Bizness, Darbs un izglītība

Harvesteru operatoriem – 3300 eiro un palikšana uz dzīvi. Latviešus pārvilina uz Kanādas mežiem

Jau jūnijā pirmie divi latvieši sāks strādāt Kanādas mežos, līdz rudenim viņiem pievienosies vēl desmit. 60 000 Kanādas dolāru gadā un nodrošināta dzīvošana trīs mēnešus – tik harversteru operatoriem sola Kanādas uzņēmums “JD Irving”. Kanādas mežizstrādātāji negaida sezonas pelnītājus – jāpārceļas uz dzīvi pavisam.

Portālā “laukos.lv” jau vēstījām Latvijas mežistrādes uzņēmumu grūtībām atrast kvalificētus harvesteru operatorus. Par darbu mežā harvesteru operatoriem Latvijā maksā pat 2000 eiro par 12 stundu darba dienu, taču izskatās, ka kanādiešu piedāvājums latviešiem šķiet krietni pievilcīgāks, jo “JD Irving” kopumā saņēmis 18 darba pieteikumus gan no latviešiem, kuri strādā Latvijā, gan no tādiem, kuri strādā ārpus Latvijas.

Rakstā “Par spīti 2000 eiro algai jaunieši uz meža darbiem neraujas” Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts norādīja: “Aizvien retāk meža mašīnu operatora profesija tiek “pārmantota”. Tas saistīts ar šiem pašiem intensīvajiem darba apstākļiem. Ja tev, sēžot vecā traktorā, ir tikai “jākapā”, kādēļ lai tu ko tādu novēlētu saviem bērniem? Arī nauda viena pati to neatrisinās – pēc mūsu datiem, harvestera operatora vidējā bruto alga ir 2000 eiro mēnesī. Protams, daudz atkarīgs no sezonas. Lai dabūtu cilvēku, ir jāmaksā aizvien vairāk un jāmaksā legāli. Tāpēc arī mežizstrādes cenas par kubikmetru ir sasniegušas pirmskrīzes līmeni.”

Kanādā trūkst kas aizvieto pēckara paaudzi

“Latvijā esam viena iemesla dēļ – Austrumkanādā, Ņūbransvikas provincē, mums ļoti trūkst jebkāda veida mežizstrādes mašīnu operatoru, tostarp harvesteru operatori un smago mašīnu šoferi. Lai cīnītos ar šo problēmu, darām divas lietas – ņemam cilvēkus no ielas un paši apmācām, kā arī braucam uz citām pasaules valstīm un meklējam kvalificētu darbaspēku. Problēma radusies t.s. pēckara paaudzes (no angļu val. “baby boomers”) dēļ, kuri šobrīd sāk iet pensijā, un trūkst cilvēku, kas viņus varētu aizvietot. Latvijā ir vairākas skolas, kur var apgūt harvestera operatora profesiju, bet Ņūbransvikā tikai viena. Tāpat problēma ir arī dzimstība, jo tagad ģimenēm ir tikai viens divi bērni. Kādreiz bija normāli, ja ir četri pieci bērni,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja personāldaļas vadītājs Deivs Korbets, kurš strādā plaša spektra kompānijā “JD Irving”.

Kompānija nodarbojas arī ar mežizstrādi un sakarā ar kvalificētu harvesteru operatoru meklējumiem jau divreiz atceļojusi līdz Latvijai. Jūnija vidū kompānija plāno to darīt vēlreiz, šoreiz rīkojot vairākus seminārus dažādās Latvijas vietās, kuras varētu būt Strenči, Ventspils un Rīga.

Jūnijā jau pirmie divi latvieši būs Kanādā

“Abās vizītēs Latvijā sapratām, ka šeit mūs daudz kas piesaista. Piemēram, latviešu lieliskā darba ētika. Tāpat arī fakts, ka jūsu cilvēki strādā ar tādu pašu vai līdzīgu tehniku, kādu izmantojam mēs. Bet pats svarīgākais – viņi ir ieinteresēti savā dzīvē pāršķirt jaunu lappusi. Tas ir tieši tas, ko mēs meklējam. Mēs nevēlamies uz Kanādu aicināt darbaspēku, kuri atbrauks, nostrādās sešus mēnešus un aizbrauks atpakaļ. Mēs meklējam cilvēkus, kuri ir ieinteresēti pārcelties uz Kanādu, iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju,” norādīja D. Korbets.

Abas vizītes Latvijā bijušas ļoti auglīgas, un pirmos divus latviešus Kanādā cer sagaidīt jau jūnijā. Problēmu ar viņu nogādāšanu Kanādā neesot, taču visu dokumentu sakārtošana prasot apmēram trīs līdz piecus mēnešus. Vēl deviņus līdz desmit latviešus viņi cer sagaidīt līdz oktobra vidum. “Tikpat gribētu arī 2019. gadā. Mums ir darbaspēka plāns, kas paredz līdz 2021. gadam ik gadu uz Kanādu atvest 10 harvesteru operatorus un 10 smago mašīnu vadītājus, no kuriem vismaz 12 varētu būt no Latvijas,” teica “JD Irving” pārstāvis.

Jau šobrīd Kanādā strādājot kopā 10 cilvēku no Rumānijas un Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka 18 darba pieteikumi krietni pārspējuši uzņēmuma cerības. Tas nostiprinājis uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur meklēt kvalificētu darbaspēku, kuri kādu iemeslu dēļ vēlas izmēģināt spēkus Kanādā. “Saprotam, ka esam pirmā Kanādas mežistrādes kompānija, kas ieradusies Latvijā, lai meklētu darbaspēku. Esam ļoti sajūsmināti par to, kādus cilvēkus Latvijā esam satikuši, un ceram, ka tāda pati interese saglabāsies arī jūnijā,” noteica kompānijas pārstāvis.

3300 eiro mēnesī

Ko kanādieši piedāvā? 23 – 24 Kanādas dolārus stundā. Ātri parēķinot, mēnesī harvestera operators varētu nopelnīt ap 5000 Kanādas dolāru (CAD), bet gadā – 60 000. Vidējā alga Kanādā ir ap 50 000 CAD, bet Ņūbransvikā – ap 46 000 CAD, kas ir trešais zemākais rādītājs no visām 10 Kanādas provincēm. Pārrēķinot eiro, alga būtu apmēram 3300 eiro mēnesī, gadā – 40 000 eiro.

Viens harvestera operators nedēļā nedrīkst strādāt ilgāk par 50 stundām. Maiņa ir 10 stundu gara, un jāstrādā katru darba dienu, bet brīvdienas ir brīvas. Operatori katru dienu pēc savas maiņas ir mājās pie ģimenes, viņiem nav jādzīvo treileros uz vietas, katru dienu viņi uz darbu brauc “JD Irving” gādātās automašīnās.

“Svarīgi saprast, ka harvesters tiek nodarbināts 24 stundas dienā – uz vienu harvesteru ir divi operatori, kā arī harvestera īpašnieks. Mums nepieder neviens harvesters, mēs tos īrējam. Tas nozīmē, ka harvesters bez apstājas darbojas no, piemēram, svētdienas 17.00 vai 18.00 līdz piektdienas 17.00 vai 18.00. Viens operators nostrādā 10 stundas, viņu nomaina otrs, bet atlikušās 4 stundas harvesters ir tā īpašnieka pārziņā. Negribam, lai cilvēki strādātu ilgāk par 10 stundām, jo uzskatām, ka tad krītas viņu produktivitāte,” norādīja D. Korbets.

Viņš pastāstīja, ka Ņūbransvikas provincē ir ļoti daudz mežu un līdz darbavietai nebūs jābrauc ilgāk par stundu. “Ja beidz darbu 16.00, tad līdz 17.00 noteikti jau būsi mājās pie ģimenes. Būtībā mums ir jānogriež X miljoni tonnu koku gadā, un tam mēs algojam līgumdarbiniekus, kuriem šis apjoms jāizstrādā. Taču viņiem trūkst kvalificētu mašīnu operatoru – ne tikai harvesteru, bet arī parastu smago mašīnu šoferu, kurus lielākoties meklējam Ukrainā, bet varbūt kāds būs arī no Latvijas.”

Dzīvokli, automašīnu un ēšanu sākumā nodrošina kanādieši

Kanādiešu piedāvājumu vilinošāku vērš arī viņu rūpes par darbinieku, tam nonākot Kanādā.

Operatori dzīvos divās mazās pilsētiņās – Saseksā un Čipmenā. Pirmās 12 nedēļas “JD Irving” viņus bez maksas izmitina dzīvokļos, nodrošina minēto bezmaksas automašīnu, ar kuru viņi var braukt uz darbu, kā arī var pārvietoties brīvajā laikā. “Tas ļaus cilvēkiem atsperties, neuztraukties par dzīvošanu, jo mašīna būs, dzīvoklis ar mēbelēm būs, ledusskapis ar produktiem būs. Uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai darbinieki arī ārpus darba var braukt un apskatīt provinci, visu Kanādu,” sacīja D. Korbets. To visu uzņēmums piedāvā pirmos trīs mēnešus. Pēc tam darbinieki meklē noīrēt paši savu mājokli – dzīvokli vai māju. “Saprotam, ka aizdevumu viņiem dabūt būs ļoti grūti, jo nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas. Tāpēc sākumā nāksies īrēt.”

Sarunā ar “LA” D. Korbets arī stingri noteica, ka viņi negrib, lai darbinieki ar Latviju pārrautu visas saites. “Negribam, lai viņi pārdod savu auto, savu īpašumu, visu savu iedzīvi un pārceļas uz Kanādu, bet pēc tam izrādās, ka Kanādā viņiem nemaz nepatīk. Tāpēc gribam, lai pirmās sešas nedēļas viņi atbrauc vieni paši. Pēc tam mēs izdarām secinājumus, vai darbinieks ir gana labs, bet darbinieks saprot, vai viņam te patīk. Pēcāk sākam kārtot formalitātes, lai šeit nogādātu viņu ģimenes.”

Viņš sacīja, ka latvieši, ar kuriem viņi ir runājuši, šobrīd strādā kā harvesteru operatori vai smago mašīnu šoferi, neviens nav bez darba. Taču ne visi strādā Latvijā – daļa no viņiem strādā ārpus Latvijas, taču izbrīvējuši laiku, lai ierastos Latvijā un tiktos ar “JD Irving” pārstāvjiem.

Latvijas uzņēmumus konkurence nesatrauc

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts, kā arī zemnieku saimniecības “Senatnes 2” saimnieks Jānis Bundzens par konkurenci no Ziemeļamerikas gan pārāk nesatraucas.

“Visi jau nekad neaizbrauks no Latvijas, mājas ir mājas. Protams, piedāvājums varētu būt interesants, un pasaule ir atvērta – varam strādāt, kur gribam. Vienmēr ir cilvēku kategorija, kurus šeit nenoturēs pat algas pielikums. Bet neesmu pētījis cenu paritāti starp abām valstīm. Noteikti daļu no atalgojuma starpības, kādu var saņemt Latvijā un Kanādā, “noēd” dzīves dārdzība. Ja to ņem vērā, tad atšķirība algā īstenībā nemaz tik ārkārtīgi liela labam, spējīgam operatoram nav. Tāpēc es lielu risku nesaskatu. Skaidrs, ka darba Latvijā netrūkst, atalgojuma līmenis kāpj un kāps, tāpat arī oficiālais atalgojums. Ja tas ir tas, ko viņi piedāvā, tad mani šī summa pārāk neuztrauc,” sacīja A. Bukonts. “Protams, nav pārāk komfortabli un patīkami, ka viena ārvalstu kompānija daļu speciālistu tomēr aizved prom. Ja pazaudē 10 – 20 speciālistus, tad tas ir sāpīgi, bet kā sistemātisku draudu es to neredzu,” turpināja LNMA izpilddirektors.

Savukārt z/s “Senatnes 2” saimnieks Jānis Bundzens, kurš šobrīd Alūksnes novada Pededzes pagastā meklē vienu harvestera operatoru, sarunā ar “LA” norādīja, ka kanādiešu piedāvātais atalgojums nav augsts, drīzāk zems.

“Ļoti labi, ka viņi saņēmuši 18 darba pieteikumus. Lai tik ved viņus uz Kanādu. Ja negrib šeit strādāt, lai brauc prom. Turklāt puse no viņiem noteikti būs laimes meklētāji, nevis labi speciālisti. Tā nav tā alga, kuras dēļ nesties uz citu pasaules malu,” norādīja J. Bundzens.

Viņš gan apstiprināja, ka šobrīd ar kvalificēta harvestera operatora atrašanu ir lielas grūtības, taču nedomā, ka Kanādas kompānija vēl vairāk sarežģīs situāciju. “Cilvēki, kas grib strādāt, ir, bet trūkst nopietnu darbinieku, cilvēkiem nav nepieciešamās kvalifikācijas. Grib labu algu, bet nedod pretī labi padarītu darbu. Savukārt tie, kam ir prasmes, strādā un nesūdzas – reti kurš no viņiem domā doties prom,” sacīja “Senatnes 2” saimnieks. Viņš norādīja, ka nozare šobrīd strauji pāriet uz mehanizāciju. “Pirms trim četriem gadiem daudzi mežus joprojām izzāģēja ar motorzāģiem, bet tagad situācija strauji mainījusies. Nozare, izglītības sistēma tam netiek līdzi. Lai situācija būtu normāla, uz darbavietām jābūt konkurencei, taču tādas nav.”
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

43 Komentāri

    1. Par darbu mežā harvesteru operatoriem Latvijā maksā pat 2000 eiro par 12 stundu darba dienu, …
      —————————————
      Hmmm, vismaz skribents kļūdu būtu izlabojis!!! Savādāk sanāk, ka dienā pelna 2000, piecu darba dienu nedēļā – 10000 un mēnesī par 24 darba dienām – 25000…

  1. Protams strādāt svešā valstī un valodā nav viegli ! Bet attieksme pret strādnieku tomēr ir ļoti svarīga ! Es Latvijas strādniekam nemaksāšu vairāk , jo šinī novadā tā ir normāla alga , tāda ir latviešu uzņēmēju attieksme . Parasti pēc šādas atbildes neviens komentārus nesniedz , bet pie pirmās labas izdevības, dažreiz pat ne pēc pirmās , pamet šādu darba devēju un Latviju arī protams .
    2000 bruto par divpadsmit stundām mežā , ja neto paliek mazāk par 1200 ir ņirgāšanās par strādnieku ! Ja pie konveijera Anglijā par astoņam stundām ar minimālo tīrais ,pēc nodokļiem ir 1200 un pēc pustundas jau sēdi mājā un dzīves dārdzībā nemaz nav tik liela starpība .Tik vien kā tas ka tā nav dzimtā zeme un valoda .

    1. pamēģini izdzīvot ar 1200 anglijā un 1200 lv tās ir divas atšķirīgas lietas…. Latvijā ar to summu ir izdevīgāk dzīvot nekā anglijā jo visa nauda aiziet rēķinos

  2. Piekrītu, ka 3000.00 Eur nav tas to vērts, lai mestos uz otru pasaules malu. Turklāt uz dzīvi. Neredzēt savus bērnus, māsas, brāļus, tēvus, mātes, vecmātes, vectēvus. Nieka 3000 pēc? Saprastu, ja vēl 5000 Eur. Tad jau gan var materiāli palīdzēt saviem mīļajiem.

  3. Varam jau filosofēt par to cik tas ir feins darbs, tikai neaizmirsīsim, ka tur mežš nav tāds kā Latvijā. Nereti tur uz cirsmu lido ar helikopteru. Darbs ir ļoti tālu no civilizācijas. Paskatieties tos pašu raidījumus par ASV tālbraucējiem ziemeļos un tad iedomājieties tos ciemus un dzīves apstākļus. Faktiski, tā ir Sibīrija tikai citā kontinenā.

    1. Diemžēl skatoties tos it kā skarbos tālbraucējus tajos krajos reizēm tiešām smiekli nāk. Ja tās saucas grūtības tad tiešām cilvēki nav redzējuši reāli nekā no reālās dzīves! says:

      Da

  4. latvijā solītaju daudz tikai daritaju nav.Latvijas mezos valda bardaks un tie tiek izsaimniekoti.Cilvēki izverdzināti un pazemoti.Tas notiek visās gan vadošajos gan zemā līmeņa uzņēmumos.Mēs mežinieki sabeidzam savas veselības budami kalpi savā zemē.Mežsaimniecībā tāpat kā mezizstrādē valda haoss..nerunājot jau par latvijas valsts mežiem.kur cilveki tiek burtiski pazemoti.Ja kādam ir intrese tad rakstiet droši arī jūs lielie uzņēmēj kundzini.Pastastišu.

    1. Vēlētos gan norādīt, ka lielākā daļa tā saucamo zāģeru un zarenieku ir bez izglītības un mazkvalificēti darbinieki bez nākotnes. Perspektīvā ļoti daudz darbus aizstās mašīnas un šādas brigādes ievajadzēsies reti. Tā tad, ja nespēs piedāvāt neko vairāk par fizisku roku darbu, tad nav perspektīvas. Savukārt, lai strādātu ar mūsdienu tehniku ir nepieciešama gan izglītība, lai iemācītos to vadīt, gan nauda, lai to nopirktu.

      1. Bez zāģerim joprojām neiztiek neviens! Visur pirms harvestera iet zāģeru brigāde un nereti arī pēc hārvestera.
        Nevajag dzīt tuftu!

  5. Latviešu uzņēmēji aizmirst faktu, ka viņi ar savām organizatoriskajām prasmēm spēj nodrošināt cilvēkus ar darbu 5-6 mēnešus gadā. Pārējā laikā kvalificētie pieprasītie speciālisti dabū iet uz pašvaldības sociālo dienestu pēc bezmaksas zupas taloniem.

    1. un to domā, ka Kanādā ziemu nav? Tajā galā kā sāks snigt oktobrī un vēl maijā pa sniegu bridīsi, it īpaši mežā un piedevām -40 grādu sals! Tur arī tikai sezonāls darbs.
      Un tajās mazajās pilsētās darīt galīgi nav ko! Strādāt vai dzert, ja alko garšo tad labāk paliec kur esi.

  6. Un galvenais būs nodrošināti ar normālām vecumdienām. Nebūs jāpārtiek no nabadzības pabalsta. Tiks nomaksāti visi nodokļi , ne kā šeit pa melno.

  7. Nu gan te aizdiras nedaudz “Senatnietis” un LNMA Arturins. Nu jaatceras dzive pieradijies fakts – vissliktakais darba devejs ir latvietis. Tas ir galigi garam. Un nekadus 2 tukstosus nopelnit nevar, beidziet tur sapnot.

  8. Pelnu te ap 1500 uz rokas, oficiāli, pa desmit gadiem nodokļos aizgājis 26000, paskatījos sapelnīto pensiju pa abiem līmeņiem….. Knapi 90 € sanāk… Nu nav kaut kas kārtībā ar šo valsti

  9. Tak šausmas ko visi šitie “‘operatori”‘ ar mežiem Latvijā izdarijusi.Visur viss izzāģēts.Protams ka cilvēki negrib iesaistīties šajā ārpratā.Kā vispar ir iespējams tas ka visi meži brutali nežēlīgi izzāģēti Latvijā.Kāpēc to dara? Kokus ir jāstada nevis jāzāģē.

  10. Te izgaismojas ir 2 problemas:
    1. Kanadieshi labprat ielaizh sava zeme iebraucejus. Savukart, mes gan vienmer esam pret ekononiskajiem imigrantiem.
    2. Nez kuras valsts iedzivotaji vel pashi jusmo par to cik labi ir citur un aicina parcelties tur, kur viss ir sakartots un gatavs..

  11. Piekrītu Mārim un Pats. LVM tiešām izliekas ka viss ir ok tikai strādāt neviens vairs negrib. Uzņēmēj kunkst, ka nav operatoru.Lai sāk maksāt un izmaina attieksmi,tad būs. “2000-ha,algas aug un augs”!!! Pēdējos 6-7gados man samaksa nav mainījusies. Cik bija Ls ,tik tagad eiro. Es 20gadus jau mežā,tik mazu apmaksu un ņirgāšanos kā pēdējos gados neesmu piedzīvojis. Problēmu nozarē ir ļoti daudz, bet vēlmi risināt neredz.
    Ve

  12. Kas tie par cipariem? Vai kaads zin cik patiesiibaa jasaņem? Kaarteejais triks ar leeto darbaspeeku, tie kas veel kautko ir ar mieru dariit arii tos savaac par velti

  13. pa 2000 bruto(kam neticu), lai paši menedžeri -pizdaaboli izvelk savu uzrīto pakaļu no Huluxa, un kratās tajos vecajos lūžņos. Varonīgie “Darba devēji” atradušies !

  14. Indiāņu slepkavu pēcteči meklē nabagus un migrantus. darbam.
    Nabagi un migranti palēkdamies laimīgi skrien. Bieži vien nopļūtījot savu tēvu zemi.

  15. Matemātika ļoti vienkārša, agrāk (pirms 13 gadiem) harim alga 1200Ls, tagad 1200EUR uz rokas vidēji. BET agrāk AUDI līdz lūpai uztankot varēja par 25Ls benzīntankā, taču šodien ar 100EUR var nepietikt (bāka 90 litri). Agrāk LABI dzīvojām, tagad izdzīvojam. Salīdzinot ar 375EUR pārdevējam – pilnīgs KOSMOSS, bet pret vidēji statistisko algu valstī – gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr…

  16. Summēto darbalaiku no darba likuma izņemt,atstāt profesijām kurās ir dežūras,samaksa par stundām nevis par kubiem,no 22.00-6.00 un brīvdienās,vismaz 50% piemaksa.Kāpēc Lietuvā un Igaunijā mežinieki var nestrādā pa naktīm un brīvdienās,un nebankrotē?LVM ar saviem konkursiem par viss zemāko cenu,grib viss augstāko kvalitāti!Operātori strādā uz tehnikas 20000 m/st un vairāk,par remontiem nemaksā pietiekoši,pieredzējis operators var veikt remontu nesliktāk servisu.Sortimenu jauktos mežos 20 un vairāk.Jāmaina dara likumi!domāju kārtīgs operators būtu pelnijis 10 eiro stundā,netto

  17. Skandināviem arī samaksa par stundām ap15EUR neto stundā un kad zāģē vēl 1,31EUR (bruto) par kubu, lai būtu interese zāģēt nevis gurķoties.
    Mums parasti 15EUR par dienu remontā, lai ātrāk saskrūvētu un uz LVM ražot mistiskās ražības (kuru izcelsmi pieļauju var izskaidrot labi ja daži LVM kabinetu praktiķi) vismaz 20 sortimentos un nedod dievs ar brāķi un maksimāli neizmantojot vērtīgos sortimentus.
    Vēl tik varētu uztaisīt harim galvu, kas dēļus taisa… Operatoram tad varētu maksāt vēl mazāk, jo vairāk darba.
    Ne velti ir teiciens: Skandināvi uztaisīja harvesteri, bet latvieši (LVM) iemācīs visu pasauli ar tiem strādāt.

  18. Sen jau visiem ir skaidrs, ka strādājot 8-17 algotu darbu, vai tas būtu Latvijā, vai starptautiskā uzņēmumā, neko nenopelnīsi, knapi sanāks dzīvošanai – samaksāsi par īri, nopirksi pārtiku un atkal gaidi algu, varbūt starplaikā atļaujoties kādu mazu prieciņu. Ne visi var atļauties, maksājot uzreiz, nopirkt salonā jaunu telefonu, datoru, auto, uzturēt sev krāšņu sievieti. Pievienojies cilvēkiem, kas pārvalda savu dzīvi! Nauda, protams, nevar kalpot kā pilnīgi visu problēmu risinājums. Bet, kā vēsta sena tautas gudrība, labāk sēdēt skaistā un jaudīgā pilnpiedziņas Audi kā ar nanoūdeni mazgātā trolejbusā. Aizpildi savu Laimīgo loto biļeti un sāc Jaunu dzīvi, kura pārspēj tavus pat vispārdrošākos sapņus. Starp citu, vai zini, ka nākošajā EuroJackpot izlozē, kura notiks jau šonedēļ, Džekpots ir prātam neaptverami 90 miljoni euro? Es jau atkal nopirku pāris desmitu biļešu ar skaitļu variantiem un, kā ierasts, paķēru klāt vēl desmit biļešu no citām izlozēm, kur Džekpots arī ir visai iespaidīgs. Pamēģini satikt savu veiksmi arī tu! https://goo.gl/X17csF Un neaizmirsti izmantot loto brokera īpašo piedāvājumu!

  19. Lienīt vai tik tu neesi brokeris, kas mēģina nopelnīt kādu kapeiciņu vienalga kādā veidā. Šito sugu es jūtu jau pa lielu gabalu.
    Ar loteriju kā ar valsti – Visu mūžu maksā tu, bet saņem cits.

    P.S. Mums meža večiem priekš šitiem niekiem jābrauc uz Kanādu pelnīt. Hi hi…

  20. Pec kara arī Kanāda, ASV, Austrālija un citas valstis vilināja dīpīšus uz savām zemēm veikt smagus vai netīrus darbus ko vietējie nevēlējās darīt.

Pievienot komentāru