Laukos
Mežsaimniecība

Pašvaldībām būs rūpīgāk jāvērtē atļauju izsniegšana koku ciršanai autoceļu malās0

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Pašvaldībām būs rūpīgāk jāvērtē, vai izsniegt atļauju koku ciršanai autoceļu malās, paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, kurus ceturtdien plānots nodot starpinstitūciju saskaņošanai.

Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka pērn vasarā satiksmes ministram valdība uzdeva iesniegt Valsts kancelejā izskatīšanai plānu turpmākai rīcībai, lai ceļu būves, rekonstrukcijas un citos darbos nodrošinātu saudzīgu attieksmi pret valsts kultūrvēsturisko ainavu. Izvērtējot esošo situāciju, Satiksmes ministrija (SM) konstatēja, ka pašvaldības, kas atbilstoši noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža izsniedz atļauju koku ciršanai gar autoceļiem, koku ciršanas iesniegumu izvērtēšanai nepievērš pietiekamu uzmanību – iesniegumu izskatīšanā nepiesaista ekspertus un neveido koku ciršanas komisijas.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka pašvaldībām, izvērtējot iesniegumus koku ciršanai ārpus meža, būs jāizveido koku ciršanas komisija gadījumos, ja kokus būs paredzēts cirst gar autoceļiem. Komisijā būs jāpieaicina satiksmes drošības jomas speciālistu un arboristu, kā arī, ja nepieciešams, sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu un (vai) citas atbilstošas nozares ekspertu.

Izsniedzot atļauju koku ciršanai ārpus meža, pašvaldībai būs jāizvērtē to ciršanas atbilstība ne tikai ēku, bet arī autoceļu ekspluatācijas un drošības apstākļiem. ZM skaidro, ka šādas izmaiņas paredzētas, ņemot vērā to, ka tuvu pie autoceļiem augoši koki var nodarīt būtiskus bojājumus autoceļu konstrukcijai, piemēram, koku saknes, ieaugot autoceļu seguma konstrukcijās, var samazināt autoceļa seguma nestspēju, kā arī koku saknes var izcilāt un salauzt asfaltbetona segumu.

ZM arī atgādina, ka infrastruktūras darbības un drošas ekspluatācijas nodrošināšanai ar normatīvajiem aktiem ir noteiktas teritorijas, kurās aizliegts audzēt kokus vai kurā koku audzēšanai ir nepieciešama infrastruktūras objekta uzturētāja atļauja. Tāpēc koku nociršana zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam noteikta jau kā pienākums ar normatīvajiem aktiem.

Tā kā šādi objekti atrodas arī pilsētu teritorijās, precizēts noteikumu apakšpunkts, novēršot situāciju, kad viens normatīvais akts uzliek pienākumu nocirst infrastruktūras objekta aizsargjoslā augošos kokus, bet noteikumi par koku ciršanu ārpus meža nosaka pienākumu šādu koku nociršanai saņemt atļauju un maksāt zaudējumus.

Zaudējumu atlīdzību nenoteiks, ja šajos noteikumos minētam objektam saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiks palielināta platība, kas jāuztur brīva no kokiem.

ZM norāda, ka līdz ar grozījumiem noteikumos lēmumus par koku ciršanas nepieciešamību pieņems rūpīgāk. Rūpīgāka izvērtēšana un iedziļināšanās koku ciršanas nepieciešamībā nodrošinās saudzīgāku attieksmi pret kokiem autoceļu būvniecības un uzturēšanas laikā, kā arī pozitīvi ietekmēs vēsturiskās ainavas saglabāšanu valstī. Papildus pieaicinot ekspertus, koku ciršanas nepieciešamība tiks izvērtēta gan no satiksmes drošības, gan arī koka veselības viedokļa.

Grozījumi MK noteikumos “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” vēl jāskata valdībā.

LA.lv