Bizness, Eksports

Pārtikas eksportam pērn lielākais kāpums ES, Krievijas tirgus aizvietots

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3% (attiecīgi no 2,177 miljardiem eiro uz 2,642 miljardiem eiro), informē Zemkopības ministrija.

ES dalībvalstu starpā tieši Latvijai 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir bijis lielākais eksporta kāpums – par 21%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Sūkalas iet uz urrā

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām – pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Arī zivju produkcijai, liellopu gaļai un mājputnu gaļai, uz ko attiecas Krievijas embargo, eksports 2017. gadā pieauga. Kopumā zivju produkcijas un liellopu gaļas eksports, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās attiecīgi par 42% un par 38%. Savukārt mājputnu gaļai pēc diviem gadiem, kad bija vērojams eksporta kritums, 2017. gadā izdevās kāpināt eksportu par 3%, salīdzinot ar 2014. gadu.

Liellopu gaļas eksports sekmīgi ir attīstījies uz Norvēģiju (ja 2014. gadā šo produktu eksports uz Norvēģiju vispār nenotika, tad 2017. gadā – eksporta vērtība bija jau 1 miljona eiro apmērā), kā arī mazākos apjomos uz citām galamērķa valstīm.

Kanādiešiem patīk mūsu zivju konservi

Zivju produkciju Latvijas eksportētāji 2017. gadā piegādāja uz 44 pasaules valstīm, un salīdzinājumā ar 2014. gadu ir audzis eksports uz Norvēģiju, Franciju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Gruziju, Izraēlu, ASV un citām valstīm.

Arī zivju konservu eksports 2017. gadā uzrādīja pozitīvu pieaugumu, palielinoties uz vairākiem galamērķiem, piemēra, uz Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Japānu, ASV un vairākām ES valstīm.

Latvijas izcelsmes lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksporta attīstību papildus citiem aspektiem veicina arī noslēgtie ES un trešo valstu brīvās tirdzniecības līgumi. Piemēram, ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums, kas ir modernākais tirdzniecības nolīgums, kura ietvaros tika atcelta lielākā daļa muitas nodokļu un nodrošināta plaša uzņēmēju piekļuve Kanādas tirgum. Kopš šā līguma stāšanās spēkā 2017. gada oktobrī zivju konservu eksports uz Kanādu ir pieaudzis 10 reizes, tāpat ir novērojama tendence pakāpeniski palielināties arī citu produktu eksportam.

Latvijas eksportu turpmāk var pozitīvi ietekmēt 2017. gadā nogalē noslēgtais ES un Norvēģijas nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecības papildu preferencēm, kur Norvēģija apņemas nodrošināt papildu kvotas liellopu gaļai, vistas gaļai, sieram un citiem produktiem.

2018. gadā ES plāno noslēgt sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem ar Japānu un Singapūru, kā arī tuvu noslēgumam ir darbs pie līgumiem ar Vjetnamu un Meksiku.

7 Komentāri

  1. Tas tikai parāda, cik spēcīga mums ir izveidota pārtikas ražošanas nozare, kas pielāgojas mainīgām situācijām, taisa drošu un daudzveidīgu produkciju un veiksmīgi ieņem jaunus tirgus.

  2. Vislabākais, ka ir aizvietots eksports uz Krieviju. Nav vajadzīgs mums tāds politizēts Krievijas tirgus, kas ir viens no ietekmes mehānismiem. Malači mūsu uzņēmumi, kas pēc Krievijas sankciju ieviešanas saņēmās, pamainīja produkciju un vēl aktīvāk sāka meklēt jaunus tirgus, tajā skaitā izmantojot ZM sniegto atbalstu dalībai starptautiskās pārtikas izstādēs. Tas ir viss ir vainagojies šiem panākumiem un labāk rezultātu ES! Priecājos un apsveicu mūs visus!

  3. Labi, ka ar dažādām svirām un jauniem tirgiem ir izdevies nokompensēt tos zaudējumos, ko sākotnēji radīja Krievijas sankcijas. Prieks par latviešu lauksaimniekiem un ražotājiem.

Atbilde uz Čedars komentāru

Atcelt atbildi