Ganāmpulka veselība, Piens

Pētījums: Saimniecībā pašu izaudzētās govis ir ekonomiski izdevīgākas

Autore: Ziedīte Bimšteine, LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja konsultante lopkopībā



Šogad noslēdzas Latvijas lauku konsultāciju centra (LLKC) zālēdāju projekta ietvaros veiktais pētījums zemnieku saimniecībā “Kalna Dambrāni” par tēmu “Slaucamo govju izmantošanas ilguma rādītāju salīdzināšana saimniecībā izaudzētiem un iepirktiem dzīvniekiem”, kas tika uzsākts 2014. gadā. Pētījuma datu bāze veidota 2005.–2009. gadā Vācijā un Nīderlandē dzimušiem dzīvniekiem, kas saimniecībā ievesti laika periodā no 2008. līdz 2011. gadam. Kopā ievestas 485 grūsnas teles. Salīdzināšanai izmantotas 174 saimniecībā izaudzētās teles, kas dzimušas no 2007. līdz 2010. gadam. Analizēti šo dzīvnieku izslēgšanas iemesli un produktivitātes rādītāji.


Ievestie dzīvnieki brāķēti biežāk

Pētījuma laikā no 2014. līdz 2017. gadam noskaidrojām, ka ievesto dzīvnieku izslēgšana no ganāmpulka bija par 22,1% lielāka nekā saimniecībā (KA_DA) izaudzētajiem dzīvniekiem (ievestās 89%, KA_DA 67,8%)
Galvenais govju (gan saimniecībā dzimušo, gan ievesto) izslēgšanas iemesls no ganāmpulka saistīts ar vielmaiņas slimībām, kas tālāk būtiski ietekmē auglību. Tādējādi liela daļa govju bija jābrāķē tikai tāpēc, ka tās nevarēja apsēklot. Šo savstarpēji saistīto faktoru dēļ no ganāmpulka izbrāķēti 49,2–53,5% govju, kas veidoja pusi no visiem brāķēšanas iemesliem (2. att.). 


Analizējot brāķēto govju izmantošanas ilgumu noskaidrojām, ka lielākā daļa (28,2 un 31%) no saimniecībā izaudzētajām govīm izbrāķētas 3. un 4. laktācijā, bet ievestās govis – 2. un 4. laktācijā (20,9 un 23,8%). Z/s Kalna Dambrāni no 2014. līdz 2016. gadam vidēji izbrāķēti 24,2% govju.

Lielāko izslaukumu govis sasniedza 2. (16593 un 14161 kg) un 3. laktācijā (16883 un 14596 kg). Sākot ar 4. laktāciju, brāķēto govju vidējais izslaukums pakāpeniski sāka samazināties. Saimniecībā bija nedaudzas govis, kas tika izbrāķētas tikai pēc 6. laktācijas. Šo govju vidējais izslaukums pārsniedza 15 000 kg.




Saimniecībā izaudzētie dzīvnieki ekonomiski izdevīgāki

Lai varētu vērtēt saimniecībā izaudzēto un ievesto govju ekonomisko izdevīgumu, aprēķināts govju mūža un produktīvā mūža (no 1. atnešanās līdz izbrāķēšanai) ilgums, kā arī iegūtais piena daudzums produktīvajā mūžā un vienā produktīvā un kopējā mūža dienā.

Saimniecībā izaudzēto govju mūža un produktīvā mūža ilgums bija par 89,6 un 81,9 dienām īsāks salīdzinājumā ar ievestajām govīm. Savukārt lielāks vidējais izslaukums produktīvā un kopējā mūža dienā bija saimniecībā izaudzētajām govīm (attiecīgi 34,5 un 20 kg), kas bija par 4,1 un 2,1 kg vairāk nekā ievestajām.


Noskaidrotas arī vienas govs uzturēšanas izmaksas no 2014. līdz 2016. gadam, kas saimniecībā Kalna Dambrāni šajā laikā bija mainīgas, tāpat kā izslauktā piena daudzums un piena realizācijas cena. Aprēķinot uzturēšanas izmaksas produktīvajā mūžā un ieņēmumus no iegūtā piena, noskaidrots, ka par 404 eiro lielāks ieguvums bija no saimniecībā izaudzētajiem dzīvniekiem.


Govju pirmās atnešanās vecums ir viens no faktoriem, kas ietekmē dzīvnieku mūža ilgumu un produktivitāti turpmākajās laktācijās. Pirmās atnešanās vecums norāda, cik veiksmīgi organizēta telīšu turēšana un ēdināšana, vai izaudzēšanas laikā tā tikusi kontrolēta. Nekontrolējot vaislas teļu izaudzēšanu, nav iespējams laikus veikt korekcijas teles ēdināšanas sistēmā. 


Brāķēto govju vidējais pirmās atnešanās vecums, servisa periods un vidējais laktāciju skaits dots 4. tabulā. Izbrāķēto govju vidējais pirmās atnešanās vecums bija no 26,7 mēnešiem Kalna Dambrānos dzimušajām līdz 28,4 mēnešiem ievestajām, ko šodien varētu uzskatīt par novēlotu pirmo atnešanos. Tomēr, ņemot vērā, ka analizētās govis bija dzimušas no 2005. līdz 2010. gadam, par novēlotu pirmo atnešanos varam runāt galvenokārt ievestajām govīm.


Lielāks izslēgto govju izmantošanas ilgums laktācijās bija ievestajām govīm, kas vidēji ražoja 2,67 laktācijas. Tomēr šo rādītāju būtiski ietekmēja servisa periods, kas ievestajām govīm bija par 15 dienām ilgāks.


Z/s Kalna Dambrāni laika periodā no 2008. līdz 2011. gadam vienas iepirktās grūsnās teles vidējā cena bija 2357,11 eiro, savukārt saimniecībā līdz pirmajai atnešanās reizei izaudzētās teles vidējās izmaksas (2014.–2016. gada cenās) bija 1389,47 eiro. No kopējām aprēķinātajām izmaksām 62,5% veidoja barības izmaksas. Iepirkto dzīvnieku vidējās izmaksas bija par 44% lielākas salīdzinājumā ar saimniecībā izaudzēto vaislas telīšu izmaksām. 


Ņemot vērā analizēto dzīvnieku izaudzēšanas izmaksas, iegūto izslaukumu pa laktācijām, piena cenu, atnešanās vecumu, govs uzturēšanas izmaksas dienā, iegūtā teļa vērtību, iegūto kūtsmēslu vērtību, aprēķinājām govs atpelnīšanās laiku. Pašu audzētās teles sevi sāk atpelnīt 3. laktācijā, bet iepirktās – 4. laktācijā. Diemžēl, kad teles sāk sevi atpelnīt, liela daļa jau ir jābrāķē.

Pilns teksts un aprēķinu tabulas žurnāla Agro Tops oktobra numurā

Pievienot komentāru