Laukos
Graudkopība

Paraksta sadarbības memorandu par rudzu maizes ēšanas tradīciju saglabāšanu1

Foto: LETA

Lai veicinātu rudzu maizes ēšanas tradīciju saglabāšanu nākamajām paaudzēm, maizes ražotāji, graudu pārstrādes uzņēmums “Rīgas dzirnavnieks” un biedrība “Zemnieku saeima” piektdien parakstīja sadarbības memorandu.

Memorandu parakstīja “Hanzas maiznīcas” valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka, AS “Rīgas dzirnavnieks” direktore Anita Skudra, kā arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis un zemnieku saimniecības “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš.

Mihņevičs sacīja, ka maizes ražotājiem ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Tāpēc uzņēmums izvirzījis mērķi – palielināt saražoto rudzu maizes apmēru par vairāk nekā diviem miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas maiznieku biedrības izpilddirektore rosināja popularizēt rudzu maizi, Latvijas skolās un pirmskolas mācību iestādēs ieviešot bezmaksas rupjmaizes programmu. Tādējādi būtu iespēja skolu audzēkņiem piedāvāt no vietējiem graudiem audzētu rudzu rupjmaizi, veicinot šīs maizes ēšanas tradīcijas.

Viņa arī pastāstīja, ka ik gadu Latvijas maiznieki aktīvi piedalās dažādos publiskos pasākumos – pilsētas svētkos, simpozijos, kā arī izstādēs un popularizē rudzu maizi. Īstenojusies arī biedrības maijā “Muzeju naktī” uzsāktā iniciatīva apkopot 100 iemeslus, kāpēc Latvijā jāēd rudzu maize. Starp šiem iemesliem ir veselīgums, rudzu maize garšo bērniem, kuriem ne vienmēr vecāki to dod nobaudīt. Tāpēc būtiski ir izglītot arī bērnu vecākus par rudzu maizes ēšanas tradīcijām.

AS “Rīgas dzirnavnieks” direktore pastāstīja, ka papildus auzu audzēšanas programmai lauksaimniekiem, uzņēmums šogad ir uzsācis arī rudzu audzēšanas programmu. Šogad jau desmit zemnieku saimniecības ir atsaukušās programmai.

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka sacīja, ka pēdējos gados rudzu sējumu platības nostabilzējušās robežās no 30 000 līdz 35 000 hektāru.

Viņš teica, ka Latvija pēc rudzu audzēšanas platībām Eiropas Savienībā (ES) ierindojas septītajā vietā, un pirmajā desmitniekā pēc platībām pasaulē.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis un zemnieku saimniecības “Lojas” saimnieks Bērziņš sacīja, ka rudzu maizes tradīcijas samērā labi ir saglabājušās Latgalē, kur vecmātes joprojām cep rudzu maizi, savukārt citos reģionos rudzu maizes cepšanas tradīcijas mazinājušās.

Pēc viņa teiktā, rudzus audzē mazāk, un pie vainas hibrīdie rudzi, kas dod desmitkārtīgu rudzu graudu ievākuma pieaugumu salīdzinājumā ar vēsturisko rudzu šķirņu ražību, tomēr nenodrošina maizei tik augstas garšas īpašības.

Viņš pauda cerību, ka Latvija pēc rudzu audzēšanas platības uz vienu iedzīvotāju ar laiku ierindosies līderpozīcijās. Tāpēc visiem kopā jārūpējas par to, lai rudzu maizes tradīcijas neizzustu.

Jau ziņots, ka “Hanzas maiznīcas” sākusi sociālu iniciatīvu “100 rudzu maizes šķēles līdz Latvijas simtgadei”, kuras dalībnieki aicināti līdz Latvijas simtgadei apēst 100 šķēles rudzu maizes, tādā veidā veicinot rupjmaizes ēšanas tradīciju saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Iniciatīvas mērķis ir veicināt rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā.

LA.lv