Dzīvesveids, Lauku sēta

Pašu izlolotā “Latvijas tumšgalve”. Nekas lētāks un labāks aitu biznesa sākšanai nav

Autore: Ilze Mitāne
Katras valsts lauksaimnieku lepnums un bagātība ir šķirne, kas izveidota un izkopta pašu zemē. Aitkopjiem tāda ir Latvijas tumšgalve (LT). Kopējais aitu skaits Latvijā nedaudz pārsniedz 102 000, LT tīršķirnes dzīvnieku ir tikai nedaudz virs 2000. Pārējās aitas ir to krustojumi, kas kopā ar tīršķirnes aitām veido 95% no kopējā aitu skaita valstī, vai citu šķirņu pārstāvji. Latvijas tumšgalve ir vienīgā aitu šķirne, kas selekcionēta un radīta tieši Latvijā, un šīs šķirnes attīstībā un izkopšanā ir ieguldīts mērķtiecīgs un sistemātisks darbs.

Šķirnes izcelšanās

LT šķirne izveidota pagājušā gadsimta divdesmitajos trīsdesmitajos gados, krustojot vietējās rupjvilnas aitas ar Šropšīras un Oksfordšīras teķiem, ko ieveda no Zviedrijas un Anglijas. Laika posmā no 1927. līdz 1937. gadam Latvijā tika ievests vairāk nekā 300 Šropšīras un Oksfordšīras šķirnes teķu. Tika izveidotas daudzas vaislas teķu nomāšanas stacijas, kā arī aitu audzētavas zemnieku saimniecībās un lauksaimniecības skolās. 1937. gadā tika pārtraukts uzlabojošo šķirņu teķu imports Latvijā, jo bija izaudzēts pietiekams vietējais vaislas materiāls, lai varētu veikt sekmīgu šķirnes selekcijas darbu. Šo tad arī var uzskatīt par Latvijas tumšgalves šķirnes izveidošanas gadu.

Vēlākajos gados šķirnes pilnveidošanai tika ievesti vēl citi Eiropas aitu šķirņu teķi. 1970. gadā auglības palielināšanai ieveda Somijas landrases teķus, 1980. gados ātraudzības un gaļas kvalitātes uzlabošanai ieveda Il de France un Tekselas šķirnes teķus, bet 20. gs. 90. gadu beigās ieveda Vācijas melngalves un vēlreiz Il de France teķus. Mērķtiecīgā darbā LT aitu šķirne ir izveidota ar lielu reprodukcijas spēju, labu ātraudzību un teicamu gaļas kvalitāti.

Sākotnēji audzēja vaislai un vilnai

Astrīda Ūdre, ciltsdarba speciāliste, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas (LAAA) sertificēta eksperte, stāsta: “1969. gadā sāku strādāt par zootehniķi kolhozā Jaunais rīts. Tā kā Madonas puse ir kalnaina un piemērota aitkopībai, mūsu kolhozs specializējās tieši šajā jomā. Mūsu audzētais vaislas materiāls aizgāja saimniecībās pa visu Latviju. Tos, kas palika pāri, veda uz Krieviju, bet brāķi aizgāja gaļai. Tajā laikā Latvijas tumšgalves bija mazākas augumā, ar īsāku vilnu. Tad nu pamazām izkopām, līdz vilnas nocirpums bija līdz 6 kg no aitas. Tad jau vilna bija vajadzīga – visu līdz pēdējam vilnas kumšķītim šķirojām pa klasēm un nodevām patērētāju biedrībām, kas vilnu uzpirka. Konkrēti es strādāju ar četrām teķu līnijām, bet tas bija te, Vidzemē. Citos reģionos strādāja ar citām līnijām, un, ja bija vajadzība, mainījāmies pa zonām. Arī šķirnes vērtēšanas sistēma bija citāda, piemēram, vērtēja vilnas smalkumu, garumu. Tagad gan vilna nevienam nav vajadzīga un Latvijas tumšgalvē tiek izkoptas pavisam citas īpašības.”

Latvijas tumšgalves aitas saglabāšana

Daina Kairiša, profesore, Dr. agr, LAAA valdes locekle: “Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 2000 LT tīršķirnes dzīvnieku. Kopš 2004. gada LAAA īsteno Latvijas tumšgalves šķirnes ģenētisko resursu saglabāšanas programmu. Šī programma tiek īstenota 28 saimniecībās, un 2016. gadā šajā programmā bija iekļauta 501 aitu māte un 49 vaislas teķi. Pašlaik Latvijā ir astoņas LT teķu līnijas un visas ir ļoti veiksmīgas. Tiesa, ap 2003. gadu situācija vaislinieku ziņā nebija tik laba, asociācijas reģistrā bija tik maz derīgu vaislas dzīvnieku, ka cita ceļa nebija – nācās LT pieliet Igaunijas tumšgalves un Oksforddaunas šķirnes asinis. Tomēr kopš tā laika atkal nemitīgi cenšamies celt LT asinību līdz visiem 100%. Ir svarīgi, ka atgriežamies atpakaļ pie 100% LT aitām, jo tikai tad iespējams panākt maksimāli labu heterozes efektu, kas dotu efektivitāti vietējo aitu māšu krustošanai ar gaļas tipa šķirņu teķiem. Pēdējo gadu laikā Latvijas tumšgalves šķirnes aitu saglabāšanas programmas realizācija ir notikusi veiksmīgi. Ir palielinājusies interese par tīršķirnes teķu izmantošanu aitu lecināšanai, tādā veidā nonākot pie ģenētiski viendabīgiem ganāmpulkiem, kas ir ļoti svarīgs priekšnoteikums tālākai gaļas jēru ieguvei.”

Šķirnes raksturojum

LT šķirnes aitām ir spēcīga konstitūcija, stipra kaulu būve, plats un garš ķermenis. Aitas ir piemērojušās samērā mitrajam Latvijas klimatam un labi izmanto esošo barības bāzi.

Latvijas tumšgalves šķirnes aitu mātēm dzīvmasa ir 55–65 kg, teķiem 100–120 kg. Aitu auglība 160–185%. Aitu galva ir melna vai tumši brūnā krāsā, vilna balta ar krēmkrāsas tauksviedriem. Kājas un nagi melni.

Foto no SIA " Mikaitas" personīgā arhīva
Foto no SIA ” Mikaitas” personīgā arhīva

Audzēšanas pieredze

Negribas aitas vietā barot jērus

Aija Šneidere, SIA Mikaitas saimniece: 
”Ganāmpulkā ir aptuveni 500 Latvijas tumšgalvju. Šīs šķirnes aitiņas saņēmām mantojumā, vēlāk izmēģinājām un iepirkām arī Vācijas melngalves krustojuma, Vācijas merino vietējo, Oksforddaunas un Tekselas šķirnes aitas un teķus. LT audzējam gan kā tīršķirni, gan krustojam. Savulaik Oksforddaunas teķīšus kā LT radniecisko šķirni ievedām tieši tāpēc, ka, strauji paplašinoties, nākotnē saskatījām pieprasījumu pēc neradniecīgiem vaislas teķiem.

Kā galveno plusu gribu minēt dzīvnieku vieglo pieejamību un draudzīgās cenas. Ja grib uzsākt saimniekošanu ar aitām bez galvu reibinošu investīciju ieguldīšanas, nekas lētāks par tumšgalvi nebūs! Labas šķirnes jaunaitiņas var nopirkt par 150–200 eiro, gaļas saimniecībām (ar vilnsegas, kāju vai purna krāsu neatbilstību šķirnes standartiem) par 100–120 eiro. Ārzemju šķirnēm cena būs vismaz dubultā par tāda paša vecuma dzīvnieku.

Mums LT šķirne ražo un aug labi, mūsu apstākļiem – bioloģiskajai saimniekošanai, ganāmpulka lielumam, kultivētajām ganībām – tā ir piemērota. Arī nākotnē netaisos no tās atteikties. Protams, kā jau katrai šķirnei, ir lietas, ko var un vajag uzlabot. Piemēram, LT bieži dzimst arī trīņi, pat četrīši ar kopējo dzimšanas metiena svaru 16 kg, un visus saglabā. Bet ne jau aita viena pati ar to tiek galā, mums jāpalīdz, bet turēt aitas, kam jāpalīdz barot jērus, negribas. Tāpat nepatīk garās astes, ko, bioloģiski saimniekojot, nedrīkst īsināt. Bet astes ir garas un smagas un bieži rada pašai aitai problēmas. Savā saimniecībā strādāju pie tā, lai ar selekcijas metodi maksimāli izskaustu šīs lietas. Tā kā astes garuma iedzimstamības gēns ir stiprs, to ir samērā viegli panākt.

Kad pirms 12 gadiem sākām saimniekot, auglība LT aitām bija 167%, četru gadu laikā pārsniedzām jau 200%, līdz ar to arī būtiski kāpinājām iegūto jēru svaru kg uz aitu māti. Aitas mums ir samērā ilgmūžīgas (pašlaik padsmit grūsno aitu ir desmit gadu vecas), un faktiski ar tām pašām mātēm sasniedzām labus rezultātus – tikai iemācoties tās pareizi ēdināt un organizēt atnešanos. Ja tajā laikā tikai mainītu šķirni, tādus rezultātus iegūt nevarētu. Jaunaitu īpatsvars (jaunaitām, īpaši tām, ko lecinām jau pirmajā gadā, vienmēr ir mazāka auglība nekā vecajām aitu mātēm) mums vienmēr ir liels, jo visu laiku paplašināmies.

Tāpat LT ļoti labi uzņem un izmanto dabiskos mikroelementus, kas ir Latvijas augsnē. Šī īpašība parasti ir izcila tieši vietējās valsts šķirnei, jo tā gadu gaitā ir pielāgojusies, lai no ganību zāles uzņemtu maksimāli daudz sev vajadzīgo vielu.

Vēl ļoti svarīgi ir raudzīties, lai aita būtu tiešām laba māte, un nekad nelaist uz nākamo lecināšanu tādas aitas, kurām jāpalīdz saglabāt jērus – vienalga kāda iemesla dēļ. Arī šo īpašību ir svarīgi izkopt ganāmpulkā, jo aitas ir dažādas un nav tā, ka visas 100% būtu izcilas mātes. Tā kā esam bioloģiskā saimniecība, LT jēru metiena svars 70 dienās mums variē no 32 līdz 45 kg. Mums ir dažas zelta aitas, kurām metiena svars trīnīšu vai pat četrīšu gadījumā 70 dienās ir 70 līdz pat 85 kg.

Teķu pircējiem parasti vairāk jautājumu ir par tēva šķirnēm – kura ir labākā, ātraudzīgākā, muskuļainākā, bet reti kurš pircējs pavaicā, kura ir tā mātes šķirne, kas iznēsā visus tos labos krustojuma jērus?”

Ar LT var kļūdīties vismazāk

Aigars Mētra, p/s Mētras saimnieks: “Audzējam Latvijas tumšgalves, jo tā ir vietējā šķirne, dzīvniekus ir viegli iegādāties, un ar LT var vismazāk kļūdīties. Ievedot dzīvniekus no citas valsts, vienmēr pastāvēs risks, ka dzīvnieks nav piemērots Latvijai vai nespēj aklimatizēties.

LT ir rūpīgas mātes, tās ir labs variants krustošanai ar gaļas teķiem. Savā saimniecībā LT pašlaik krustojam ar Šarolē un Hempšīras vaisliniekiem. Šarolē krustojumi vēl tikai dzims, bet iegūtie Hempšīras krustojumi mūs ļoti apmierināja – ieguvām ātraudzīgākus jērus, par 20–25% gaļīgākus nekā LT, jēri bija ļoti dzīvelīgi, pēc piedzimšanas ātri bija uz kājām un nebija stumdāmi, kā dažreiz sanāk ar LT jēriem. Agrāk audzējām arī Vācijas merino vietējās aitas, bet no tām atteicāmies, jo neapmierināja rezultāti krustojumu dzīvniekiem.

Ar LT 70 dienu svaru jēriem un kautiznākuma procentu pārsvarā esam apmierināti, tomēr tas nav nemainīgs cipars. Gads no gada atšķiras, jo atšķiras iegūtās barības kvalitāte un citi apstākļi, ko ne vienmēr iespējams ietekmēt. Tomēr līkne, lai arī kā pa viļņiem, iet augšup.

Runājot par LT teķu līnijām, jāteic, ka savulaik mēs bijām vieni no tiem, kas sacēla troksni par to, ka drīz pietrūks dažādu līniju vaislinieku. Patiesībā līnijas jau bija, tikai vajadzēja šos dzīvniekus izaudzēt līdz kārtīgam vaislas materiālam. Tagad situācija risinās. Ar vienu no risinājumiem pretī nāca asociācija, uzpērkot no saimniecībām iespējamos vaislas teķīšus un ar piemērotu barošanu tos izaudzējot kontrolnobarošanas stacijā Klimpas. Tagad arī saimniecībās tiek izaudzēti kvalitatīvi LT šķirnes teķi. Vēl ļoti apmierina tas, ka jau kādu trešo gadu notiek LAAA organizētas atklātās teķu izsoles. Beidzot viss notiek caurskatāmi, saimnieks pats savam dzīvniekam var noteikt cenu un par savu darbu arī saņemt pienācīgu atlīdzību.


LT uzskatu par ekskluzīvu šķirni

Kaspars Kļaviņš, šķirnes saimniecības Ances saimnieks: “Mums joprojām ir kādas 90 LT aitu mātes un vairāki labi teķi. Lepojamies ar mūsu ganāmpulku, jo lielākajai daļai ir 100% Latvijas tumšgalves asinība, dažām ir nedaudz Vācijas melngalves asiņu piejaukums. Kopš 2016. gada Ances ganāmpulkā ir tikai R1 skrepi rezistentas aitas, tāpat visiem jaunajiem dzīvniekiem pārbaudām izcelsmi ar DNS testu no abiem vecākiem. Ganāmpulkā ir 45 aitas, kas iekļautas ģenētisko resursu saglabāšanas programmā.

Uzsākot aitu audzēšanu, apsvērām dažādus variantus, beigās nonācām pie Latvijas tumšgalvēm dažu ļoti pragmatisku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, tās ir vietējās aitas, kas vislabāk prot izmantot zālājus un nav ļoti prasīgas; otrkārt, cieņas dēļ pret tiem celmlaužiem, kuri trīsdesmito gadu vidū radoši un mērķtiecīgi strādāja, lai izveidotu savu Latvijas šķirni, un tiem entuziastiem, kuri pēc neatkarības atgūšanas saglabāja LT. Būtībā Latvijas tumšgalve ir ekskluzīva šķirne!

Kopš sākām ar tumšgalvēm, neesmu tajās vīlies. Ja par aitām rūpējas un dod ēst, tās izaug labi. Mēs īpaši nedzenamies pēc rekordiem jēru dzīvmasas pieaugumā, bet, ja tie ir tuvu 300 g dienā, kā tas ir mūsu saimniecībā, nevaru sūdzēties. Turklāt mēs neaizraujamies ar spēkbarību – to aitas dabū tikai ziemā, pārējā laikā tās ēd zāles lopbarību. Prieks arī, ka pagājušajā gadā beidzot Latvijā reāli sāka strādāt ar teķu līnijām. Tomēr tas ir tikai pirmais solis. Tālāk pa līnijām dzīvniekiem vajadzētu vērtēt auglību, mātes īpašības, dzīvmasas pieaugumu un citus kritērijus un veikt šķirnes dzīvnieku atlasi. Liels darbs priekšā, lai iegūtu vientipiskus dzīvniekus, jo LT tīršķirnes dzīvnieku ir maz un tie ir dažādi. Tas nozīmē, ka daļai saimniecību nevajadzētu aizrauties ar krustojumu radīšanu, vispirms būtu jānostiprina šķirnes ciltskodols. Ja selekcijas speciālisti kopā ar šķirnes saimniecībām aktīvi un rūpīgi strādās pie LT tālākas izkopšanas, ātrāk pienāks laiks, kad mēs ar savu šķirni kļūsim interesanti arī ārpus Latvijas robežām.”

Šos un citus lauksaimnieku pieredzes stāstus lasiet žurnālā Agro Tops

0 Komentāri

  1. mums aitu vilnu pārstrādes tehnika ir gadsimtiem veca un piemerota tieši vietejo aitu vilnas pārstrādei. musu aitu audzetāji gan vel tālu līdz kvalitatīvas vilnas iegūšanai. vilna pilna sūdiem, gružiem ….. bet vilnas struktūra, biezums ir pēmerota tieši vietejo pārstrādātāju mašīnām (cik tad vel to ir palicis) ārzemju vilna ir lētāka, tīrāka (gandriz vai mazgāt nevajag) bet ari par smalku par garu…. apstrādāt protams var , bet rada daudz sarežģijumu

Pievienot komentāru