Bizness, Finanses

Par spīti lietum ražošana attīstās. Miljonāru saraksta līderi – par šo sezonu

Latvijas vērtīgākais lauksaimniecības uzņēmums “Balticovo” ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā.

“”Balticovo” pamata stratēģija vienmēr bijusi uzņēmuma tālāka attīstība, tāpēc tajā ticis ieguldīts daudz līdzekļu – pat pirms izmaiņām nodokļu likumdošanā. Tādējādi, protams, apzināmies uzņēmuma vērtību, jo tā ilgus gadus tikusi apzināti palielināta. Taču, protams, atrašanās šā topa pašā priekšgalā ir patīkams un pat negaidīts pārsteigums, kas vēlreiz apliecina – esam nozīmīgs spēlētājs Latvijas tautsaimniecībā,” gandarījumu neslēpa “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vadims Vlasovs. Viņš norāda, ka viena no uzņēmuma lielākajām vērtībām ir tieši ilggadējie darbinieki, kuru pieredze un kompetences sfēras ražošanas uzņēmumā ir neaizstājamas. “Tāpat lielu nozīmi piešķiram attīstībai – gan turpinot apgūt pašmāju un eksporta tirgus, gan attīstot aizvien jaunus augstas kvalitātes produktus,” piebilda uzņēmuma vadītājs.

Otrs vērtīgākais Latvijas lauksaimniecības uzņēmums – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Latraps” – pieder 980 Latvijas zemniekiem. No tiem 47% strādā Zemgalē, 30% – Latgalē, 18% – Kurzemē, bet 5% – Vidzemē. Kooperatīva ģenerāldirektors Edgars Ruža teic, ka lauksaimniecībā katrs gads ir izaicinājumiem bagāts un šī vasara nav izņēmums. Taču kooperatīva spēks ir tā biedri, zemnieki, kas strādā visā Latvijas teritorijā. “Tas ļauj līdzsvarot un stabilizēt ražošanu. Protams, mums būs biedri vietās, kur bijusi īpaši kritiska situācija, kas nespēs norēķināties par saistībām, taču kopumā mēs stabili turpinām attīstīt savus plānus,” piebilst E. Ruža.

Kooperatīvs intensīvi palielina pirmapstrādes jaudas un būvē jaunas graudu kaltes – jau īstenoti projekti Virbu pagastā, Madonā, kur uzbūvēts graudu pirm-apstrādes komplekss. Top Saldū, Daugavpilī, arī Jēkabpilī. “Nākamo gadu plānojam kā vienu no būtiskākajiem investīciju un attīstības jomā. Mēs redzam, ka kopumā ražošana pieaug, ražas ir lielākas un graudus ir jāspēj savākt un saglabāt. Šis gads arī pierāda, ka ir vajadzīgas lielākas jaudas. Šobrīd svarīgāk ir attīstīt iekšzemes objektus, lai var novest graudus no lauka un izžāvēt. Lai ir ko vest uz ostu un eksportēt,” uzskata uzņēmuma vadītājs.

“Nav viegli, ir sarežģīti, tik aukstu un lietainu vasaru neatceros. Attāls vēl nav pļauts, 500 ha kukurūzas arī stāv, rudens arumi nav veikti,” mazliet sūrojas Jānis Vaļko, trešā vērtīgākā lauksaimniecības uzņēmuma – SIA “Pampāļi” vadītājs un īpašnieks. Šīs sezonas sarežģītie laika apstākļi iekavējuši arī jaunās fermas būvniecību, kuru bija plānots nodot ekspluatācijā līdz šā gada decembrim. “Pampāļu” saimniecībā ir trešais lielākais piena govju ganāmpulks, un to skaitu plānots palielināt līdz 1200.

SIA “Pampāļi” balstās uz trīs nozarēm – svarīgākā ir graudkopība, tad lopkopība un biogāzes ražošana. “Jāstrādā komplektā, lai var kaut ko sasniegt,” teic J. Vaļko, kurš cer uz Dieva prāta labvēlību, lai varētu novākt vismaz zaļbarību. Govīm jau būšot ko likt silē, bet kukurūza nepieciešama arī biogāzes ražotnei. Tajā no govju mēsliem top ne tikai elektrība, bet arī digestāts, ar ko mēslot graudaugu laukus. “Labi, ka graudaugus – kviešus un rap-šus – izdevies nokult,” teic saimnieks Jānis Vaļķo, kurš uzņēmumu vada jau 31 gadu. Ilgajos darba gados zemei, govīm un ļaudīm atdota gan veselība, gan enerģija. Tāpēc cerības tiek saistītas ar dēlu Mārtiņu, viņš drīz pabeigs Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ar pilnu atbildību pārņems saimniecības vadību. Atbildība ir liela – SIA “Pampāļi” ir 142 īpašnieki un 145 darbinieki.

Kā ziņots, šodien “LA” pirmoreiz publicē Latvijas 100 visvērtīgāko lauksaimniecības uzņēmumu – akciju sabiedrību, SIA un kooperatīvo sabiedrību – sarakstu, kur apkopotas un pēc pašu kapitāla lieluma sarindotas visas tās SIA, AS un kooperatīvās sabiedrības, kuru galvenais darbības veids saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem ir lauksaimniecība.Pašu kapitāls ir tas uzņēmuma bilances rādītājs, kas visprecīzāk norāda uz to, cik liela ir uzņēmuma vērtība: pašu kapitāls rāda, cik liela īpašuma daļa uzņēmumā pieder uzņēmuma īpašniekiem, un tā sastāvdaļas ir uzņēmuma pamatkapitāls, rezerves un nesadalītā peļņa.

Kā liecina “Lursoft” dati, Latvijā ir deviņi lauksaimniecības uzņēmumi, kuru pašu kapitāla apjoms pārsniedz 10 miljonus eiro, – tie ir AS “Balticovo”, kooperatīvā sabiedrība “Latraps” (tā gan vēl nav iesniegusi pagājušā gada darbības pārskatu, tā ka šie ir 2015. gada dati), vairākās jomās strādājošā SIA “Pampāļi”, graudkopības uzņēmumi “Ingleby Dobele Agro” un SIA “Uzvara-Lauks”, pazīstamie daudznozaru uzņēmumi AS “Agrofirma Tērvete” un SIA “Ziedi JP”, kā arī cūkkopības uzņēmums SIA “Gaižēni” un vēl viena putnu fabrika – AS “Putnu fabrika Ķekava”.
Vairāk lasiet šeit

1 komentārs

  1. Būtu, jauki, ja uzņēmums lepotos arī ar savu attīstību putnu labturības apstākļiem, un olu vietā varētu redzēt bildes, ar skaistajām vistām, no kurām tās olas nāk.

Pievienot komentāru