Latvijā, Politika

Pašnodarbinātajiem zemniekiem rosinās iemaksas pensiju apdrošināšanai aprēķināt tikai vienreiz gadā

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis Saeimā iesniedzis priekšlikumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz – pašnodarbinātām personām, kuras gūst ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai jāaprēķina un jāveic nevis reizi ceturksnī, bet gan vienu reizi taksācijas gadā.

Kā ziņots, no 2018. gada 1. janvāra pašnodarbinātai personai reizi ceturksnī papildus būs jāveic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī sasniegs vai pārsniegs noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru.

Kā skaidro R.Arnītis, ja saimniecība gada griezumā strādā ar zaudējumiem, saskaņā ar grozījumiem no nākamā gada īpašniekam – pašnodarbinātai personai – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic mēnesī, kad viņš saņems naudu par realizēto produkciju.

“Tas nav taisnīgi. Tāpēc rosinām pašnodarbinātām personām, kuras gūst ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai aprēķināt un veikt vienu reizi taksācijas gadā,” norāda Arnītis.

Viņš akcentē, ka šāds nodokļa piemērošanas modelis nav piemērots lauksaimniecības nozarei, kurā visdažādākajiem darbiem izteikti sezonāls raksturs. Lauksaimnieku ieņēmumi un izdevumi saimniecībās ir sezonāli. Kad lauksaimnieks realizē saražoto produkciju un gūst ieņēmumus, saimniecībā nerodas ar lauksaimniecisko darbību saistīti izdevumi.

Tāpat Zemkopības ministrija rosina noteikt, ka pašnodarbinātās personas faktisko ienākumu aprēķinā ieņēmumos nevar tikt ieskaitītas atbalsta summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Šīs atbalsta summas lauksaimniekiem ir paredzētas, lai kompensētu ar lauksaimniecisko darbību saistītus izdevumus. Lauksaimniecības produkcijas ražotāji atbalsta maksājumus izmanto, lai saimniecībā veiktu kapitālieguldījumus, iegādātos zemi vai tehniku, modernizētu ražošanas iekārtas u.tml. Turklāt atbalsta intensitāte ne vienmēr simtprocentīgi sedz visas izmaksas.

2 Komentāri

  1. Domāju, ka tas ir pareizais virziens uz kuru iet visa šī politika. Bet to jau parādīs laiks. Viensētu lauku īpašumi ar laiku kļūs skaitliski mazāk, lielie kļūs konkurētspējīgāki un stiprāki. Palielināsies maksājumi valsts budžetā no lauksaimniecības darboņiem, bet pats galvenais būs vairāk sociāli aizsargāti.

Pievienot komentāru