Latvijā, Politika

Dubultstandarti – arī Latvijā. PVD publisko 38 produktu pētījuma rezultātus

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas. Tāds ir galvenais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) secinājums, salīdzinot pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu, informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Veicot pārtikas produktu salīdzinošās pārbaudes tā dēvētās “dubulto standartu” programmas ietvaros, PVD pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus.

Salīdzinot produktu marķējumu, redzams, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas vai lētākas, tomēr laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, konstatētas nav. Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma.

Piemēram, Beļģijā iegādātās “Nutella Ferrero B ready” vafeļu kakao krēma sastāvā sūkalu pulvera nav, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots.

Līdzīga atšķirība novērojama, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos “TUC” krekerus ar bekona garšu. Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs “TUC” cepumos abos gadījumos ir vienāds.

Vācijā iegādātajā “Nutella” riekstu krēma sastāvā ir vājpiena pulveris, bet Latvijā iegādātajā produktā arī sūkalu pulveris. Tai pašā laikā ogļhidrāti abos produktos neatšķiras.

Salīdzinot marķējumus diviem Vācijā ražotiem produktiem “Grabower” suflē, no kuriem viens iegādāts Latvijā, bet otrs Vācijā, konstatēts, ka Latvijā iegādātais produkts glazēts ar kakao glazūru, kuras sastāvā ir arī augu tauki, piemēram, palmu eļļa, savukārt Vācijā iegādātais produkts glazēts ar šokolādi, kuras sastāvā ir kakao sviests un kakao masa.

Salīdzinot Latvijā iegādāto šokolādi “Milka” ar Vācijā iegādāto un ražoto šokolādi, konstatēti identiski marķējumi, taču, laboratoriski pārbaudot, atšķīrās riekstu un šokolādes proporcija, turklāt abos gadījumos riekstu daudzums nesasniedza 20%, kā tas norādīts marķējumā.

Salīdzinot Latvijā un Vācijā iegādāto negāzēto tējas dzērienu “Nestea” marķējumu, konstatēts, ka dzērienam, kas ražots Vācijā, saldinātājs, saskaņā ar marķējumā redzamo informāciju, nav pievienots, savukārt produktam, kas ražots Eiropas Savienībā, pievienots saldinātājs.

“Skatoties uz citās valstīs – Čehijā, Ungārijā, Slovākijā veiktajiem pētījumiem, redzam, ka mūsu iegūtie dati ir līdzīgi. Jāatgādina, ka, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties tirgū, tādēļ Eiropas Komisija ir liela izaicinājuma priekšā – identificēt iemeslus, kādēļ ražotāji izvēlas vienu un to pašu produktu ražot no dažādām izejvielām, secināt vai tas ir pieņemami un, ja nav pieņemami, kā šo praksi izskaust. Šobrīd dalībvalstu uzraudzības dienestiem nav legālu un efektīvu sviru, kādā veidā to uzraudzīt”, norādīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

“Dubulto standartu” programmas ietvaros iegūto informāciju PVD nosūtīs Eiropas Komisijas izveidotajam Izpētes centram, kas izstrādā metodoloģiju, kādā veidā dalībvalstu uzraudzības dienestiem atlasīt pārtikas produktus turpmākām salīdzinošajām pārbaudēm un kādas pārbaudes veikt, lai iegūtie dati būtu salīdzināmi un izmantojumi tālākām darbībām.

Pilns PVD pārbaudīto produktu saraksts un konstatētās atšķirības produktu marķējumā un sastāvā, ikvienam interesentam pieejams PVD tīmekļa vietnē http://www.zm.gov.lv/public/ck/files/PVD/Partikas_uzraudziba/Dubultie_standarti_tabula.pdf

Jau ziņots, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers 13.septembrī savā ikgadējā runā atzina, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski.
Dubultie_standarti_tabula

Vairāk par šo tematu lasiet šeit

11 Komentāri

    1. Raivim ir tāpat labi reitingi, kūdot Latviešus pret krieviski runājošajiem. Bet ar pārtikas kvalitātes problēmām, īpaši daudz reitingu nepacels, – un tur vēl daudz tajos jautājumos jāiedziļinās( jāstrādā).
      Tāpēc vienkāršāk ir pacelt reitingus ar pārbaudītiem saukļi- “Krievi nāk”. Bet viss pārējais ir pie “pakaļas”.
      Ā, – nu vēl pabalstus izsist no budžeta, tas arī ir darbs.😂😂😂

  1. Kāpēc mums par sliktāku pārtiku ir jāmaksā vairākkārt augstāks PVN,nekā pieminētajās Beļģijā un Vācijā? Vai mums vajadzīgs,piemēram, šis uzspiestais saldinātājs (visticamāk aspartams),kas pat ASV ir aizliegts?

  2. Nav būtiskas atšķirības??? Šeit nav pētīta sadzīves ķīmija, bet no pieredzes varu teikt- kamēr pie mums tirgoja reiropā ražoto Neutral veļas pulveri, viss bija super. Un tad sāka tirgot Polijā ražoto. Bērnam sākās taaada reakcija uz ādas, ka nabags bija jēls noplēsies.

  3. Izlasīju pirmo rindkopu, ātri sapratu par ko runa, taisnība, bet ne tā labākā taisnība. Būšu skarbi patiess. Nezinu, kur, bet pirms kāda laika pa ausu galam dzirdēju – Latvija , Baltija, austrumi, nabadzīgais gals, kur cilvēki nabagi. Rietumeiropieši turīgi, liela pirkspēja, tādēļ arī ražo kvalitatīvu, no kārtīgām izejvielām gatavotu pārtiku. Austrumeiropieši, Jūs nabagi, nevarat atļauties maksāt tik, cik mēs vēlamies, tādēļ Jums sūtīsim produkciju, kas izgatavota ar lētām izejvielām. Skarbi, bet fakts. Un to apgalvoja rietumi.

  4. Un ko tad nepārbauda desas, cik tur gaļas un cik visādu atļautu un neatļautu piedevu? Latvijā ar nelieliem izņēmumiem visas desas garšo vienādi! Baloža kungam, tāpat kā Dūklavam nav īsti skaidrs, kas ir pārtikas kvalitāte, tāpēc viņš LTV stāsta publikai, ka “mēs jau ES aizliegtas izejvielas ražošanā neizmantojam!” Tā tik vēl trūka, lai izmantotu! Bet zemas kvalitātes eļļas, ko citur neizmanto, kā palmu eļļa, izmantojam un tas arī pazemina šī produkta kvalitāti.
    Nav jau tā publika tik aprobežota, lai bāztu visiem vati ausī, ierēdnīši!

Pievienot komentāru