Meži, Mežsaimniecība

Pāris nedēļu laikā varētu būt skaidrība par strīdīgajiem noteikumiem koku ciršanas sakarā

Apmēram divu nedēļu laikā plānots izlemt, vai rīkot papildu darba grupas sēdes saistībā ar grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos “Par koku ciršanu mežā” un “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos”, atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

“Pašlaik apkopojam un analizējam saņemtos atzinumus un viedokļus, un tad lemsim par tālāko rīcību,” sacīja Ozols, piebilstot, ka lēmums par tālāko rīcību būs zināms apmēram divu nedēļu laikā.

Jau ziņots, ka 22.novembrī darba grupas sēdē tika panākts daļējs kompromiss attiecībā uz grozījumiem – par daļu diskutablo jautājumu puses vienojušās, tostarp saistībā ar situāciju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotās saimnieciskās darbības zonā. Konkrēti, jautājumā par tīrām priežu audzēm uz minerālaugsnēm panākot kompromisu, ka silā un mētrājā būs pieļaujamas izlases cirtes ar atvērumiem līdz 0,3 hektāriem, ņemot vērā nosacījumus, kad izlases cirtes var veikt atkārtoti, piemēram, šajā gadījumā pēc divdesmit gadiem. Turpretī par daļu jautājumu, tajā skaitā, par galvenās cirtes caurmēra izmaiņām, joprojām nav panākts kompromiss.

Tikmēr virkne organizāciju un privātpersonu apvienojušās sabiedriskā iniciatīvā “100 kailcirtes Latvijas simtgadei”, aicinot sabiedrību parakstīt petīciju pret plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā”.

Iniciatīvas īstenotāji uzskata, ka plānotās izmaiņas palielinās mežistrādes intensitāti Latvijā un negatīvi ietekmēs dabas daudzveidību. Kailciršu atļaušana piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, dabas aizstāvju ieskatā, var radīt augsnes erozijas risku, samazināt nekustamo īpašumu vērtību piekrastē, negatīvi ietekmēt tūrisma industriju. Grozījumi organizāciju ieskatā arī ignorē valstī notiekošo biotopu kartēšanas procesu, tādējādi apdraudot piekrastē esošos Eiropas Savienības nozīmes biotopus. Cērtot kailcirtes piekrastē uz vairākiem gadu desmitiem var tikt iznīcināti mellenāji un sēņu vietas, kas daļai Latvijas iedzīvotāju ir nozīmīgs iztikas avots, un tiks noplicināta piekrastes ainava kopumā. Savukārt ciršanas caurmēra samazināšana un arvien jaunāku koku ciršana visā valstī samazināšot veco mežu platības, uzskata dabas aizstāvji.

Tāpat vēstīts, ka grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.

ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

3 Komentāri

  1. Atvainojiet! Kādu kompromisu šeit ir iespējams panākt? Te tiek bīdīta akūtā vajadzība samazināt cirtmetu un izcērtamo koku resnumu, tam nevar būt nekāda kompromisa. Un arī piejūras mežu izciršanā gadu simtiem ir zināms, kā tas darāms – ko te jaunu var atrast, izņemot iespēju kaut ko nocirst vairāk nekā tas būtu pieļaujams.
    Šī vajadzība pēc nu jau sīkajiem kokiem ir tik izteikta, ka reāli kļūst saprotams tikai fakts, ka trūkst jau ko cirst, tad nu jāsāk jau cirst audzes vēl kopšanas ciršu vecumā. Vai nav mazliet par traku?

Pievienot komentāru