Bizness, Īpašums

Pārdodu zemi nomniekam. Kādi nodokļi jāmaksā?

Jautājums. Zemgalē man ir zemes īpašums. Sen jau izlemts, ka šo zemi pārdošu savas zemes nomniekam. Kādi nodokļi man būs jāmaksā? Kam pienākas 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide? Kurā likumā tas ir teikts? Valentīns Ķekavā.

Vispirms būtu jāprecizē, kas tā par zemi, ko nolemts pārdot. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēti dažādi nodokļa piemērošanas gadījumi. Īsumā par nodokļiem, kas varētu attiekties uz šo un citiem līdzīgiem gadījumiem.

Vienīgais īpašums

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā teikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādu veidu ienākumi:

• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums (ja tas, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskata, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums);

• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (tas reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Savukārt Ministru kabineta noteikumi “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” paredz, ka ienākumam, kurš no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, jābūt ne mazākam kā starpībai starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par noteikto, tad starpība, kas veidojas, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un ir apliekama ar nodokli.

Ja neapliekamais ienākums kopā par gadu ir 4000 eiro, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un jāuzrāda šie neapliekamie ienākumi.

Ja izmanto saimnieciskā darbībā

Likums nosaka arī īpašus noteikumus ienākuma noteikšanai no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārklasificēšanas par personīgajām vajadzībām izmantojamu lietu. Ja nekustamais īpašums atsavināšanas dienā tiek izmantots kā saimnieciskās darbības pamatlīdzeklis, ieņēmumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas ņem vērā, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu.

Tātad, ja jums ir reģistrēta saimnieciskā darbība, lai iznomātu zemi, tad zeme skaitās pamatlīdzeklis. Pārdodot pamatlīdzekli saimnieciskās darbības ietvaros, nodokļu likme ir 23%.

Ja Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir reģistrēts tikai nomas līgums un grāmatvedībā izdevumi (izņemot nekustamā īpašuma nodokli) netiek reģistrēti ieņēmumu un izdevumu žurnālā, tad uz šo nomas līgumu neattiecas saimnieciskās darbības nosacījumi.

Ja saimnieciskajā darbībā izmantots nekustamais īpašums tiek pārklasificēts par personīgajām vajadzībām izmantojamu un pārdots 60 mēnešu laikā no pārklasificēšanas, īpašuma pārdošanas apliekamo ienākumu šajā gadā palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu īpašuma iegādei visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

Taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums tiek pārklasificēts, maksātājam VID reizē ar gada ienākumu deklarāciju jāiesniedz informācija par pārklasificēto pamatlīdzekli. Ja nekustamais īpašums saimnieciskajā darbībā ticis izmantots daļēji, apliekamo ienākumu nosaka proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas īpatsvaram.

Lauksaimniecības zeme

Likumā paredzēti arī īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas. Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti visi turpmākie nosacījumi:

1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks (persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība) vai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai Latvijas zemes fonds;

2) vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no personas (pircēja) saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā, veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks (šo nosacījumu nepiemēro, ja īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds).

Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), šo nosacījumu attiecībā uz lauksaimniecības zemi piemēro proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme. Savukārt šos nosacījumus nepiemēro, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un ēkas vai būves.

Kapitāla pieaugums

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pantā paredzēta ienākuma no kapitāla noteikšana. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Tas nozīmē, ka jānoskaidro arī iegādes vērtība, kuras noteikšanas veidi ir atrodami šajā likuma pantā.

Pievienot komentāru