Laukos
Politika

Kā labot valsts pieļautās kļūdas? Pašvaldībās zemes robežu pārkārtošana vēl sveša 0

Foto: Valdis Semjonovs

Valdības ieceri no 2020. gada 1. janvāra uzsākt labprātīgu zemes īpašumu robežu pārkārtošanu tā, lai tiem varētu piekļūt un lietderīgi izmantot, novadu pašvaldībās vērtē kā vienu no iespējām, kā varētu labot zemes reformas laikā valsts pieļautās kļūdas.

Neparedzēja iespēju piekļūt

Jēkabpils novada pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pakalpojumu sniegšanas nodaļas vadītāja Ingrīda Feldmane saka, ka visbiežāk kļūdas pieļāva, vienu platības ziņā lielāku zemes gabalu sadalot vairākos mazākos un neparedzot jaunizveidotajiem zemes gabaliem iespēju piekļūt. Ja līdzās bija pašvaldībai piederoša zeme, tad šo kļūdu vēlāk vēl varēja labot, uz pašvaldības rēķina nodibinot ceļa servitūtus par labu šo zemes gabalu īpašniekiem. Bet, ja īpašnieks, kuram piederošā zeme robežojās ar ceļu, nepiekrita ceļa servitūta nodibināšanai, tad īpašniekiem, kuru zemes gabali bija tālāk no šī ceļa, vairs nebija nekādu iespēju tiem piekļūt. Kā viņa stāsta, piekļūšanai daudzviet nebija iespējams tāpēc, ka agrāk izveidotie koplietošanas ceļi pēc zemes reformas jau piederēja vienam īpašniekam, kurš pārējiem neļāva tos izmantot.

Viņasprāt, otra lielākā kļūda, kas kaimiņu zemes īpašnieku starpā vēlāk bieži izraisīja strīdus, – zemes reformas laikā īpašumu robežas nemērīja ar instrumentiem, bet tikai ierādīja. Ja nebūs zināma precīza zemes platība likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atdotajai zemei, tad ieceres īstenošana, kas balstītos uz maiņas līgumiem, varot izjukt, nemaz neiesākta.

Pašvaldībām pārāk daudz neskaidrību

Saldus novada pašvaldības galvenā zemes ierīkotāja Daiga Gudriķe domā, ka pašvaldība varētu izmantot šo iespēju, lai iegūtu īpašumā zemi, kas tai nepieciešama sabiedriskām vajadzībām, piedāvājot privātīpašniekiem pretī zemi citur.

Atzīstot šo robežu pārkārtošanas jeb konsolidācijas nepieciešamību, manis aptaujāto pašvaldību pārstāvji reizē gan atzīst, ka par daudz ko šī plāna īstenošanā vēl neesot lielas skaidrības. Viņuprāt, īstenošana daudzviet sarežģīsies vai pat nebūs iespējama.

Kokneses novada pašvaldības deputāts Jānis Miezītis saka, ka, pirmkārt, lielākā daļa zemes īpašnieku par šo iespēju vēl neko nezina vai ir pārāk kūtri, lai izrādītu vēlēšanos labprātīgi piedalīties šajā pasākumā. Viņaprāt, ideja par pārkārtošanu patiktu daudziem. Bet, ja viņiem par to būs jāmaksā un ja pašvaldība to nenoliks priekšā gatavu, tad piedāvājumam var nebūt atsaucības.

Konsolidācija maksā dārgi

Oktobrī valsts sekretāru sanāksmē iesniegtā konceptuālā ziņojuma autori aptuveni lēš, ka viena projekta izstrādes un īstenošanas izdevumi par vienu zemes gabalu 4 līdz 5 ha platībā varētu sa­sniegt ap 2000 eiro. Tādējādi viena robežu pārkārtošanas un īpašumu konsolidācijas projekta izdevumi par teritoriju ap 100 ha platībā, kurā ietilpst 25 zemes gabali, būtu ap 50 000 eiro apmērā. Ziņojuma autori atzīst, ka bez valsts atbalsta robežu pārkārtošana nebūs pieejama zemes īpašniekiem un saimniecībām ar maziem ienākumiem.

Pēc deputāta Jāņa Miezīša domām, otrkārt, ieceres īstenošanu varot traucēt smagnējais valsts pārvaldes aparāts, tostarp atšķirīgie, bieži vien pretrunīgie un kļūdainie dati, kas par zemes īpašumiem uzkrāti Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un Tiesu administrācijas uzturētajā Valsts vienotajā datorizētā zemesgrāmatā.

Jānis Miezītis atzīst, ka viņš pats esot ar to saskāries, būdams īpašnieks lauksaimniecības uzņēmumam “Bormaņi”, kurš no sākotnēji apsaimniekotajiem 150 hektāriem pašlaik jau apsaimnieko 1000 hekt­ārus. Tāpēc viņš labi zinot, kādas pūles prasa īpašumu apvienošanai nepieciešamā zemes kadastrālā uzmērīšana, datu reģistrēšana VZD uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā un jaunizveidotā īpašuma reģistrēšana Zemesgrāmatā.

Vispirms jāreģistrē

Saldus novada pašvaldības galvenā zemes ierīkotāja Daiga Gudriķe teic, ka robežu pārkārtošanu varētu aizkavēt tas, ka daudz pašvaldībai piekrītošo zemes gabalu joprojām nav reģistrēti Zemesgrāmatā, tādējādi maiņas darījumi ar tiem nevarētu notikt.

To pašu apstiprina arī Jēkabpils novada pašvaldības pārstāve Ingrīda Feldmane. Pašvaldībai piekrītošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzmērīšana ar instrumentiem un reģistrēšana rada prāvus papildu izdevumus. Savukārt ar likumu pašvaldībām noteiktajos pienākumos neietilpst lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana, tāpēc bieži šādiem papildu izdevumiem pašvaldībās neredz jēgu. Cita lieta, ja kādā zemes gabalā pašvaldība paredz uzcelt skolu vai bērnudārzu, lemjot par nekustamā īpašuma izmantošanas maiņu.

Kokneses novada pašvaldības deputāts Jānis Miezītis atklāj, ka novadā uz maiņas līgumiem balstītā zemes robežu pārkārtošana notiekot jau pašlaik. Taču to kavē pārāk lielie izdevumi, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā. Lielsaimniecību īpašniekiem pārkārtot robežas, samainot zemes īpašumus vai vairākus nelielus zemes īpašumus apvienojot vienā, to izdarīt ir vieglāk nekā vienam neliela zemes gabala īpašniekam, kuram turklāt pašlaik nav ceļa piekļūšanai.

VZD zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne cer uz pašvaldībām, no kurām visvairāk būšot atkarīgs, cik sekmīgi varētu notikt iecerētā robežu pārkārtošana, kas veicinātu zemes lietderīgāku izmantošanu. Taču atsaucība no tām bijusi gaužām vāja. No 110 novadu pašvaldībām par šo plānu līdz šim interesējušās Jēkabpils, Kokneses, Saldus, Pārgaujas un Lubānas novadu pašvaldības.
Vairāk par līdzīgu tematu lasiet šeit

LA.lv
LE
LETA/LA.lv
Laukos
Jelgavā par septiņiem miljoniem eiro plāno būvēt veģetārās pārtikas ražotni
1 diena
LA
Laukos.lv
Laukos
Vai apdraudēta bezmaksas piena un augļu izdale skolās? Briselē spriedīs par programmas finansējumu
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Amerikāņi atjauno ‘Massey Ferguson’ traktorus
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.lv
Latvijā
VIDEO: Latvijā pazīstami cilvēki pauž sirsnīgus vēlējumus savai valstij
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Diena būs vējaina, daudzviet uzpilinās lietus
58 sekundes
LA
LA.lv
Kultūra
FOTO: Latvijas simtgades stāsts izskan fantastiskā deju lielizrādē “Abas Malas”
15 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
“Dinamo” neiemet “bullīšus” un zaudē Gagarina kausa īpašniecei “Ak Bars”
13 stundas
LE
LETA
Dabā
Laika prognoze: kādi laikapstākļi sagaida valsts svētkos, un vai būs labi redzams salūts?
16 stundas