Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Rucavas pašmāju saldie arbūzi jau gatavi

Lai gan arbūziem šosezon klājās smagi, rucavniekam ARTIM ĶŪSIM izdevās izaudzēt vairāk nekā 6 tonnas siltzemju augļu – vairāk nekā pērn, kad bija daudz sliktāki laika apstākļi un augi cieta no puvēm. Arbūzi šoruden ienācās pusmēnesi vēlāk, tomēr raža padevusies laba, jo ļoti daudz darba ieguldīts, lai lietainajā vasarā stādi uz lauka neiznīktu.

Galvenais, lai kājas siltumā

Saimnieciskās darbības veicējs Artis Ķūsis kopumā apsaimnieko 82 ha zemes, kur lielāko daļu aizņem graudaugi, zirņi, kartupeļi. Arbūzi aug piekto sezonu un pusotrā hektārā.

– Jau sen sapņoju izaudzēt arbūzus. Sākums bija grūts, jo nebija nekādas saprašanas par īsto sējas laiku un šķirņu izvēli. Gadu no gada eksperimentējot ar šķirnēm un konsultējoties ar citiem audzētājiem, apguvu audzēšanas knifus, – stāsta bioloģiskais lauksaimnieks. – Man būtiski ir ražot kvalitatīvi, lai varu konkurēt ar konvenciāli audzētajiem importa arbūziem.

Arbūzu augšanai un attīstībai nepieciešams sevišķi daudz gaismas, siltuma, kā arī sauss gaiss. Paaugstinātā mitrumā augi strauji inficējas ar lakstu puvēm. Audzēšanas vietai jābūt pasargātai no aukstiem vējiem. Neder ēnaini dārza nostūri un brīvas vietas zem kokiem. Piemēram, saimniecībā “Kluči” siltummīlošos augus no vēja sargā rudzu aizsargsējumi 2 m platumā, saknes silda melnā zemeņu plēve (var izmantot arī perforēto plēvi, bet tā ir diezgan dārga) un mitrina pilienlaistīšanas sistēma.

– Ik gadu pēc pēdējo arbūzu novākšanas zemi aparu, iesēju ziemājus. Maija vidū vai beigās, pirms rudzi sāk koksnēties, sagatavoju arbūziem augsni – 2 m platas rindas apstrādāju ar frēzi, vienlaikus tajās iestrādājot graudaugus. Pēc tam uzklāju melno plēvi, ierīkoju laistīšanas caurules un visbeidzot ap 8.–10. maiju uz seguma stādu arbūzus. Ja nebūtu plēves, raža būtu neliela, turklāt lauku pārņemtu nezāles. Melnais segums jālieto obligāti, jo tas silda augsni un ķirbjaugu saknes, – skaidro rucavieks. – Veģetācijas periodā arbūzu dobju malas ir diezgan grūti kopt, jo starp izvilkto plēvi un rudzu aizsargsējumiem veidojas neliela apstrādātas zemes strēmele, kas parasti aizaug ar nezālēm. Tā jāpļauj ar trimmeri, bet tas nav tik vienkārši, jo arbūzi nemitīgi dzen stīgas, kas regulāri jāizkārto atpakaļ uz sintētiskā seguma. Lai būtu mazāk darba, nākamgad frēzēto rindu veidošu vēl platāku, lai dobju malas nevajadzētu pļaut. Tajās turpmāk uzturēšu melnu zemi, ar traktoru uzrušinot gar plēves malu.

No aukstuma izglāba baktērijas

Arbūziem iepriekš jāizaudzē dēsts. Sēklas Artis parasti sēj aprīļa pēdējās nedēļās kūdras substrātā podiņos un novieto siltumnīcā. Sēj ar tādu aprēķinu, lai dēsti nepāraugtu. Arbūziem netīk pārstādīšana, tāpēc jācenšas pēc iespējas mazāk traumēt sakņu kamolu.

Augšanas sākumā var izmantot plēves tuneļveida segumu, lai pasargātu augus no pavasara salnām, tomēr rucavnieks to nelieto, jo platība ir pārāk liela.

– Dažos gados ne tikai maijs, bet arī jūnijs ir vēss un lietains. Iznesot no siltumnīcas sulīgi zaļos, veselīgos dēstus un izstādot laukā, aukstie vēji var aizlauzt lapiņas, augi dzeltē, nīkuļo. Tāpēc ļoti svarīgi ierīkot aizsargsējumus, – pamāca audzētājs. – Lai arbūzi atspertos, tiem pavasarī jādod slāpeklis. Strādājot ar bioloģiskajām metodēm, piebarot augus ar minerāl­mēsliem nedrīkst, toties var lietot SIA “Bioefekts” ražotos, mikroorganismus saturošos līdzekļus, kas saista atmosfēras slāpekli un paaugstina augu imunitāti. Šos preparātus var ierušināt dobē, taču, audzējot arbūzus uz plēves, to izdarīt nevar. Savā arbūzu laukā tos iestrādāju reizē ar pilienlaistīšanu. Audzējot lielos apjomos, vajag daudz labo baktēriju, bet pirkt tās pie ražotājiem nav izdevīgi, jo maksā diezgan dārgi. Tāpēc katru pavasari tās pavairoju pats – tumšā vietā, +24…+25 °C siltumā, tonnu lielās, ar ūdeni piepildītās mucās, kurā iejauktas baktērijas.

Arbūzus nav nepieciešams galotņot – jo garākas izaug stīgas, jo ātrāk aizmetas augļi. Aprūpējot tik lielu platību, nav laika katram stādam normēt ražu, tāpēc atstāj visus augļus. Parasti uz viena auga attīstās 2–3 arbūzi. Dažkārt veidojas 5–6 augļaizmetņi, bet tie ir mazi, nekvalitatīvi.

Karstā, sausā vasarā augšanas un briešanas laikā arbūzus nepieciešams laistīt ik pārdienu, jo zeme zem plēves ātri izkalst. Ūdeni ņem no dīķa un dziļurbuma, bet ap +6 °C auksto ūdeni iepriekš trīs dienas uzsilda saulē.

– Arbūzus nevar audzēt jebkur, tiem jāatvēl lauks, kur tos var aplaistīt ar siltu ūdeni. Savā saimniecībā izmantoju lielo ugunsdzēsības sūkni, kas nepilnā stundā no dīķa uzpumpē 2–3 t ūdens, – piebilst lauksaimnieks.

Kā noteikt arbūza gatavību

Veiksmīga audzēšana vainagojas ar pilnīgi gatavu arbūzu vākšanu augustā, septembrī. Artis stāsta, ka augļu pilngatavību var viegli konstatēt pēc mizas krāsas – vietas, kur tie saskaras ar zemi, iekrāsojas koši (nevis gaiši) dzeltenas, augļi atdalās no kātiņa. Nobrieduši augļi vairs nav gludi, ar roku var sataustīt ribas. Arī miziņa kļūst viegli ievainojama, tāpēc augļi jānovāc ļoti uzmanīgi. Ja ienākušos arbūzus pārāk ilgi tur uz lauka, miza kļūst mīksta. Tādu ražu nevar ilgi uzglabāt, bet nebojātus var turēt 1–2 nedēļas.

– Izaudzēto ražu kopš pagājušā gada realizēju “Rimi” lielveikalu tīklā. Arbūzus lieku uz paletēm un vedu uz Liepāju, tad vēlreiz šķiroju, atlasot bojātos, un tikai pēc tam marķēju un fasēju tīkliņos. Arbūzus neapstrādāju ar fungicīdiem un augļus neuzpumpēju ar mēslojumu, tāpēc tiem ir neliels svars. Lai audzēšana atmaksātos, nevaru atļauties produkciju pārdot lēti. Mūsu arbūzi veikalos maksā aptuveni 1,20 eiro kilogramā, – stāsta audzētājs. – Svarīgi vispirms pārdot lielākos arbūzus, jo tie ātrāk bojājas. Kad tie iztirgoti, tikai tad var realizēt mazākos, kas sver aptuveni puskilogramu.

Arbūziem ir daudz šķirņu, taču tikai nelielu daļu var audzēt mūsu klimata apstākļos. Piemēram, veikalos bieži piedāvātā ‘Sugar Baby’ gatavību sasniedz 80 dienās pēc izstādīšanas, augļi neizceļas ar labu garšu, bet vēl vēlākas šķirnes nepagūst ienākties uz lauka. Artis atzīst, ka vislabāk izdodas ‘Crimstar F1’ (selekcijas firma “Sakata”) – agrs hibrīds ar raibu miziņu, izceļas ar augļu lielumu, izskatu un garšu (mīkstums ik gadu garšīgs un sulīgs). Veģetācijas periods ilgst vidēji 60 dienas. Šā hibrīda sēklas nopērkamas tikai profesionālajos iepakojumos. Līdz šim lielākais ‘Crimstar F1’ eksemplārs bijis 8 kg smags. Vidēji arbūzi sver 2–6 kilogramus.

– Pircēji ir iecienījuši nelielos, apaļos augļus, ko var viegli paņemt padusē. Agrāk audzēju arī ukraiņu selekcijas arbūzus, kas sasniedza pat 12,7 kilogramus. Tie bija ovāli, smagi, varēja pārdot, vienīgi sagrieztus uz pusēm, – saka Artis Ķūsis.

UZZIŅA

Audzējot arbūzus uz plēves, tie neieaug nezālēs. Taču sintētiskajam segumam ir arī trūkumi. Rudenī slapjā laikā augļi var ātrāk bojāties, jo plēve ir ūdensnecaurlaidīga. Augļi tajā peld gluži kā peļķē.

Pievienot komentāru