Bizness, Eksports

Kaņepju pārstrāde joprojām buksē

Šogad kaņepes Latvijā jāvāc trīs reizes lielākā platībā nekā pērn – 996 hektāros, liecina Lauku atbalsta dienesta dati. Lielākās platības ar kaņepēm apsētas Liezerē (210 ha), Vērgalē (72 ha), Beb­ros (56 ha) un Pālē (54 ha). Platību maksājumiem pieteikušies 47 audzētāji. Drīz kaņepes būs jāpļauj, tāpēc skaidrojam, kas notiek ar pirms vairākiem gadiem iesāktajiem ka­ņepju šķiedras pārstrādes projektiem.

Meklē pircēju iekārtām

“Es vairs neredzu iespēju turpināt. Pārstrādes iekārtas pieder man, un es tām meklēju pircēju,” atbild Voldemārs Cīrulis, Latvijas Kaņepju audzētāju un pārstrādātāju biedrības vadītājs.

Pirms 13 gadiem viņš atstāja Austrāliju, kur bija nonācis pēc leģionāra gaitām, un atbrauca uz Latviju. Būvinženieri bija pārņēmusi ideja palīdzēt vietējiem zemniekiem pelnīt ar kaņepēm, kurās saskatīja neizmantotu potenciālu. V. Cīrulis savā kādreizējā mītnes zemē Austrālijā bija radījis būvniecības materiālus, kuru izgatavošanai nepieciešama kaņepju šķiedra.

Pirmās šķiedras kaņepes Latvijā iesētas 2007. gada pavasarī Rankā viena hekt­āra platībā. Lai kaņepes varētu nopļaut, V. Cīrulis uzkonstruēja un patentēja kaņepju šķiedras pļāvēju. Lai varētu veikt kaņepju stiebriņu pirmapstrādi, patentēja kaņepju šķiedras apstrādes mašīnu. Tā ne tikai veic kaņepju sukāšanu, bet arī no šķiedras atdala lignīnu. Taču nu šai iekārtai tiek meklēts pircējs.

Limbažos noaustos kaņepju audeklus, kam izmantotas Latvijas Kaņepju audzētāju un pārstrādātāju biedrības biedru izaudzētās kaņepes, Austrālijā bija plānots klāt baseinos, lai neslīdētu kājas. Izrādās, ideālistu V. Cīruli šoreiz piekrāpuši tuvākie līdzgaitnieki, kuri ne tikai zaudējuši potenciālo tirgu Austrālijā, bet arī apzaguši, uzskatot, ka sirmais vīrs slimošanas laikā nav spējīgs rīkoties. V. Cīrulis teic: “Daudzi Latvijā runā, bet nedara. Ir zināšanas par kaņepēm, bet prakse nav gluži tas pats kas zinātne. Lai nozare attīstītos, vajag abus – gan zinātni, gan ražošanu.”

Zem ūtrupes āmura

Pirms trim gadiem SIA “ESCO Būve” investēja aptuveni 300 tūkstošus eiro, Madonas novadā izveidojot kaņepju māju ražotni “Remember Brothers”. Taču nu uzņēmumam pieteikta maksātnespēja un ražotne pirms mēneša ar lejupejošu soli izsolīta par 36 tūkstošiem, liecina informācija Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu vietnē.

Sazvanīts “ESCO Būve” dibinātājs Roberts Jevsejevs nav īpaši runātīgs, sāp sirds, jo, nesaprototies ar banku, labi domātais bizness tā arī līdz gatavai mājai nav nonācis. Viņš gribēja ražot kaņepju paneļu mājas ar Latvijā radītu tehnoloģiju. Gada laikā bija plānots saražot 10 – 12 kaņepju mājas ar vidējo platību 100 līdz 120 kvadrātmetri. Lai izgatavotu vienu šādas platības māju, bija plānots izmantot vidēji 20 tonnas ka­ņepju spaļu, ko pārstrādes procesā iegūst no diviem hektāriem industriālo ka­ņepju platību.

Šogad 11 kaņepju betona mājas

Citu ceļu izvēlējies SIA “Hemp eco systems Latvia” valdes priekšsēdētājs Uģis Pauriņš, kurš iegādājies no šveiciešiem kaņepju spaļu biokompozīta ražošanas tehnoloģiju un kopš 2013. gada franšīzē ražo un būvē kaņepju mājas. Šogad septiņas uzceltas, vēl četras ir procesā. Klienti ir gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā. Biokompozīta būves izvēlas cilvēki, kuriem rūp vide un ilgtspējīga attīstība, arī tādi, kas cieš no alerģijām un astmas. “Hidratētā kaļķa un kaņepju spaļu sajaukums ar ūdeni tiek dēvēts par kaņepju spaļu betonu. Mēs neesam audzētāji un nenodarbojamies ar pirmapstrādi, biokompozīta ražošanai spaļus lielākoties importējam,” atzīst U. Pauriņš.

Latvijā joprojām nav Eiropas standartiem atbilstošas kaņepju stiebriņu pirm­apstrādes rūpnīcas, kas ražotu kvalitatīvu šķiedru un spaļus, tāpēc tos nākas ievest, piemēram, no Francijas, Vācijas.

1 komentārs

  1. Ar ko nodarbojas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, ar ko nodarbojas Tirgus veicināšanas padome, ar ko nodarbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un visas citas šāda veida birokrātijas struktūras?

Pievienot komentāru