Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Pasaules tirgus sit lejā Latvijas ķiploku cenas

Latvijā jau sešus gadus palielinās vietējo ķiploku ražošana, jo šis produkts ir pieprasīts tirgū un arī cenas ir augstākas nekā citiem dārzeņiem. Pērn iestādīto ķiploku platības vēl nav zināmas, bet laika apstākļi bija labvēlīgāki pārziemošanai nekā iepriekšējā ziemā, tāpēc ir pamats gaidīt vismaz tikpat lielu ražu kā 2016. gadā. Tomēr jāņem vērā, ka mūsu produkcijas cenas tepat Latvijā ir atkarīgas no cenu līmeņa Eiropas un pat pasaules tirgū.


Lielākās eksportētājas – Ķīna, Indija, ASV


Lielākā ķiploku ražotāja un eksportētāja pasaulē ir Ķīna, kas saražo 19 milj. tonnu ķiploku – tie ir 50% pasaules tirgus. 2015. gadā eksportēto ķiploku cena bija par 20% augstāka nekā gadu pirms tam, tāpēc iedvesmotie zemnieki palielināja platības par 8–10%. Diemžēl laikapstākļi nebija ķiplokiem labvēlīgi, tāpēc raža sanāca par 10–20% zemāka. Tādējādi 2016. gada beigās ķiploku cenas pasaules tirgū bija relatīvi augstas un pieprasījums arī liels. Daļa ķiploku eksportētāju Ķīnā izmantoja situāciju spekulatīvos nolūkos, iepirka tos un ielika uzglabāšanā, tā vēl vairāk uzskrūvējot cenas (līdz 2200–2800 USD/t atkarībā no kalibra un iepakojuma veida un lieluma). Tāpēc rudenī iestādīto ziemas ķiploku platības palielinājās par 20%, arī klimatiskie apstākļi bija labi un tiek prognozēts, ka jau drīz pērnās ražas atlikumi pārklāsies ar jaunās ražas piedāvājumu, kas, visticamāk, izraisīs cenas kritumu. Ķīnas ražas iztrūkums deva iespēju nopelnīt citu valstu ķiploku ražotājiem (drīzāk gan vairumtirgotājiem), visvairāk Indijai un Spānijai.

Ķiploku eksports no Indijas 2016. gadā palielinājās teju trīs reizes, pieprasījums nāca gan no Eiropas, gan Ķīnas. Indijas ķiploki bija pieprasīti arī arābu valstīs: Kuveitā, Bahreinā, Jordānijā un citur. Lieli eksporta tirgi bija arī Vācija, Itālija un Japāna. Visvairāk ķiploku Indijā tiek novākts no februāra līdz aprīlim, bet pārdod tos no maija līdz jūlijam.

Liela ķiploku ražotāja ir arī ASV, tā ieņem 8.vietu pasaulē. Visvairāk ķiploku tiek izaudzēts Kalifornijā – 90% visas ASV kopražas. Pēc ķiploku tirgotāju domām, ASV augstas ķiploku cenas šosezon saglabāsies, jo pērnās ražas krājumi ir ierobežoti visā pasaulē.


Dienvidāfrikas Republika
saražo ap 2500 t gadā un ik gadu importē vidēji 3500 t. Arī šeit ķiploku cenas ir atkarīgas no stāvokļa pasaules tirgū. Dienvidāfrikas Republikas valdība aizsargā vietējos ražotājus ar dažādiem paņēmieniem. Piemēram, ir aizliegts izmantot importētos ķiplokus kā stādāmo materiālu, tāpat tiek piemēroti augsti muitas nodokļi. Pieprasījums pēc ķiplokiem palielinās ik gadu vidēji par 6%. Neraugoties uz nepietiekamu pašnodrošinājumu, Dienvid­āfrikas Republika katru gadu eksportē ap 1000 t ķiploku uz kaimiņvalstīm. Tie ir gan pašu audzēta, gan arī reeksportēta prece.


Eiropas līdere – Spānija


Pasaulē otrais lielākais un Eiropā vislielākais ķiploku ražotājs ir Spānija, kuras ražas apjomi 2015. gadā sasniedza 180 tūkst. tonnu, – tas ir vairāk nekā puse visas ES ražas. Ķiploku ražošana un eksports strauji attīstās un palielinājies no 64 tūkst. tonnu 2011. gadā līdz 148 tūkst. tonnu 2015. gadā (vairāk nekā 78% ražas tiek eksportēta). Pērn eksporta daudzumi palielinājās vēl par 9% un sasniedza gandrīz 165 tūkst. t par kopējo summu 375,5 milj. eiro. Naudas izteiksmē eksporta palielinājums bija vēl nozīmīgāks (55%). Šī valsts gadu no gada importē arvien vairāk spāņu ķiploku – 2016. gadā importa daudzumi palielinājās par 25% (līdz 16,4 tūkst. t), bet vērtības ziņā pat par 118% (34,6 milj. eiro). Eksporta no Ķīnas samazinājums ir nācis par labu un deva iespēju spāņu tirgotājiem iekļūt jaunos tirgos Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas valstīs. Spāņu ķiploki tiek eksportēti arī uz Latviju, bet 384 t uz kopējā eksporta fona ir niecīgs daudzums (0,2%).


Pēc FAOstat datiem, 2014. gadā Ukrainas ķiploku ražas apjomi (191 tūkst. t) pārspēja pat Spāniju (177 tūkst. t). Arī 2016. gadā no 21 tūkst. ha tika novāktas 183 tūkst. t ķiploku. Labvēlīgi augsnes klimatiskie apstākļi, lēts darbaspēks un augsts audzētāju profesionālais līmenis padara šo valsti par potenciāli ļoti nopietnu konkurentu Eiropas ķiploku tirgū. Pagaidām 70% ražas izaudzē sīkražotāji, bet Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija dara visu, lai veicinātu arī ķiploku eksportu, tostarp uz ES valstīm. Pašlaik šīs valsts kvota ir 500 t, bet 2016. gadā tā netika pilnībā izmantota – eksportēja tikai 195 t, tostarp 75 t uz ES.


Latvijā ķiploku platības četrkāršojušās

Pēc CSP datiem, Latvijā ķiploku platības periodā no 2010. līdz 2015. gadam ir palielinājušās gandrīz četras reizes – no 41 līdz 151 ha. Protams, palielinājusies arī kopraža – attiecīgi no 118 līdz 680 t. Vidējā ražība gan paliek visai zema un svārstās no 0,93 t/ha 2014. gadā līdz 4,5 t/ha 2015. gadā. Interesanti, ka no šīs platības saskaņā ar LAD datiem platīb­maksājumiem tiek pieteikti tikai nepilni 60 ha (2016. gadā – 82 ha). Tas nozīmē, ka lielāko daļu ķiploku platību Latvijā veido nelieli (līdz 0,3 ha) lauciņi, kurus apkopj viena ģimene.


Ķiploku importa apjomi 2012.–2016. gadā Latvijā sasniedza 800–900 t gadā, no tiem gandrīz trešā daļa tiek reeksportēti. Vidēji katru mēnesi vietējā tirgū paliek 30–60 t svešzemju ķiploku. Tas jāņem vērā tiem mūsu audzētājiem, kuri plāno palielināt ražošanas apjomus. Lielākie eksportētāji ir Spānija un Nīderlande. No Spānijas ienāk pašu spāņu zemnieku audzētie ķiploki, bet no Nīderlandes nāk Ķīnas prece. Par laimi, tieši no Ķīnas ienāk relatīvi mazi daudzumi (mazāk nekā 2% kopējā importēto ķiploku daudzuma), jo līdzīgi kā citās ES valstīs tieši no Ķīnas ķiploku cenas ir atkarīgas arī cenas Latvijas tirgū.
 Polijas īpatsvars nav būtisks, bet importa cena ir aizdomīgi zema – šķiet, tas ir kārtējais pelēkā importa apliecinājums

Pērn pirmo reizi Latvijā parādījies ķiploku imports no Ukrainas. Šķiet, 26 tonnas nav daudz, bet tas ir vairāk nekā puse Ukrainas ķiploku kvotas brīvai tirdzniecībai ar ES valstīm. Acīmredzot lielākā daļa šā daudzuma ir šķirnes 'Ļubaša' stādāmais materiāls. Šī ukraiņu selekcijas ziemas ķiploku šķirne ir oficiāli reģistrēta Igaunijā un līdz ar to iekļauta ES šķirņu katalogā. Igaunijas un Latvijas audzētāji atzīst to par pašlaik visražīgāko šķirni, kuras ražība sasniedz pat 17 t/ha Latvijas apstākļos. Zīmīgi, ka tik augsta ražība tiek sasniegta tikai no svaigā stādāmā materiāla, bet, audzējot šo pašu šķirni Latvijā, raža ir uz pusi zemāka. Tas nav tāpēc, ka šķirne zaudē savas īpašības (kā maldīgi uzskata daži audzētāji), bet tāpēc, ka Latvijā vēl joprojām nav reģistrētas kodnes ķiploku daiviņu apstrādei pirms stādīšanas. Ukrainā ķiplokos lieto ievērojami vairāk augu aizsardzības līdzekļu. Protams, sava loma ir arī augsnei, klimatiskajiem ap­­stākļiem, tāpēc ukraiņu stādāmais materiāls ir ievērojami veselīgāks nekā Latvijā audzētais.


Ķiploku cenas 
un audzēšanas peļņa


Diemžēl Latvijā netiek veikts ķiploku ražotāju cenas monitorings. Atliek vadīties pēc sludinājumu vietņu informācijas. Vidēji pēdējos gados vietējo ķiploku cena svārstījās no 2–3 līdz 4–5 eiro/kg. Analizējot LLKC bruto seguma datus, redzams, ka pašizmaksa būtiski nemainās, toties bruto segums ir tieši atkarīgs no ražotāja cenas.


LLKC dati liecina, ka 2016.gadā stādāmā materiāla cena bija 4,70 eiro/kg (2015.g. – 4,70 eiro/kg), ķiploku ražība – 7 tonnas no hektāra (7 t/ha), cena – 3,35 eiro/kg (3,50 eiro/kg), pašizmaksa 1,51 eiro/kg (1,57 eiro/kg), brutoa seguma – 12 880 eiro/ha (13 532 eiro/ha) un 1840 eiro/t (1933 eiro/t).

Importēto ķiploku cenām katru gadu ir tendence palielināties jūlijā, augustā, sākoties vietējo ķiploku novākšanas laikam. Ņemot vērā ražošanas palielināšanos Spānijā un Ķīnā, mūsu audzētājiem jābūt gataviem, ka ķiploku cenas jaunajā sezonā varētu būt 2012.–2013. gada līmenī.

Plašāks materiāls lasāms žurnāla Agrotops šā gada izdevumos

1 komentārs

  1. Varbūt kāds var dalīties ar info – kur Latvijā mazumtirdzniecībā var nopirkt šķirnes ‘Ļubaša’ Ukrainā izaudzētu stādāmo materiālu (gaisa sīpoliņus vai viendaivainos ķiplokus) ?

Pievienot komentāru