Laukos
Gaļa un zivis

Ko iesākt, ja piens neder biezpienam? Atbild eksperts0

Foto: Microgen/Shutterstock

Jautājum. Govij piens it kā ir normāls, bet, kad gatavoju biezpienu, sūkalas paliek staipīgas. Kas tur varētu būt par vainu? Gotiņu baroju ar sienu, bietēm, miltiem, dodu klāt arī kalcija maisījumu, kā to esmu darījusi visu laiku. VERA KĀRSAVAS NOVADĀ

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultants piena kvalitātes jautājumos Ilmārs Gruduls spriež, ka pienā, visticamāk, strauji palielinājies somatisko šūnu skaits, tādējādi arī mainījies olbaltumvielu frakciju sastāvs, un saimniecei neizdodas pagatavot kvalitatīvu biezpienu un sieru.

Piena lopkopības saimniecībās, kur govis atrodas pārraudzībā, katru mēnesi tiek saņemti dati par katras slaucamās govs somatisko šūnu skaitu, un lopkopji var saprast, vai govis nav saslimušas ar subklīnisko vai klīnisko mastītu. Mazajās saimniecībās, kur šādas pārraudzības nav, saimnieki bieži vien nemaz nezina par šo problēmu.

Izmantojot pienu savām vajadzībām un tirgošanai, ieteicams vismaz vienu reizi nedēļā noteikt somatisko šūnu skaitu pienā (uz vietas saimniecībā izmanto somatisko šūnu noteikšanas ekspresmetodes), lai pārliecinātos, vai govis nav slimas ar mastītu. Piena analīzes iespējams veikt arī akreditētā laboratorijā, kas atrodas tuvāk saimniecībai, piemēram, a/s Preiļu siers laboratorijā.

Pirmās saslimšanas pazīmes vizuāli nevar noteikt, jo tās ir slēptā (subklīniskā neredzamā mastīta) veidā. Ja piena kvalitāti nepārbauda laboratorijā un mastītu neārstē, tas pāriet klīniskā formā – rodas izmaiņas tesmeņa ceturksnī, tas pietūkst, ir karsts, sāpīgs.

Jāņem vērā, ka saslimšanu ietekmē arī barības kvalitāte, piemēram, sasalušas bietes, pelējusi barība.

Piena sastāvu un kvalitāti ļoti ietekmē ēdināšanas organizācija saimniecībā. Nesabalansēta barības deva – enerģijas, proteīnu, makro- un mikroelementu trūkums izraisa piena sastāva izmaiņas.

LA.lv