja vienā zemnieku saimniecībā sezonas lauk­strādnieks bez pārtraukuma strādājis 65 dienas un ja viņa ienākumi pārsniedz 3000 eiro mēnesī, tad darba devējam viņš jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pilnā apmērā.

Kā vēsta LAD, šāds sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms ieviests kopš 2014. gada 1. jūnija, lai samazinātu nodokļu slogu tiem cilvēkiem, kas tiek nodarbināti augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Bet tas neskar tos, kuri pieņemti sezonas darbā par lauksaimniecības tehnikas vadītājiem.

 

Glābiņš ogu audzētājiem

“Ogu audzētājiem šī kārtība ir glābiņš!” atzīst Jelgavas novada Līvbērzes pagasta SIA “Arosa-R” īpašniece Māra Rudzāte, kuras 54 hektāru saimniecībā tiek audzētas lielogu krūmmellenes un to stādi.

“Ik gadu, sākot no jūlija līdz augustam, ražas novākšanai man būtu vajadzīgi ap 100 līdz 120 ogu lasītāji. Šogad, ņemot vērā gaidāmo labo ražu, pat visi 200. Ņemot vērā, ka laukstrādniekus grūti atrast un ka nolīgtie strādā tikai pāris nedēļas vai dažas dienas, parastajā kārtībā ar katru būtu jākārto darbā pieņemšanas un atbrīvošanas procedūras. Kopš ieviests šis atvieglotais nodokļu maksāšanas režīms, tagad tās man atkrīt.”

“Šāds nodokļu režīms ir atvieglojums gan darba devējam, gan darba ņēmējam,” saka Vārkavas novada Rožkalnu pagasta zemnieku saimniecības vadītājs Gustavs Norkārklis, “darba ņēmējam mazāks nodokļu slogs un lielāki ienākumi. Savukārt darba devējam vieglāk nolīgt strādniekus sezonas darbā. Tā kā bieži lauku darbos nolīgtais cilvēks strādā ar pārtraukumiem, darba devējam, izmantojot LAD uzturēto reģistru, vieglāk uzskaitīt darba dienas un ienākumus.”

LA.lv