Laukos
Dārzeņi un augļi

Pēdējo 20 gadu laikā sarucis sēklaudzētāju skaits. Tas esot dabīgs process, saka zinātāji0

Foto: Shutterstock

Sēklaudzēšanā un selekcijā iesaistīto uzņēmumu skaits globalizācijas un sēklaudzētāju materiāli tehniskās bāzes novecošanas dēļ Latvijā ir sarucis salīdzinājumā ar laiku pirms 20 gadiem, aģentūrai LETA teica Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas (LSA), kas apvieno profesionālos sēklu ražotājus un selekcionārus, prezidente Sanita Zute.

“Salīdzinot ar situāciju ar pirms gadiem divdesmit – sēklaudzēšanā un arī selekcijā iesaistīto uzņēmumu skaits ir samazinājies. Iemesls tam ir gan globalizācija – uzņēmumu apvienošanās, lielāku, konkurētspējīgāku uzņēmumu veidošanās, gan materiāli tehniskās bāzes novecošanās un nespēja nodrošināt sertifikācijai atbilstošu sēklas kvalitāti ražošanas procesā. Tas ir dabīgs process, jo jebkurai nozarei ir svarīga modernizācija un spēja pielāgoties tirgus situācijai,” sacīja Zute.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Latvijā ir izveidojušās vairākas spēcīgas sēklu ražošanas saimniecības, kas spēj investēt mūsdienīgā aprīkojumā un var saražot vienā saimniecībā vairākus tūkstošus tonnu sēklu.

Komentējot to, pie kādu sēklu selekcionēšanas Latvijā patlaban visintensīvāk strādā zinātnieki, viņa teica, ka laukaugu sektorā Latvijā patlaban ir divi pētniecības institūti – Agroresursu un ekonomikas institūts, kas apvieno Stendē un Priekuļos īstenotās selekcijas programmas labību, kartupeļu un pākšaugu sektorā, un Latvijas Lauksaimniecības universitātes LLU Zemkopības institūts, kas selekcionē vairāku zālaugu – āboliņu un stiebrzāļu sugas.

Taču Latvijā nav liela, vienota valsts pasūtījuma vietējiem selekcionāriem, kā, piemēram, Igaunijā, kur selekcijas procesa nepārtrauktību garantē programma, ko apstiprina 10 gadu periodam.

Pēc viņas teiktā, Latvijā nevar runāt par intensīvu selekcijas darbu, jo laukaugu sugu selekcijai institūti var pretendēt vien uz nelielu atbalstu – apmēram 200 000 eiro gadā – no lauksaimniecības subsīdijām un institūtu ienākumiem no autoratlīdzībām, kas nespēj nodrošināt selekcijas darbu pietiekamā apjomā un cerēt uz regulāru jauno šķirņu piedāvājumu.

“Ja vēlamies vietējās selekcijas izaugsmi, ir jāstrādā pie privātā finansējuma piesaistes, tajā skaitā llauksaimnieku ieguldījuma,” sprieda Zute, piebilstot, ka Latvijā ir bāze konkurētspējīgas, uz konkrētu rezultātu orientētas selekcijas programmas izveidei, taču valstij un privātajam sektoram jāvienojas par pusēm izdevīgu sadarbību.

Komentējot nozares attīstības tendences tuvākajā perspektīvā, viņa norādīja, ka visā pasaulē selekcijas un sēklu ražošanas kompānijas apvieno spēkus un dažādo savu piedāvājumu lauksaimniekiem, kas skar arī Latvijas tirgu.

“Konkurence ir liela un tas ir labi, jo motivē domāt, analizēt un attīstīties. Domāju, ka lauksaimnieki nākotnē saimniekos arvien gudrāk un efektīvāk. Šādā saimniekošanā sēklas kvalitātes un šķirņu izvēles nozīme tikai pieaugs, jo nevarēsim atļauties riskēt – lietot modernas viedās tehnoloģijas un vienlaikus sēt sēklas materiālu ar neskaidru izcelsmi, bez tīrības, stabilas dīgtspējas garantijām,” prognozēja Zute.

Saistītie raksti

Latvijas Sēklaudzētāju asociācija izveidota 1998.gadā, apvienojoties juridiskām personām – selekcijas stacijām un sēklu ražošanas uzņēmumiem.

Asociācija apvieno profesionālos sēklu ražotājus un selekcionārus, kas pamatā strādā tikai ar laukaugu sugām – graudaugiem, eļļas augiem, zālaugiem, kartupeļiem

LA.lv