Laukos
Piensaimniecība

Parmezāns latviskais Itālijā. Kā veiksmīgi pārdot parmezāna tipa sieru tā dzimtenē0


Noliktavā pie rituļiem. I. Aleksejevs: “Plāns “paņemt” Itālijas tirgu pirms pāris gadiem bija ambiciozs, taču kvalitāte un itāļiem saprotamā garša ļāva sasniegt reālu rezultātu 60% eksporta veidā.”
Noliktavā pie rituļiem. I. Aleksejevs: “Plāns “paņemt” Itālijas tirgu pirms pāris gadiem bija ambiciozs, taču kvalitāte un itāļiem saprotamā garša ļāva sasniegt reālu rezultātu 60% eksporta veidā.”
Foto: Ingrīda Mičāne

“Limbažu siers” nav “Limbažu piens”, jau sarunas sākumā akcentē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs. Protams, nozarē labi zina, kas ir kas, taču pircēji joprojām jaucot abus uzņēmumus, lai gan tiem jau sešus gadus nav nekāda sakara. Jāatgādina, ka AS “Limbažu piens” straujā piena cenas kāpuma dēļ darbu pārtrauca 2013. gada februārī, jo noliktavās bija izveidojusies siera pārprodukcija. Pēc desmit mēnešu dīkstāves uzņēmumu no lielākā īpašnieka – “Rīgas piena kombināta” – iegādājās viens no akcionāriem, atjaunojot darbību un pārdēvējot par AS “Limbažu siers”. Nosaukumu maiņa bija viens no iegādes nosacījumiem jaunajiem īpašniekiem, jo pats zīmols “Limbažu piens” pieder koncernam “Food Union” (kurš joprojām ražo pienu pakās ar šādu nosaukumu). “Situācija ir amizanta. No vienas puses, mūsu produktus automātiski pieskaita pie “Food Union” grupas, bet viņu produktu – pie mums, veidojas tāda nekur nerakstīta neoficiāla sadarbība,” saka I. Aleksejevs.

Ambicioza izvēle

“Limbažu siers” savulaik spēja atkopties, balstoties uz puscieto sieru ražošanu, bet īpaši – no 2016. gada fokusējoties uz cieto sieru, ko tautā sauc par parmezānu. Turklāt uzreiz tika atmests plāns strādāt tikai vietējā tirgū, tā vietā koncentrējoties uz eksportu tādās siera lielvalstīs kā Holande un īpaši – parmezāna dzimtenē Itālijā.

“Jā, pirms diviem gadiem tas bija ambiciozi, taču šogad, kad no mūsu kopējā eksporta 60% ir Itālijā, šis jau ir reāls rezultāts,” atzīst I. Aleksejevs.

Uzņēmums ražo apaļos cietā siera rituļus jeb industriālo sieru lielajiem ārzemju zīmoliem. Siers tālāk tiek izmantots galvenokārt restorāniem, daudzi to rīvē vai dala un fasē mazos gabaliņos. Jautāts, vai itāļi latviešiem nepārmet špikošanu, uzņēmējs atbild noliedzoši. “Tā ir mūsu receptūra, kas pielāgota attiecīgam tirgu. Tieši pretēji – ļoti daudz uzslavu tiek veltīts, ka tepat Latvijā, Limbažos, var gatavot kvalitatīvu, itāļiem saprotamu parmezāna tipa sieru. Protams, laika gaitā daudz mācījāmies. Sava zīmola uzturēšana prasa lielas investīcijas, līdz ar to ne vienmēr tas ir tas ceļš, ko izvēlas akcionāri. Jā, uz iepakojuma rakstīts “Grande duro”, bet ne visiem ir svarīgs šis zīmols. Tādiem cietā siera eks­pertiem kā itāļiem vai holandiešiem ir svarīga tieši kvalitāte,” tā I. Aleksejevs.

Kā ienākt un noturēties…

Lai iekarotu vietu eksporta tirgū, “Limbažu siers” gājis ierastus un ne tik ierastus ceļus. Dalība izstādēs ir iestaigāta taciņa, bez tās nekādi (“Anuga” Ķelnē, “Tuttofood” Milānā, “Sial” Parīzē, “Fancy Food Show New York”, “GulFood” Dubaijā utt.).

Tiesa, ienākt jaunā tirgū ir viena lieta, bet cita – tajā noturēties. Tādēļ līdzās dalībai izstādēs darbojas vēl kāds mārketinga triks. “2017. gadā Itālijā esam atvēruši show room jeb paši savu noliktavu. Turp brauc lielie klienti un testēšanai pērk pa vienai sieru paletei. Vest vienu tādu paleti no Limbažiem ir dārgi, bet šādā veidā, ļaujot degustēt, esam sieru pārdevuši daudziem,” tā I. Aleksejevs. Viņš arī atgādina, ka pārtikas eksportētājiem jārēķinās ar skrupulozu pārbaudi ne vien pašu mājās, bet arī mērķa valstīs. “Lielie siera ražošanas uzņēmumi pirms sadarbības sākšanas atsūta palielu dokumentāciju ar prasībām. Tad noteikti ierodas kvalitātes departamenta pārstāvji un pēc tam ziņo par šeit redzēto, proti, vai potenciālais sadarbības partneris pilda prasīto un atbilst viņu vajadzībām. Līdz ar to esam pieraduši pie auditiem, ko veiksmīgi arī izturam. 2016. gadā, kad vienojāmies par došanos Itālijas tirgū, uzreiz iepirkām kvalitatīvas iekārtas, bet nepieciešamās siera ražošanas sastāvdaļas iepērkam no Itālijas, līdz ar to mūsu siers itāļiem garšas ziņā ir ļoti saprotams.”

Jautāts par siera tirgus modes tendencēm, I. Aleksejevs teic, ka tā ir viena – ilgstoši nemainīga kvalitāte. Katras izmaiņas ļoti rūpīgi jāapdomā. Šodien, ražojot gadu gatavinātu sieru, jādomā gadu uz priekšu. Ja spēj saglabāt kvalitāti, tirgū noturēsies.

Spēja rast kompromisu

“Limbažu siers” iepērk pienu tikai no vietējiem ražotājiem – pāris kooperatīviem, ar kuriem izveidojusies ilgtermiņa sadarbība. Tomēr kopumā piena daudzums ir problēma, daudzi uzņēmumi atzīst, ka piena trūkst ne pirmo gadu, par ko “jāpateicas” Latvijas tuvākajiem kaimiņiem. “Zemniekus uztveram kā ilgtermiņa sadarbības partnerus, kur abām pusēm ir izdevīgi nosacījumi un vienlaikus māk­sla vienoties par kompromisu. No mūsu puses – precīza un regulāra samaksa, no piegādātājiem – vajadzīgais apjoms. Nedrīkst būt spiediens no vienas vai otras puses, jābūt adekvātai reakcijai uz piena tirgus izmaiņām. Ja tirgus aug, uz to reaģējam, ja piena cena krīt, seko attiecīga reakcija. Ir pietiekami daudz piemēru, kad uzņēmumi rīkojas agresīvi. Diemžēl divi šādi piemēri noveda pie divu uzņēmumu likvidācijas tieši pirms gada, praktiski vienā laikā. Tolaik bija tāda kā kazino spēle, kad ļoti agresīvi tika kāpināta piena iepirkuma cena, kad nekas neliecināja, ka tai būtu jāaug. Bet ir jāspēlē pēc godīgiem noteikumiem, proti, nevar būt tā, ka mēs vienkārši gribam pazemināt cenu un pārdevējs palielināt. Tā jau ir māk­sla – vienoties par kompromisu.”

Eksportu turpinās izvērst

“”Limbažu siera” Latvijas tirgus daļa ir vien 5%, nekas nemainīsies arī turpmāk. Fokuss būs uz eksportu, tomēr no Latvijas tirgus neaiziesim, jo esam vietējais uzņēmums. Strādājam ar veikalu tīkliem, piegādājam 180 g sierus, pienu, kefīru, jogurtu, svaigo sieru, rīvēto sieru. Patlaban eksports notiek ne tikai uz Itāliju un Holandi, bet arī Grieķiju, Moldovu, Izraēlu, Poliju, Ukrainu, ASV, Igauniju, Vāciju, Spāniju, Ungāriju. Martā pirmais sūtījums ies uz Indiju, vēlāk uz Kanādu.

Mūsu plāns ir iziet arī ārpus Eiropas, nostiprināties tālākos tirgos, raugāmies arī uz Latīņ­amerikas tirgu. Tur gan ir specifiskas prasības, cieņā ir rūgtens, asāks, stiprāks siers. Esam gatavi uzklausīt jebkuru sadarbības piedāvājumu. “Limbažu siers” ir moderna un elastīga kompānija, mēs ļoti ātri varam pieņemt lēmumu par ienākšanu jaunā tirgū, kas lielajiem siera ražošanas gigantiem nav tik viegli izdarāms,” saka I. Aleksejevs.

Vērtējums: veiksmes pamatā kvalitāte

Vanda Davidanova, Latvijas “Siera kluba” prezidente: “”Siera klubs” saskuma, kad likvidējās “Limbažu piens”, un priecājās, kad darbu sāka “Limbažu siers”. Savulaik limbažniekiem bija “Monterigo”, nu ir “Grande duro”, un to turpinām saukt par “parmezena brāli”. Cieto sieru ražošana Latvijā iet plašumā, pat radot jautājumu, vai Latvija kļūs par cieto sieru zemi, jo, ieskaitot Limbažus, šos sierus vēl ražo vismaz četri uzņēmumi. “Grande duro” garša pavāriem un citiem baudītājiem ir pazīstamāka, tāpēc – pieprasītāka. Šī siera pārākums ir arī svarā – ritulī ir 22 kg, tāpēc šis siers jau daudzus gadus ir Latvijas novadu Siera dienas “Spēkavīru” sacensību objekts. “Siera klubs” turpinās sadarboties ar “Limbažu sieru”, mums patīk garšas noturība un kvalitātes nemainīgums, kas ir ļoti svarīga īpašība.”

ROBEŽPĀRKĀPUMA BŪTĪBA

Sēkla

• Uzņēmums dibināts 1993. gadā, veiksmīgi ražoja pienu, sieru, sviestu u. c. produktus, bet straujā piena cenas kāpuma dēļ 2013. gadā piedzīvo smagu lejupslīdi. Pēc Krievijas sankcijām apgrozījums sarūk par trešdaļu, radot draudus turpmākajai pastāvēšanai. Tomēr īpašnieku maiņa 2014. gadā, ieplūdinot ārvalstu investoru naudu, ļāva izvairīties no krīzes un pēc 10 mēnešu dīkstāves atjaunot ražošanu.

•”Limbažu siers” reģistrēts 2014. g., pamatkapitāls 3,37 miljoni eiro.
Dīgšana

• 2014. gads – koncentrēšanās uz industriālā parmezāna tipa siera ražošanu.

• 2016. gads – domāšanas maiņa, fokusu mainot uz cieto sieru ražošanu.

• Investīcijas – no pašu līdzekļiem, nepiesaistot kredītiestādes.

Augļi

• Veiksmīgs 90% eksports Itālijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Baltkrievijā, Zviedrijā, Vācijā. Starts Latīņamerikas, ASV un Indijas tirgos.

• Apgrozījums 2017. g. – 4,38 miljoni eiro salīdzinājumā ar 5,20 miljoniem iepriekšējā gadā, zaudējumi samazinājās līdz 288 951 eiro salīdzinājumā ar 917 129 eiro rādītāju vēl pirms gada. 2018. gads noslēgts ar peļņu.

• Nemainīgi vairākus gadus iegūst zelta godalgas puscieto un cieto sieru kategorijā industrijas izstādē “Riga Food”.

LA.lv