Augļkopība, Dārzeņi un augļi

Pasaulē zemenes ēd aizvien vairāk. Kādas tendences ir Latvijā?

Tirgus pētījumu firma IndexBox nesen publicēja jaunu pasaules zemeņu tirgus apskatu par 2016. gadu – “World: Strawberries – Market Report. Analysis un Forecast to 2025”. Jaunākie dati vēl nav pieejami.

2016. gadā globālais zemeņu tirgus sasniedza 9,2 miljonus tonnu, kas bija par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Saskaņā ar pētījuma autoru datiem zemeņu tirgus laika posmā no 2007. līdz 2016. gadam pastāvīgi paplašinājās vidēji par 5,1% gadā. Naudas izteiksmē pasaules zemeņu tirgus 2016. gadā tika vērtēts 15,9 miljardi USD, pēdējo trīs gadu laikā tā vērtība bija stabila. Šis skaitlis atspoguļo kopējo ražotāju un importētāju apgrozījumu (atskaitot loģistikas un mazumtirdzniecības izmaksas un mazumtirgotāju peļņu, kas tiek iekļauta mazumtirdzniecības cenās).

Attīstītajās valstīs un tirgos – ASV un ES – palielinās patērētāju interese par veselīgu pārtiku, kas veicina augļu un ogu patēriņu. Tiek gaidīts, ka šī tendence turpināsies arī nākamajos gados. Citu augļu vidū patērētāji arvien biežāk izvēlas zemenes, mainot savus ēšanas paradumus. Tāpat pieprasījums pēc zemenēm palielinās jaunajos tirgos Āzijas valstīs, kaut gan pašlaik patēriņš ir mazs.

Tuvākajos gados tiek prognozēts, ka līdz ar iedzīvotāju skaita palielināšanos arī zemeņu patēriņš turpinās palielināties un pasaules zemeņu tirgus apjomi 2025. gadā sasniegs 11,5 miljonus tonnu.

Ķīnā zemenes ēd visvairāk
Visvairāk pasaules zemeņu ražas tiek patērēts Ķīnā (41%), ASV (16%), Ēģiptē (5%), Turcijā (4%), Meksikā (4%) un Vācijā (3%), kuras kopā patērē 73% visu zemeņu.

Laika posmā no 2007. līdz 2016. gadam apetīte uz zemenēm visstraujāk palielinājās Meksikā (par 12,7% gadā), Ēģiptē (12,2%) un Ķīnā (8,3%).

Vislielākais zemeņu patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli 2016. gadā bija Turcijā (5,2 kg gadā), Ēģiptē (4,9 kg gadā) un ASV (4,5 kg gadā). Šie skaitļi būtiski pārsniedz pasaules vidējo – 1,2 kg gadā. Visstraujāk palielinās zemeņu patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli Meksikā – par 11,3% gadā periodā no 2007. līdz 2016. gadam.

Zemeņu ražošana strauji palielinājās pēdējo piecu gadu laikā
>Pozitīva tendence tika vērota visā 2007.–2016. gada periodā – vidēji ražošana palielinājās par 5,1% gadā. Ražotāju cenas krituma dēļ ražošanas pieaugums naudas izteiksmē nebija tik ļoti izteikts. Vislielākā zemeņu ražotājvalsts pasaulē ir Ķīna – 2016. gadā tā izaudzēja 3,8 milj. t (42% pasaules kopražas). Otrajā vietā ir ASV (16% pasaules kopražas), tai seko Meksika un Ēģipte (5% katrā), Turcija un Spānija (4% katrā). Meksikā un Ēģiptē zemeņu ražošana katru gadu palielinajās vidēji par 11,5%, Ķīnā un Turcijā attiecīgi par 8,1% un 5,8%. Vismazāk zemeņu ražošana palielinājās Spānijā (3,5%) un ASV (2,8%).

Četras valstis nodrošina 70% pasaules zemeņu eksporta
2016. gadā pasaulē tika eksportēti 860 tūkst. tonnu zemeņu. Arī eksportā tiek vērojama palielināšanās tendence. Lielākie zemeņu eksportētāji pasaulē 2016. gadā bija Spānija (311 tūkst. t), ASV (134 tūkst. t), Meksika (103 tūkst. t) un Nīderlande (56 tūkst. t). Kopā šīs četras valstis nodrošina 70% zemeņu eksporta pasaulē. Tām seko Beļģija (41 tūkst. t), Grieķija (23 tūkst. t) un Maroka (18 tūkst. t). Interesanti, ka Grieķija strauji palielina eksporta apjomus – vidēji par 21,4% gadā. Kaut gan Ķīna ir pasaulē lielākais zemeņu ražotājs, tā maz eksportē zemenes, patērējot tās vietējā tirgū.

Pētījums nepiemin Ukrainu, bet no citiem avotiem ir zināms, ka arī šī valsts strauji palielina zemeņu ražošanas apjomus un lūko eksportēt savas ogas ne tikai uz ASV vai Honkongu, bet arī uz Poliju, Kanādu, Šveici, Austriju un Franciju. Tāpat viņu eksperti uzskata par perspektīviem tirgiem Zviedriju, Arābu Emirātus, Norvēģiju, Beļģiju un Lietuvu. Jau tuvākajā laikā tieši ukraiņu zemenes var radīt lielu konkurenci ne tikai mūsu audzētājiem, bet arī poļiem.

ASV būtiski palielināja zemeņu importu
Pasaules kopējais zemeņu importa apjoms 2016. gadā sasniedza 918 tūkst. tonnu. Interesanti, ka importa apjomi ir par 58 tūkst. t lielāki nekā eksporta apjomi. Pētījuma autori šo starpību nekomentē, tikai piemin, ka eksporta un importa dinamika iet paralēli.

2016. gadā lielākie zemeņu importētāji bija ASV (165 tūkst. t), Vācija (115 tūkst. t), Kanāda (103 tūkst. t) un Francija (80 tūkst. t) – šīs četras valstis importēja 51% visa globālā zemeņu importa. Tām sekoja Anglija (58 tūkst. t), Itālija (35 tūkst. t) un Krievija (29 tūkst. t).

Latvijā vēl ir vieta vietējai produkcijai
Laika posmā no 2007. līdz 2014. gadam zemeņu patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli svārstījās starp 2,11 un 3,84 kg gadā. Tas ir vairāk nekā vidēji pasaulē, tomēr daudz mazāk nekā Turcijā, Ēģiptē un ASV. (Diemžēl kopš 2015. gada CSP zemeņu patēriņu atsevišķi neuzskaita.) Lielā mērā tas ir skaidrojams ar zemeņu pieejamību patērētājiem. Vietējo zemeņu sezona mums ir īsa, tikai pašos pēdējos gados un tikai dažas saimniecības spēj piedāvāt ogas visas vasaras garumā. Laika posmā no 2007. līdz 2016. gadam visaugstākā zemeņu raža – gandrīz 2000 t – bija 2008. gadā, bet jau 2009. gadā tā saruka trīs reizes. Kopš 2010. gada vietējo zemeņu ražošana pakāpeniski palielinās, un 2016. gadā tā sasniedza 1130 tonnu.

Zemeņu legālais imports (ņemot vērā reeksportu) Latvijā svārstās pa gadiem, bet parasti nepārsniedz 50% vietējās ražas apjoma. Ir zināms, ka tieši zemenes Latvijā ļoti lielos daudzumos ienāk arī neoficiāli, bet par pelēko importu precīzu datu, protams, nav. Tāpat ir zināms, ka vietējās zemenes tiek neoficiāli eksportētas uz Igauniju, arī par šiem darījumiem precīzu datu nav. Skaidrs ir viens – pašlaik Latvijas zemeņu tirgū vēl ir vieta vietējai produkcijai, jautājums, vai mūsu ražotāji spēs to piepildīt. Tas nebūs iespējams bez modernāko tehnoloģiju ieviešanas, ražas perioda pagarināšanas un ražības celšanas.
Plašāka informācija no oriģinālraksta lasāma šeit

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

"Agro Tops" jūlija numura vāks.
“Agro Tops” jūlija numura vāks.

Pievienot komentāru