Latvijā, Politika

Pesticīdu lietošanai Latvijā spēcīgs lobijs

Vakar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedru kopsapulcē viskarstākās diskusijas raisīja pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā, kā arī – obligātā nosacījuma par bioloģisko produktu pirkšanu neesamība publiskajos iepirkumos.

Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” pārstāve, inženierzinātņu doktore Jana Simanovska vērsa uzmanību, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas, Zviedrijas, Francijas un arī citām valstīm pesticīdu izmantošana, rēķinot kilogramos uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kāpj (FAO un “Eurostat” informācija). Ringolds Arnītis, Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs, pērn 6. novembrī Eiropas lauksaimniecības padomē par neonikotinoīdu saturošu pesticīdu lietošanu norādīja – aizvien vairāk lēmumu pieņem politiķi pēc principa “patīk vai nepatīk” un ZM neesot novērojusi, ka no neonikotinoīdu izmantošanas ciestu bites. J. Simanovska uzsver – pētījumi rāda pilnīgi pretējo, tie apstiprina pesticīdu ietekmi uz bišu saimju citu apputeksnētāju samazināšanos, tomēr šā brīža likumi to neņem vērā.

Simanovskas teikto apstiprina arī daudzi Latvijas biškopji. “Zemkopības ministrija neveic pētījumus, tā reaģē tikai uz akūtiem gadījumiem. Kāpēc rapša audzētājiem bizness ir jāveido uz biškopju rēķina? Bite jau uzreiz pēc apputeksnēšanas nekrīt, tas notiek vēlāk,” piebilst eksperte. Viņa sapulces dalībniekus iepazīstināja ar diviem konkrētiem gadījumiem. Vējainā laikā veikta smidzināšana laukā, kam blakus atrodas bioloģiskā saimnieka lauks. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) pārkāpumu nesaskata tāpēc, ka lietots pareizs aprīkojums, un vienlaikus konstatē piesārņojumu blakus esošā bioloģiskā saimnieka laukā. Rezultāts – bioloģiskajam saimniekam ir aizliegums lietot šo lauku divus gadus.

Cits gadījums. Zemnieks miglo laukus un nebrīdina bitenieku. Bišu saime izlido un iet bojā. VAAD analīzēs bitēs toksisko pesticīdu nenosaka. Neviens nav vainīgs, cieš bitenieks. “Ringolds Arnītis it kā citiem pārmet zinātnes neizmantošanu, bet pats atlasa savai pozīcijai izdevīgus faktus,” tā J. Simanovska.

ES pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu nosaka direktīva 2009/128/EK. Organizācija “PAN-Europe” savā jaunākajā ziņojumā norāda, ka progress, tostarp Latvijā, ir panākts izsmidzināšanas iekārtu pārbaudēs un apmācību kursu rīkošanā, kā arī sertifikācijas shēmu izveidē pesticīdu izsmidzināšanai. Pavisam maz paveikts alternatīvu metožu izmantošanas rosināšanai, kas ir vissvarīgākais uzdevums lauksaimniecības atkarības no pesticīdiem mazināšanai. Vislielākais sasniegums – pesticīdu izmantošanas aizliegums sabiedriskajās zonās (piemēram, parkos) Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā un Francijā 2017. un 2018. gadā.

Latvija patlaban gatavo Ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas direktīvas nacionālo rīcības plānu (iepriekšējais beidza darboties 2016. gadā). Simanovska uzsver – tā apspriešanā ir jāiesaista sabiedrība, jānosaka konkrēti izmērāmi mērķi un rezultatīvie rādītāji, jābūt rīcībai bišu, ūdens, augsnes aizsardzībai. Svarīgi arī noteikt bioloģiskās lauksaimniecības produktu prioritāti zaļajā publiskajā iepirkumā. Pret šo nosacījumu iebilda ZM valsts sekretāre Dace Lucaua, norādot, ka pašu pašvaldību un citu iepirkumu rīkotāju rokās ir iespēja to darīt. Simanovska arī aicina iesaistīt Latvijas nevalstiskās organizācijas mūsu valsts pozīciju apspriešanā attiecībā uz pesticīdiem, kā arī vērtēt nopietnākus pārkāpumu gadījumus un ieviest buferjoslas.

Bija jūtams, ka sanāksmes dalībnieki īsti neuzticas valdības koalīcijas pārstāvim Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājam Edgaram Tavaram. Starpbrīdī vaicājot par iemesliem, saimnieki atzina, ka pretruna ir jau pašā Zaļas partijas savienībā ar Zemnieku savienību, kuras pārstāvji aktīvi atbalsta konvencionālo lauksaimniecisko ražošanu. Tavars lavierēja ar atbildēm par pesticīdu izmantošanu un neaizstāvēja arī bioloģisko produktu kā obligātā nosacījuma iekļaušanu zaļajā publiskajā iepirkumā. Iespējams, ka viņa klātbūtnes iemesls bija šā gada Saeimas vēlēšanas, par kuru tuvošanos politiķis atgādināja sapulces sākumā.

Savukārt Gundega Jēkabsone, bioloģiskā piena ražotāja no Tukuma novada, aicināja pārtikas publiskajā iepirkumā noteikt vismaz 5% bioloģisko produktu īpatsvaru: “Valsts, no vienas puses, rosina vairāk ražot bioloģiskos produktus, bet pati tos nevēlas pirkt! Nav taisnība, ka Latvijas bioloģiskie saimnieki nespēj pietiekami daudz ražot. Mēs jau patlaban publiskajiem iepirkumiem varam noteikti nodrošināt piena produktus un auzu produktus. Nav arī taisnība, ka bioloģiskie produkti būtiski sadārdzinās iepirkumu, ja to īpatsvars būs vien 5%,” tā G. Jēkabsone.

Sapulcē ar skaļiem aplausiem uzņēma asociācijas vadītāja Gustava Norkārkļa ieteikumu veikt pesticīdu pārbaudes par pašu ražotāju naudu visās saimniecībās, kas tos izmanto. Paskaidrosim, ka patlaban bioloģiskie saimnieki paši ik gadu apmaksā sertifikācijas uzņēmumu pārbaudes savās saimniecībās.

VAAD komentārs par pesticīdu pārbaudēm

VAAD saimniecību atlasi augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas pārbaudēm veic saskaņā ar VAAD izstrādātiem riska nosacījumiem, kā arī katru gadu VAAD inspektori dodas vidēji 102 operatīvās pārbaudēs. Ik gadu tiek atlasītas citas saimniecības, tas nozīmē, ka lielākā daļa saimniecību piecu gadu laikā tiek pārbaudītas. Savukārt saimniecības, kurās konstatētas maznozīmīgas un būtiskas neatbilstības, tiek paredzētas pārbaudei arī nākamajā gadā. Viens no kritērijiem atlasei ir saimniecības, kas audzē rapsi, jo parasti šo lauku tuvumā tiek izvietotas bišu saimes.

VAAD reģionālo nodaļu inspektori 2017. gadā pie lauksaimniekiem veikuši 1214 augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārbaudes un 353 lauksaimniecības produktu integrēto audzētāju pārbaudes. Pārbaudēs nolūkā pārbaudīt augu aizsardzības līdzekļu aktīvo vielu klātesamību ņemti 218 augu paraugi.

Pēc pārbaudēm pagājušajā sezonā ierosinātas 24 administratīvo pārkāpumu lietas un konstatētas 11 neatbilstības lauksaimniecības produktu integrēto audzētāju laukos.

7 Komentāri

  1. Bet loti labi. Diemžēl bio nevar pabarot pat 5% Latvijas. Un arī konvenciālā pārtika ir 100% droša, vismaz zinu, ka kvieši slimību un kaitēkļu novājināti nenīkuļo starp nezālēm.

    1. Tieši tā.Un nav pilni ar toksīnu un sēnīšu izraisītām slimībām.Bio var būt tikai meža vidū audzis un tikai pašu izaudzēts.Ja augam pietrūks barības vielas no zemes viņš sāks viņas uzņemt no gaisa kas mums diemžēl ir ļoti piesārņots ar smagajiem metāliem.

  2. Izlasot rakstu secināju ka viss abižotākie lauksaimnieki mūsu valstī ir Bioloģiskie.Bet parunājot ar pašiem bioloģiskajiem zemniekiem nemaz tik slikti jau viņiem neiet.Saražotos graudus viņi lielāko daļu izved no Latvijas jo tur maksā vairāk nekā pie mums utt.Atbalsts ir ari diezgan liels,bet izmaksas uz izaudzēšanu ir niecīgs jo lietot nekādus preparātus nevajag un nevar.

  3. Beidzot kraut kas patiess. Vai žurnālistikas prostūcijai drīz būs gals klāt? Kad beidzot žurnālisti sāks aizstāvēt tautu, bet nevis apsaukāt tautas gribu par populismu? Kuram no žurnālistiem ir drosme uzrakstīt par lauksaimn ministru ciešo saistību ar masoniem?

  4. Pati esmu sūdzējusies par nepareizu pesticīdu lietošanu – nekādas aizsargjoslas netika ievērotas, turklāt vējš konkrētajā vietā bija lielāks nekā 4m/sek. Bet sarunas ar VAAD vienmēr ir tik bezcerīgas – ir tāda sajūta, ka tie zemnieki var savā laukā darīt jebko. Tas nekas, ja tu stāvi reāli 5 m attālumā un tev pūš tos mēslu virsū. Redz, tas zemnieks visu ir ievērojis. Tur ir tada burtu kalpu armija, kura nekā nespēj. Un arī pats beigās jūties reāli nespējīgs. Tā ir drausmīgi nevienlīdzīga cīņa.

Pievienot komentāru