Agroķīmija, Tīrums

Palielinās parastās rudzusmilgas izplatība. Ekspertu ieteikumi herbicīdu pielietošanā

Autores: Jevgenija Ņečajeva, Zane Erdmane, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs

Parastā rudzusmilga (Apera spica-venti) ir plaši izplatīta nezāle, kuras ierobežošana patlaban rada jaunus izaicinājumus. Tā kā 2015.gadā pierādīts pirmais rudzusmilgas rezistences pret herbicīdiem gadījums Latvijā, ir īpaši jāuzsver, ka svarīgi ir ne tikai efektīvi ierobežot šo nezāli, bet arī nepieļaut rezistences veidošanos savos laukos.

Ražas zudumi jau no 10 rudzusmilgas augiem
Latvijas teritorijā parastā rudzusmilga ir konstatēta jau 74,6% no 508 apsekotajiem pagastiem. Lai gan pārsvarā parastā rudzu­smilga aug ziemāju graudaugu sējumos, tā sastopama arī vasarāju graudaugos, retāk – citu kultūraugu sējumos un stādījumos. Šīs nezāles attīstībai ir labvēlīgs vēss un mitrs laiks, tā labāk attīstās vieglā augsnē, bet var augt arī mālainās augsnēs.
Parastā rudzusmilga vislabāk pamanāma ziedēšanas laikā – no jūlija līdz augustam, kad blīvas skaras ar violetu nokrāsu parādās virs kultūrauga. Nezāle dīgst gan rudenī, gan pavasarī un spēj pārziemot. Veidojot cerus ar spēcīgu sakņu sistēmu, parastā rudzusmilga konkurē ar kultūraugu par barības vielām, bet, pāraugot kultūraugu, rada noēnojumu.
Pēc literatūras datiem, ap 5% ražas zudumu var izraisīt 10–30 parastās rudzusmilgas augi uz kvadrātmetru (atkarībā no kultūrauga, šķirnes, klimatiskajiem un citiem augšanas apstākļiem). Dānijas pētnieki ir noskaidrojuši, ka ziemas kviešiem noēnojuma dēļ samazinās arī 1000 graudu masa. Ziemas kviešu sējumā, augot 100 parastās rudzusmilgas augiem uz kvadrātmetru, ražas zudumi var sasniegt pat 50%, bet ziemas rudzu sējumā – 3%, kas ir saistīts ar ziemas rudzu lielo garumu un lielāku konkurētspēju.

Parastās rudzusmilgas augi apgrūtina arī ražas novākšanu. Nezāle var būt saimniek­augs augu slimībām, piemēram, kviešu pundurainības vīrusam vai miltrasai. Literatūra vēsta, ka viens parastās rudzu­smilgas augs spēj saražot vidēji 2000 sēklu, bet labvēlīgos apstākļos to skaits var sasniegt arī 5000. Augsnē sēklas saglabā dzīvotspēju vienu līdz trīs gadus. Tā kā sēklas ir tikai dažus milimetrus garas, eliptiskas, tās viegli izplatās ar vēju. Tāpēc, atstājot nenopļautas lauku malas, vietas ap stabiem un citiem šķēršļiem laukos, var veicināt parastās rudzusmilgas tālāku izplatību visā laukā (1. att.). Sēklas dīgst zemā temperatūrā – 4–6 oC –, bet vislabāk 10–12 oC temperatūrā. Dīgtspēju ietekmē sēklu atrašanās dziļums augsnē – ja tās nonāk dziļāk par 2 cm, dīgšana tiek būtiski kavēta. Tāpēc augsnes apstrāde ir efektīvs paņēmiens parastās rudzusmilgas ierobežošanai.

Īpaši agrās parastās rudzusmilgas attīstības stadijās to viegli sajaukt ar citu bieži sastopamu īsmūža viendīgļlapju nezāli – maura skareni (Poa annua), kas var dīgt visu veģetācijas sezonu. Der atcerēties, ka parastās rudzusmilgas dīgļlapas ir ļoti šauras un ieritinātas, bet maura skarenei tās ir līdzīgas īstajām lapām – ar laivai līdzīgu lapas galu. Tālākajos nezāļu attīstības posmos abas nezāļu sugas ir vieglāk atšķiramas (3. att.), jo maura skarene ir salīdzinoši neliela garuma (5–30 cm) un var veidot blīvu velēnu, bet parastās rudzusmilgas augu garums var sasniegt 120 cm.

Nezāles ierobežošana ar herbicīdiem
Herbicīdu piedāvājums, ko var izmantot parastās rudzusmilgas ierobežošanai, ir salīdzinoši plašs. Daži no parastās rudzusmilgas ierobežošanai paredzētajiem herbicīdiem ierobežo arī citas īsmūža viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāles.
Lai herbicīda iedarbība būtu efektīva, ir svarīgi ievērot marķējumā norādītās instrukcijas par devu, ūdens patēriņu, iespēju lietot preparātu maisījumā ar citiem augu aizsardzības vai mēslošanas līdzekļiem, kā arī par piemērotiem meteoroloģiskajiem apstākļiem apstrādes laikā. Ir svarīgi veikt apstrādi, kad nezāles un kultūraugs ir atbilstošās attīstības stadijās. Ja rudenī laiks ir silts un mitrs, apstākļi ir labvēlīgi parastās rudzusmilgas dīgšanai un attīstībai, tieši agrīnās attīstības stadijās šo nezāli ir iespējams ierobežot visefektīvāk. Herbicīds būs efektīvs, ja augi būs aktīvi augoši, tie nedrīkst ciest no sausuma vai aukstuma. Lietojot herbicīdus pirms augu sadīgšanas, ir jāpievērš uzmanība arī augsnes apstrādes kvalitātei. Ja laukā veikta minimālā augsnes apstrāde un augsnes virsmu klāj salmi vai augsne apstrādāta mitrā laikā un ir izveidojušās lielas cilas, ir liela iespējamība, ka zem tām var sadīgt jauni nezāļu augi. Ja parasto rudzusmilgu ierobežo ar herbicīdiem rudenī, pavasarī lauks tomēr ir jāapseko, lai pārliecinātos, ka nav sadīguši jaunie augi, it īpaši, ja lauks ir stipri piesārņots. Ja piesārņojums ir liels un ir jāizmanto herbicīdi, jādara viss iespējamais, lai novērstu nezāļu rezistences pret herbicīdiem veidošanos. Ir nepieciešams ievērot marķējumā norādītās rekomendētās devas, jo samazināto devu lietošana var veicināt rezistences izveidošanos.

Atbilstoši iedarbības mehānismam darbīgās vielas iedala vairākās grupās, piemēram, A grupā iekļauti acetil-KoA karboksilāzes (ACC) inhibitori, B grupā – acetolaktāta sintāzes (ALS) inhibitori u. tml. Latvijā jau ir konstatēti vairāki gadījumi, kad parastās rudzusmilgas populācija ir rezistenta pret B grupas herbicīdiem. Saskaņā ar nezāļu monitoringa rezultātiem 2013.–2016. gadā Latvijas saimniecībās visplašāk izmantoti ir tieši B grupas darbīgās vielas saturošie herbicīdi. Tādēļ ir jāvelta īpaša vērība tam, lai vairākus gadus pēc kārtas nebūtu lietotas vienādas darbīgās vielas vai vielas, kas pieder vienai grupai. Informācija par herbicīdu darbīgajām vielām un to piederību grupām ir norādīta herbicīdu marķējumā. Lauka vēsturē būtu vēlams norādīt izmantoto produktu darbīgās vielas, jo produkti ar dažādiem tirdzniecības nosaukumiem var saturēt vienas un tās pašas darbīgās vielas.

Augu sekas un augsnes apstrādes ietekme
Neskatoties uz to, ka herbicīdu izmantošana ir efektīvs parastās rudzusmilgas ierobežošanas paņēmiens, saskaņā ar integrētās augu aizsardzības principiem vispirms ir jācenšas novērst piesārņojumu, ievērojot augu maiņu un iegādājoties kvalitatīvu sēklas materiālu, pļaujot lauku malas, stabu un citas vietas, kur ir grūti veikt augsnes apstrādi vai nevar piekļūt smidzinātājs.

Noteikti jāizvairās no ziemāju audzēšanas vienā laukā vairākus gadus pēc kārtas. Pētījumos Polijā pierādīts, ka vismazākais piesārņojums ar parasto rudzu­smilgu ir sešu gadu augu sekā (iekļaujot tajā cukurbietes, lauka pupas, vasaras miežus, ziemas rudzus, ziemas rapšus un ziemas kviešus), bet vislielākais – ziemas kviešu vai rudzu monokultūrā.

Ja laukā konstatē nezāli, kā arī lai novērstu piesārņojumu, vēlams izmantot atbilstošus agrotehniskos paņēmienus tās ierobežošanai – augsnes apstrādi, vēlo sēju. Pētījumos Dānijā ir pierādīts, ka, atliekot ziemāju sēju par 14 dienām, parastās rudzusmilgas konkurētspēja ar kultūraugu samazinās. Izvēloties šo metodi Latvijas apstākļos, noteikti būtu jāizvērtē arī sējas laika ietekme uz ziemāju pārziemošanu.

Dānijā veikti pētījumi arī par augsnes apstrādes dziļuma ietekmi uz parastās rudzusmilgas ierobežošanu. Pētījumos noskaidrots, ka aršana 25 cm dziļumā samazina parastās rudzusmilgas sēklu dīgšanu, jo sēklas nonāk dziļākos augsnes slāņos un, tā kā tās ir ļoti mazas, nevar uzdīgt no tik liela dziļuma. Sēklas, kas izbirst un paliek augsnes virspusē, ātri zaudē dzīvotspēju, tāpēc arī tiešā sēja var samazināt piesārņojumu ar parasto rudzusmilgu. Savukārt minimālā augsnes apstrāde (3–8 cm dziļumā) veicina sēklu dzīvotspējas saglabāšanos, jo sēklas nonāk augsnes virskārtā. Pētījumos Polijā pierādīts, ka, veicot aršanu tikai vienreiz četru gadu augu sekas periodā (kartupeļi–vasaras kvieši–zirņi–ziemas kvieši), bet pārējā laikā veicot seklu augsnes apstrādi, laukā pieaug piesārņojums ar parasto rudzusmilgu (tās īpatsvars sasniedza 50,5% no visām nezālēm).

Integrētās augu aizsardzības principu ievērošana palīdzēs samazināt parastās rudzusmilgas ierobežošanas izdevumus, novērst kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī nepieļaut rezistences pret herbicīdiem veidošanos nezāļu populācijā.

Plašāks materiāls, ka arī attiecīgo herbicīdu saraksts-žurnāla Agrotops šā gada jūlija numurā

1 komentārs

  1. Tikai mehāniski. Nekādas indes. Tad nu katram niekam tik virsū pilinās , jo tā redz vieglāk. Un augsnē nonāk visa draza . Ūdens to izvazā visur un visi indējas..
    Smilgas viņus uztrauc , par latvāņiem neesat aizdomājušies ?!

Pievienot komentāru