Laukos
Dārzeņi un augļi

Eksperta padoms piemērotāko plūmju potcelmu meklējumos0


‘Komēta’
‘Komēta’
Foto: Dz. Dēķena

Dzintra Dēķena, Dr.agr., Dārzkopības institūta pētniece

Plūmju potcelmu salīdzināšanas izmēģinājums tika ierīkots 2001. gadā starptautiska zinātniska sadarbības projekta Baltic Fruit Rootstocks Studies ietvaros Pūres dārzkopības pētījumu centrā Latvijā, Polli dārzkopības pētījumu centrā Igaunijā un Brestas lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā Baltkrievijā. Pētījumus un novērojumus veica līdz 2013. gadam. Tajā izmantotas divas dažādu sugu plaši pazīstamas šķirnes – diploīdā plūme ‘Komēta’ un mājas plūme ‘Viktorija’, kā arī 16 dažādas izcelsmes un dažādu sugu Eiropā izplatīti potcelmi. Pētījuma mērķis bija atrast jaunus ziemcietīgus, Latvijas apstākļiem piemērotus plūmju potcelmus.

Meteoroloģisko apstākļu raksturojums

Trīs dažādi reģioni tika izvēlēti atšķirīgo klimatisko un augsnes apstākļu dēļ. Minimālo gaisa temperatūru summa ziemošanas periodā liecināja, ka aukstākās ziemas bijušas Polli, siltākās – Brestas apgabalā. Ziemas novērojumu periodā bijušas ļoti atšķirīgas. Būtisku kaitējumu plūmēm var nodarīt krasa gaisa temperatūras pazemināšanās, arī samērā silta ziema ar biežiem atkušņiem.

2008./2009. gada ziemā gaisa temperatūra pazeminājās jau decembrī un sals pieturējās vēl februārī, turpretī 2009./2010. gada ziemošanas periodā decembris un janvāris bija samērā silts, bet ekstrēmi gaisa temperatūra pazeminājās februāra otrajā pusē. 2012./2013. gada ziemā sals zem -20 ºC bija vēl marta otrajā pusē, un Igaunijā pat aprīļa sākumā bija dziļš sniegs.

Plūmēm bīstama ir arī gaisa temperatūra zem -20 ºC. Visvairāk (15) šādas dienas bijušas 2011. gada februārī Polli. 2013. gada pavasarī, kad sals pieturējās vēl aprīļa sākumā, zem -20 ºC gaisa temperatūra Pūrē pazeminājās tikai divas dienas, Polli – sešas. Arī sniega sega biezāka bija Polli. Brestā zemākā gaisa temperatūra ziemošanas periodā bijusi 2010. gada janvārī, kad termometra stabiņš pazeminājies līdz -31,6 ºC.

Augsnes salīdzinājums

Augsnes Pūrē un Polli bija ļoti atšķirīgas. Pūrē tā bija velēnglejaugsne ar biezu necaurlaidīgu gleja horizontu, kas radies no sekliem gruntsūdeņiem. Augsne karbonātiska – karbonāti jau 39 cm dziļumā. Augsnes pH KCl – 6,8; OV – 4,6%. Granulometriskais sastāvs – vidējs smilšmāls (Sm2). Polli – lesivētā brūn­augsne. Karbonāti dziļi zem 1 m. Augsnes skābums pH KCl – 5,9; OV – 1,3%. Brestas lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā turpretim vieglas smilšmāla velēnpodzolētas augsnes ar 25 cm aramkārtas horizontu un augsnes skābumu pH KCl – 6,1.

Īss izmēģinājumā izmantoto šķirņu raksturojums

‘Komēta’ – izveidota Krimskas izmēģinājumu un selekcijas stacijā Krievijā, krustojot ‘Skoroplodnaja’ ar Kaukāza plūmes šķirni ‘Pioņerka’. Rekomendēta audzēšanai visā Krievijas viduszonā, Baltkrievijā, Lietuvā un Latvijā. Plaši izplatīta sava agrīnuma dēļ. Dārzā iestādīti jaunie koki aug ātri, vēlāk straujā augšana samazinās. Koka un ziedpumpuru ziemcietība Krievijas reģionos tiek vērtēta kā augsta, taču Latvijā koki ne vienmēr bijuši ziemcietīgi kraso gaisa temperatūras svārstību dēļ. Ļoti mitrās vasarās augļi cieš no puves. Koks sāk ražot trešajā gadā pēc iestādīšanas dārzā, ražo bagātīgi uz pušķzariem, gariem augļzariem, kā arī uz veģetatīviem dzinumiem.

Lai uzlabotu augļu kvalitāti, nepieciešama ražas normēšana un vēlāk arī atjaunojošā apgriešana. Šī šķirne ir pašneauglīga, apputeksnējas ar Kaukāza plūmēm un šķirnēm ‘Alvis’, ‘Spīdola’, ‘Mara’. Augļi Latvijā ienākas agri, pakāpeniski. To forma ir olveida, krāsa koši, vēlāk tumši sarkana ar apsarmi, ļoti pievilcīgi. Mīkstums dzeltens, šķiedrains, saldskābs ar labu garšu.

‘Viktorija’ (Prunus domestica) – nezināmas izcelsmes Anglijā izdalīts sēklaudzis. Latvijā šī šķirne ir ļoti plaši audzēta jau sen. Tās koki ir pieticīgi. Jaunie koki strauji aug un veido garus dzinumus, kas sistemātiski jāīsina, lai veicinātu sānzaru un augļzariņu attīstību. Koka un ziedpumpuru ziemcietība tiek vērtēta kā augsta, tomēr pēc pārbagātas ražas ziemcietība strauji samazinās un koks ziemā var arī aiziet bojā.

Šķirne ir pašauglīga, labi apaugļo arī citas šķirnes, ražot sāk agri un strauji kāpina ražu, ražo ļoti bagātīgi. Bagāti ražojošiem kokiem augļi parasti ienākas septembra vidū, ļoti vēsās vasarās vēlāk. Augļi samērā izturīgi pret puvi, labi turas kokā, maz plaisā. Augļu lielums, izskats un garšas īpašības atkarīgas no ražas un lapu virsmas lieluma. Augļu pamatkrāsa oranždzeltena, virskrāsa – tumšsarkana. Mīkstums dzeltens, stingrs, sulīgs, salds ar labu garšu. Kauliņš vidēji liels, labi atdalās no mīkstuma.

Īss izmēģinājumā izmantoto potcelmu raksturojums

Salīdzinājumam tika izmantoti astoņi ģeneratīvi vairoti potcelmi – ‘Brompton’, ‘St. Julien Wädenswill’, ‘Myrobalan’, Kaukāza plūme, ‘St. Julien d’Orleans’, ‘St. Julien INRA2’, ‘St. Julien Noir’, ‘Wangenheims Zwetsche’ – un astoņi veģetatīvi vairoti potcelmi – ‘Brompton’, ‘Hamyra’, ‘St. Julien A’, ‘Ackermann’, ‘GF655/2’, ‘Pixy’, ‘GF8/1’, ‘G5/2’.

Latvijā izplatītākais potcelms ir Kaukāza plūme, ķiršplūmes pasuga (var. divaricata), kuru jau 1911. gadā ieveda Priekuļos no Kaukāza un kā ļoti ziemcietīgu potcelmu sāka izmantot 1937. gadā. Līdz tam par plūm­ju potcelmiem izmantoja mazziemcietīgas formas no Rietumeiropas, tostarp arī otru ķiršplūmes pasugu var. mirobalana. Laika gaitā abu ķiršplūmju pasugu koki savā starpā ir saziedējušies, tāpēc potcelmi var būt ar atšķirīgu ziemcietību. Sējeņi dīgst labi, aug spēcīgi, dažkārt pat vienā vasarā var izaugt kvalitatīvi potcelmi un sasniegt standartizmērus.

Arī kokaudzētavā un dārzā uzpotētie stādi aug strauji. Kaukāza plūmei ir spēcīga un plaša sakņu sistēma, tā labi aug gaisa un ūdens caurlaidīgā irdenā augsnē. Potcelmi veido daudz atvašu ap stumbru, īpaši – sekli iestādītiem kokiem un ja ir šķirnes nesaderība ar potcelmu. Pūrē koki uz šā potcelma auga samērā slikti, īpaši šķirnei ‘Komēta’, kam par iemeslu varētu būt nepiemērota augsne.

‘Myrobalan’ (Prunus cerasifera Ehrh. var. myrobalana L.) ir Eiropā plaši izmantots liela auguma potcelms. Laba saderība ar vairākumu šķirņu. Tās galvenās priekšrocības ir viegla pavairošana un samērā laba slimībizturība. Potcelmi ir ar labu sakņu sistēmu, tāpēc nodrošina labu uzpotēto koku stabilitāti. Potcelms ir spēcīgi augošs, uzpotētie koki ir liela auguma. Klimatā ar nepastāvīgām ziemām tam var apsalt saknes. Izaudzētie koki ir neizlīdzināti, vēlu sāk ražot. Ir novērota arī nesaderība ar atsevišķām šķirnēm. Atvases ap stumbru veido mazāk nekā Kaukāza plūme.

No mājas plūmju grupas tika pārbaudīts potcelms ‘Wangenheims Zwetsche’, kas ir cvečes tipa mājas plūmju šķirne no Vācijas, plaši izmantota arī PolijPlūmju potcelmu salīdzināšanas izmēģinājums tika ierīkots 2001. gadā starptautiska zinātniska sadarbības projekta Baltic Fruit Rootstocks Studies ietvaros Pūres dārzkopības pētījumu centrā Latvijā, Polli dārzkopības pētījumu centrā Igaunijā un Brestas lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā Baltkrievijā. Pētījumus un novērojumus veica līdz 2013. gadam. Tajā izmantotas divas dažādu sugu plaši pazīstamas šķirnes – diploīdā plūme ‘Komēta’ un mājas plūme ‘Viktorija’, kā arī 16 dažādas izcelsmes un dažādu sugu Eiropā izplatīti potcelmi. Pētījuma mērķis bija atrast jaunus ziemcietīgus, Latvijas apstākļiem piemērotus plūmju potcelmus.ā. Šis potcelms ierobežo koka augumu, piemērots intensīviem stādījumiem. Var stādīt sabiezināti ap 1500 koku uz 1 ha. Uzpotētās šķirnes sāk ražot vienu divus gadus agrāk. Ir novērots, ka arī augļi ienākas trīs četras dienas agrāk nekā uz potcelma ‘Myrobalan’ potētām šķirnēm.

Potcelms izplatīts Vācijā un Polijā. Dārzā sakņu atvases veido maz. Kokaudzētavā aug lēni. Augļi salīdzinājumā ar Kaukāza plūmes potcelmiem ir lielāki un skaistāki, jo raža ir mazāka. Koki uz šā potcelma prasa barības vielām bagātākas augsnes. Pēc novērojumiem Pūrē un Polli – vairāk piemērots mājas plūmēm.

‘Brompton’ (Prunus domestica L.)
– spēcīga auguma potcelms plūmēm, persikiem un aprikozēm. Atlasīts Anglijā, Īstmolingas izmēģinājumu stacijā, plaši izplatīts augļu dārzos Vācijā un Anglijā. Potcelmam ir saderība ar visām šķirnēm. Koki uz ‘Brompton’ potcelma ražot sāk agri. Ražība un augļu kvalitāte ir laba. Sakņu sistēma attīstīta samērā labi, veidojas daudz bārkšsakņu. Koki stingri turas augsnē. Potcelms ir piemērots dažādām augsnēm, labi padodas arī smagās, vāji drenētās augsnēs. Sakņu atvases vairāk veido koki uz ģeneratīvi vairotiem potcelmiem.

Ziemcietība šim potcelmam tiek vērtēta kā apmierinoša. Labākus rezultātus pētījumā uzrādījušas šķirnes–potcelmu kombinācijas uz ģeneratīvi, ne veģetatīvi vairotā potcelma. Šis potcelms kopumā bija viens no labākajiem.

‘St. Julien d’ Orleans’ (Prunus domestica L. spp.insititia)
– spēcīga auguma potcelms. Atlasīts Francijā. Veido salīdzinoši daudz atvašu abām šķirnēm, vairāk šķirnei ‘Komēta’. Koku veselības stāvoklis un pārējie rādītāji abām šķirnēm bijuši labāki Pūrē. Pirmos gadus auga ļoti labi, pēdējos pētījuma gadus daļa koku aizgāja bojā. Šķirnei ‘Komēta’ pēc 13 gadiem izdzīvojuši tikai 58% koku.

‘St. Julien Wädenswill’ (Prunus domestica L. spp.insititia)
izveidots Šveicē. Potcelms Baltkrievijā un Igaunijā tiek ieteikts kā neliela auguma potcelms. Pūrē šķirnei ‘Komēta’ koki bija salīdzinoši lieli. Atvases Pūrē vairāk veidojās šķirnei ‘Viktorija’, Baltkrievijā – šķirnei ‘Komēta’. Brestas LIS pēc bargākām ziemām koki saluši. Tur šķirnei ‘Viktorija’ koki saglabājušies labi, bet ‘Komētai’ pēdējos gados daudz gājuši bojā.

‘St. Julien INRA 2’ (Prunus domestica L. spp.insititia) – izveidots Francijā. Pēc novērojumiem, nav piemērots šķirnei ‘Komēta’, kurai daudz izkritušo koku. ‘Viktorijai’ gan Pūrē, gan Brestas LIS saglabājušies 50% koku, tādēļ šis potcelms nebūtu ieteicams izmantošanai Latvijā.

‘St. Julien Noir’ – šā potcelma izcelsme īsti nav zināma. Samērā liela auguma. Brestas LIS koku izdzīvošana augsta, Polli un Pūrē sliktāki rādītāji bija šķirnei ‘Komēta’, labāki šķirnei ‘Viktorija’. Kopumā Latvijai šis potcelms nav piemērots, jo šķirnei ‘Komēta’ koki gājuši bojā, arī raža no koka maza.

‘St. Julien A’ (Prunus domestica L. spp.insititia)
– potcelms izveidots Īstmolingā, Anglijā. Potcelms vidēja auguma, Rietumeiropā piemērots lielai daļai mājas plūmju, persikiem un aprikozēm. Koki uz tā ātri sāk un labi ražo. Ražas no koka tomēr ir mazākas nekā uz Kaukāza plūmes. Būtisks trūkums ir samērā vāja ziemcietība, nepietiekama sausumizturība, tieksme veidot samērā daudz sakņu atvašu. Latvijā pilnībā nav piemērots, jo koku dzīvotspēja ļoti zema, bet sevišķi zema tā bija Igaunijā šķirnei ‘Komēta’.

‘GF655/2’ (Prunus domestica L.)
– atlasīts no ‘St. Julien A’ Francijā. Piemērots potcelms plūmēm un persikiem. Koki samērā maza auguma ar samērā seklu, bet labi attīstītu sakņu sistēmu. Iespējams pavairot ar lapainajiem spraudeņiem. Kokiem var būt nepietiekama ziemcietība un sausumizturība. Potcelms daudz pētīts Vācijā un atzīts par perspektīvu.

Ziņas par šo potcelmu ir pretrunīgas. Latvijā būtu vēlams pārbaudīt plašāk, jo Pūrē uzrādījis salīdzinoši labus rezultātus, turpretī Polli izrādījies nepiemērots tikai šķirnei ‘Komēta’, bet šķirnei ‘Viktorija’ uzrādījis ļoti labus rezultātus. Pēc iepriekšējiem pētījumiem ieteicams pavairot ar koksnainiem spraudeņiem.

‘Pixy’ (Prunus domestica L.)
– maza auguma plūmju potcelms, samazina koka augumu par 30–50%, labi piemērots sabiezinātiem stādījumiem. Potcelms atlasīts Anglijā, Īstmolingas izmēģinājumu stacijā, no ‘St. Julien d’Orleans’ klona. Saderība ar mājas plūmēm ir laba. Potētie koki augsnē turas stabili. Pēc poļu zinātnieku datiem, uz šā potcelma stādītām plūmēm optimālais stādīšanas attālums, lai iegūtu optimālu ražu, varētu būt 2,5 m. Ar gadiem produktivitāte samazinās. Augļi uz šiem potcelmiem ir nedaudz mazāki nekā uz citiem potcelmiem, bet mēdz būt labāk krāsoti un garšīgāki.

Igaunijā ražas sākumā šķirnei ‘Kubanskaja Kometa’ uz šā potcelma bijuši lielāki augļi. Aukstumizturības un sausumizturības rādītāji šiem potcelmiem nav augsti. Sakņu atvases veido ļoti maz. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, prasa apūdeņotas platības. Nevienā no pētījuma vietām apūdeņošana netika nodrošināta, iespējams, tāpēc koki nīkuļoja.

‘Hamyra’ ir no ‘Myrobalan’ atlasīts spēcīga auguma potcelms. Tas ir piemērots vieglām smilšmāla augsnēm. Igaunijā sliktākus rezultātus uzrādīja šķirnes ‘Viktorija’ koki, turpretī Pūrē šai šķirnes–potcelmu kombinācijai atsevišķus gadus bijušas labas ražas. Šķirnei ‘Komēta’ šis potcelms nav piemērots gan lielā auguma, gan koku zemās dzīvotspējas dēļ, jo Pūrē saglabājušies 33%, Baltkrievijā – tikai 10% koku.

‘Marianna GF8/1’
– šis potcelms ir starpsugu hibrīds starp Prunus cerasifera un Prunus munsoniana, kas selekcionēts Francijā. Piemērots dažādām augsnēm. Ir novērota nesaderība ar atsevišķām plūmju un aprikožu šķirnēm, kā arī literatūrā nav viennozīmīgu datu par ziemcietību Ziemeļeiropā.

Iepriekšējie eksperimenti Eiropā ar šo potcelmu bijuši diezgan pozitīvi, šķirnēm uz tā esot vidēji spēcīgs augums, laba raža un arī augļu izmēri. Latvijā sevi parādījis kā pilnīgi nepiemērotu šķirnei ‘Viktorija’, kur pēc ziemošanas regulāri visstraujāk gājuši bojā koki. Igaunijā rezultāti uz abām šķirnēm bijuši labāki, tomēr pēdējos gados bojā gājušo koku daudzums palielinājies.

‘Ackermann’ (‘Marunke’) – vidēji liela vai paliela auguma Vācijā izveidots potcelms. Ražot sāk agri un ražo bagātīgi. Augļi labi krāsojas un ir lieli. ‘Ackermann’ ir izturīgs pret izsušanu. Var audzēt arī smagās un mitrās augsnēs. Tiek atzīts, ka zinātnieku dati par šo potcelmu ir pretrunīgi, arī ziemcietība tiek vērtēta kā nepietiekama.

Pūrē daudz bojā gājušu koku šķirnei ‘Komēta’, bet ‘Viktorijai’ raža no koka bijusi viena no augstākajām.


Turpinājumu lasiet Agro Tops aprīļa numurā

LA.lv