Bizness, Īpašums

Par zādzībām pat nenojauš. Lielākais meža īpašnieks par kadastra nejēdzībām

Viens no lielākajiem meža īpašniekiem Latvijā kuldīdznieks Modris Fokerots atzīst, ka arī viņš tāpat kā daudzi mežu īpašnieki saskāries ar robežu patvaļīgu pārcelšanu, kas kaimiņu meža īpašniekam paver iespēju izcirst kādu daļu no viņam piederošā meža.

“Latvijas Avīze” (“Kas novērsīs kļūdas zemes uzmērīšanā”, 24.05.2018.) jau rakstīja, ka Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā par zemes īpašumiem uzkrātie dati ne vienmēr sakrīt ar dabā uzmērītajām robežām. Tas ļauj pilnā sparā un masveidā notikt mežu zādzībām.

“Ļoti bieži īpašnieks, kurš dzīvo Kuldīgā vai citā pilsētā, pat nenojauš, ka no viņa meža pieķerts klāt kāds gabals. To atklāj vēlāk, kad kaut ko labot vairs nav iespējams – mežs jau ir nocirsts, bet cirtēja vietā jau uzradies cits īpašnieks,” stāsta M. Fokerots. “Ik gadu no mērniekiem saņemu desmitiem rakstisku uzaicinājumu ierasties uz robežu saskaņošanu, tiklīdz kāds pierobežnieks, kurš tikko nopircis mežu, grib pārmērīt sava īpašuma robežas, lai kaut ko nocirstu. Tā kā man piederošie meža īpašumi nav vienuviet, bet ir izkaisīti visur Latvijā, uz katru šādu saskaņošanu man pat nav iespējams aizbraukt. Ja brauktu, tad neatliktu laika citam darbam. Diemžēl vēlāk bieži atklājas, ka pēc šādas mērīšanas īpašuma robežas ir pārbīdītas par desmitiem metru uz vienu vai otru pusi. Agrāk ierīkotās robežzīmes mērnieks pat nav pūlējies meklēt. Pat tad, ja ir pamanījis, tik un tā paziņo, ka, lūk, pēc Valsts zemes dienesta kadastra datiem, robeža ir pavisam citā vietā un nevis tur, kur savulaik tā man tika ierādīta un iezīmēta robežu plānā.”

Ja meža īpašnieks savulaik iezīmētās robežzīmes nav uzturējis kārtībā – tās dabā vairs nav redzamas, tad pie tā vainojams tikai pats īpašnieks, spriež M. Fokerots, bet viņš ir neizpratnē, kā var pārcelt robežas, ja agrāk ierīkotās nav pazudušas un ir skaidri redzamas dabā. Piemēram, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā M. Fokerota piederošā meža īpašuma robežas pēc šādas kaimiņu īpašuma robežu pārmērīšanas pārbīdītas par aptuveni 20 metriem. Bet Turlavas pagastā pat par 150 metriem!

Reiz M. Fokerots stāvējis mežmalā ar kaimiņu meža īpašnieci un mežsargu, kurš, ieskatījies kadastra kartē, sacījis, ka viņam piederošā robeža nobīdīta par 30 metriem. Kaimiņiene jautājusi viņam: “Vai es tagad varēšu dabūt šo meža gabalu sev?” Mežsargs atbild: “Varēs. Bet jārēķinās, ka tikpat liels meža gabals pretējā pusē nāks nost…” To izdzirdot, kaimiņiene no nodoma atteikusies.

Robežu pārcelšana rada jucekli

Modris Fokerots. Foto - Valdis Semjonovs
Modris Fokerots. Foto – Valdis Semjonovs

“Šī uz kadastra kļūdaini reģistrētajiem datiem balstītā robežu pārcelšana rada lielu jucekli un galvassāpes īpašniekiem,” turpina Modris Fokerots, “par Eiropas fondu naudu es kopju jaunaudzi divu hektāru platībā. Bet pēc kadastra kartē iezīmētajām līnijām Valsts meža dienests nogriež pushektāru. Lai gan Valsts Meža dienesta vadītājs teic, ka esot jābalstās tikai uz dabā iezīmētajām robežzīmēm, bet atnāk vietējais darbinieks un atmērī man šo pushektāru jaunaudzes nost!”

Zaudējumi īpašniekam, kuram nesakrīt meža robežas, naudas izteiksmē ir atkarīgi no īpašumu lieluma un apsaimniekošanas plāniem. Bet viņam tie varot iznākt simtos tūkstošu. Ja par 10 hektāru pārmērīšanu pašlaik jāmaksā vairāk nekā 1000 eiro, tad pat viņš, kam īpašumā ir vairāk nekā 5000 hektāru, to nevarot atļauties. Tā kā robežas nesakrīt, meža īpašnieks nevar ne pasūtīt meža taksāciju, ne saņemt ciršanas apliecinājumu.

Mērnieki pat nevēlas pārmērīt

Artis Goldmanis. Foto - Valdis Semjonovs
Artis Goldmanis. Foto – Valdis Semjonovs

Mērniecības uzņēmuma “Latvijas mērnieks” Dienvidkurzemes biroja vadītājs Artis Goldmanis atklāj, ka īpašumus, kuriem atklājusies robežu neatbilstība, mērnieki pat nevēlas pārmērīt. Ķēpa lielāka nekā mērot tādus, kuriem šo neatbilstību nav. Diemžēl pēdējos gados ar šādām neatbilstībām esot jāsaskaras arvien biežāk. Daudz neatbilstību pieļauts laikā, kad zemi mērīja Valsts zemes dienests, tātad tam arī būtu jālabo šīs kļūdas. Taču pašlaik tas jādara meža īpašniekam par savu naudu, turklāt otrreiz, jo vienreiz par to viņš samaksājis. Valsts zemes dienests nereti atsakās kaut ko labot, balstoties uz likumā ierakstīto desmit gadu noilgumu. Bet kļūdas un neatbilstības īpašnieks bieži vien atklāj arī vēlāk. Kamēr robežas neatbilst, tikmēr Valsts zemes dienests nereģistrē pārmērīto īpašumu kadastrā.

A. Goldmanis pieļauj, ka lielie meža īpašnieki – uzņēmumi un turīgi ļaudis –, iespējams, varot atļauties pārmērīt zemi ar instrumentiem, bet diezin vai to spēj apmaksāt lielākā daļa mežu īpašnieku, kam pieder daži desmiti hektāru meža.

Ko darīt?

Uz jautājumu, ko darīt tagad, lai šīs robežu kļūdas novērstu, Modris Fokerots atbild, ka kļūdas pieļāvusi valsts, tātad tai arī tās jālabo. “Vispirms Valsts zemes dienests varētu pateikt, cik lielas platības valstī ir uzmērītas ar instrumentiem un cik vēl ir tādu, kas ir tikai ierādītas un nav precīzi uzmērītas. Varbūt tad atklātos, ka šo pārmērāmo zemes īpašumu nemaz nav tik daudz un ka šim pasākumam no valsts budžeta nemaz nevajag miljonus,” viņš piebilst.

Kārlis Blūms. Foto - Valdis Semjonovs
Kārlis Blūms. Foto – Valdis Semjonovs

Tam piekrīt arī uzņēmuma “Bergvik Skog” prokūrists Kārlis Blūms. “Esmu runājis ar īpašniekiem, kuri 90. gados atguva mežu un kuriem mērnieks ierādīja robežas, sacīdams, ka šis, lūk, esot tikai tāds pagaidu variants. Pēc tam sākšot īsto mērīšanu, kas būšot precīzāka. Cik tā pirmā mērīšana bija precīza, tas bija atkarīgs no mērnieka godaprāta, apzinīguma un dzēruma pakāpes,” viņš teic. “Bet līdz otrajai tā arī nenonāca, atstājot to īpašnieku ziņā.”

Par visu jāmaksā īpašniekam

Valsts meža dienestā vai kādā citā valsts pārvaldes iestādē, iespējams, tagad cer uz neapmierinātajiem mežu īpašniekiem, kurus robežu neatbilstības un kļūdainie dati pašus piespiedīs saukt mērniekus un maksāt viņiem prāvas summas par robežu pārmērīšanu. Diemžēl valstī ieviesta nelāga prakse – zemes īpašniekam jāmaksā par datu reģistrēšanu kadastrā, pēc tam viņam tie katrreiz jāpērk, kaut arī vienreiz par tiem jau samaksāts. Bet, piemēram, Lietuvā par mežu inventarizāciju maksā valsts.

Īpašnieku bažas par īpašumu drošību rodas tāpēc, ka publiski pieejamā kadastra karte un tajā iezīmētās robežu līnijas Valsts meža dienestā izmanto zemes robežu noteikšanai dabā. Valsts meža dienesta vadītājs Andis Krēsliņš gan nevarot piekrist šādam apgalvojumam. “Ja robežas īpašnieks ir iezīmējis dabā, pastāvīgi uzturējis tās kārtībā un ja tās saskan ar Valsts zemes dienestā uzturētā kadastra datiem, tad dienests pats uz savu roku neko nepārbīda, cita lieta, ja robežas nesakrīt ar kadastrā reģistrētajiem datiem un jāsauc talkā mērnieks,” viņš skaidro.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

11 Komentāri

  1. Vmd pirmām kārtām balstās uz robežām dabā, jo katrai gps iekartai ir sava kļūdas robeža, jeb katru reizi ejot par vienu un to pašu vietu var būt cits rezultāts. Vienmēr var būt kļūda pāris metru robežas, bet ja ir tā kā šeit aprakstīts 20 un vairāk metri tad jau ir jāskatās ko dara mērnieks. Lielākās problēmas jau rodas ar to mūžīgo ipasnieku maiņu, jo inventarizācija ir derīga 20 gadus, tatad robežu staigāšana notiek lielākoties ipasnieku maiņas dēļ.

  2. viena no problēmām, ka, ja robeža iet pa ceļa vidu, tad kupicu rok vienā ceļa malā, rezultātā pa jaunam, iznāk, ka vienam noņem otram pieliek.
    Nav arī skaidrs, kā tad rēķina laukumu, kad zemes virsma ir pauguraina.

  3. Vai tad mērniecības uzņēmumos pa lielam nestrādā liela daļa to, kas reiz strādāja VZD un tās kļūdas pieļāva? Un tad vēl jaunie un visādi sliņķi, kas izsprauž kadastra karti, kas ir tikai informatīva, ar gps mežā?

  4. Un kur palika nauda, kas ietaupijās, kad mantinieki par savu naudu veica zemes uzmērīšanu, jo valstij naudas nebija? Bija jāmēra par valsts naudu, bet mantinieki, lai lietu paātrinātu, maksāja paši. To naudiņu taču pad…st nevarēja, arī kabatā iebāzt nevarēja.

  5. Nu lai vai kas, bet Fokerota kungs varēja paklusēt, kad paša zāģeri Vesmiņam Cīravā nozāģēja daļu meža līdz ar paša Fokerota meitas mežu, tad nez kāpēc avīzē nesūdzējās.

  6. Dažas lietas, kurām manuprāt rakstā vajadzētu pievērst uzmanību.
    1. Mantu zog neatkarīgi no tā vai tā ir vai nav kāda valsts reģistrā.
    2. Ja īpašniekam ir tik daudz mežu, ka nespēj ierasties uz visiem uzaicinājumiem, tad viņam ir iespējas pilnvarot citu personu to darīt.
    3. Ja kāds mērnieks dara tā kā Fokerots saka – bīda nepamatoti robežas pa desmitiem metru un atsaucās ka tā jau ir kadastrā, tad tas mērnieks ir pilnīgs muļķis vai apzināts ļaundaris un tādas darbības mērniekam draud ar viņa sertifikāta atņemšanu. Obligāti jāziņo mērnieka sertifikācijas centram.
    4. Kadastra karte nenosaka robežas. Kadastra karte ir pārzzīmēta no zemes robežu plāniem, kuri ir tie dokumenti, kas nosaka robežas. Mērnieks nekādā gadījumā nedrīkst likt robežu dabā balstoties uz Kadastra karti – viņam tas jādara balstoties uz robežu plāniem.
    5. Kadastra karte ir zīmēta no 2 veidu robežplāniem – vieniem robežām ir noteiktas koordinātas ar noteiktību 1cm (nejaukt ar precizitāti) un otri plāni ir tā sauktie ierādītie plāni – mērnieka dabā parādītā robeža ir uzzīmēta ar roku uz kartes mērogā 1:10 000 t.i. kartes, kur 1mm uz papīra ir 10m dabā. Pēdējos jau vairāk kā 10 gadus neizgatavo. Sākotnēji nemaz nebija domāts, ka ar ierādītu plānu varētu īpašumus reģistrēt zemesgrāmatā, bet naudu no zemes pārdošanas vajadzēja daudziem un politiķi pakļāvās. Šim samērā neprecīzajam dokumentam par robežas novietojumu nemaz nevajadzēja kļūt par oficiālu dokumentu, kas nosaka robežas atrašanās vietu.
    6. Interesants fakts – uzņēmums Latvijas mērnieks ir tiešais pēctecis Valsts zemes dienestam. To izveidoja 2006.gadā nodalot no zemes dienesta mērniecību ar visiem mērniekiem. Nezinu vai Goldmanis ir viens no tiem zemes dienesta mērniekiem, bet daudzi šodienas mērnieki ir tie paši, kas mērīja jau deviņdesmitajos gados.
    7. Ko darīt? Zemes reformas laikā ir pieļautas virkne kļūdu. Bet no otras puses ir apbrīnojami, ka tik īsā laikā tika daudziem cilvēkiem tika atjaunotas īpašumtiesības uz tik daudziem īpašumiem. Kārdinošas ir idejas par masveida robežu pārmērīšanu, bet par to nebūtu jāmaksā tiem iedzīvotājiem, kuriem nav zemes īpašumu t.i. nevar būt ne runas par valsts līdzekļiem šādam pasākumam. Kamēr vien īpašnieks uztur savas robežas kārtībā, tikmēr problēmu nav.

  7. Sen jau visiem ir skaidrs, ka strādājot 8-17 algotu darbu, vai tas būtu Latvijā, vai starptautiskā uzņēmumā, neko nenopelnīsi, knapi sanāks dzīvošanai – samaksāsi par īri, nopirksi pārtiku un atkal gaidi algu, varbūt starplaikā atļaujoties kādu mazu prieciņu. Ne visi var atļauties, maksājot uzreiz, nopirkt salonā jaunu telefonu, datoru, auto, uzturēt sev krāšņu sievieti. Pievienojies cilvēkiem, kas pārvalda savu dzīvi! Nauda, protams, nevar kalpot kā pilnīgi visu problēmu risinājums. Bet, kā vēsta sena tautas gudrība, labāk sēdēt skaistā un jaudīgā pilnpiedziņas Audi kā ar nanoūdeni mazgātā trolejbusā. Aizpildi savu Laimīgo loto biļeti un sāc Jaunu dzīvi, kura pārspēj tavus pat vispārdrošākos sapņus. Starp citu, vai zini, ka nākošajā MegaMillions izlozē, kura notiks jau šonedēļ, Džekpots ir prātam neaptverami 127 miljoni euro? Es jau atkal nopirku pāris desmitu biļešu ar skaitļu variantiem un, kā ierasts, paķēru klāt vēl desmit biļešu no citām izlozēm, kur Džekpots arī ir visai iespaidīgs. Pamēģini satikt savu veiksmi arī tu! https://goo.gl/X17csF Un neaizmirsti izmantot loto brokera īpašo piedāvājumu!

Pievienot komentāru