Piena lopkopība, Piens

Piensaimnieki slēgs līkopu ar poļiem; zemnieku pozīcijas var stiprināt tikai kooperācija

“Sazvanījāmies ar poļiem, un viņi teica, ka nākamnedēļ būs gatavi sarunai, tad arī tiksimies un runāsim, ko darīt tālāk. Kooperatīvu vadītāji ir sasparojušies, meklē tirgus, un, ja Latvijā pārstrādes uzņēmumi nesaprot, cik slikti tas viss var beigties, mēs vienalga atradīsim risinājumu,” tā vakar pēc piensaimnieku sapulces “LA” teica Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Zemniekiem sirds pilna, jo īsajā laika sprīdī starp Ziemassvētkiem un Jaungadu uzņēmumi nebrīdinot samazinājuši iepirkuma cenu par pieciem līdz septiņiem centiem, turklāt vēl arī nesamaksājot par iepriekšējo mēnesi. Iepirkuma cena gan slīdot lejā visā Eiropā, taču tas notiekot pamazām, kamēr šāds gājiens no vietējās pārstrādes puses bijis pēdējais piliens zemnieku pacietības kausā, kurš nu nosvēries par labu poļu uzpircējiem. Poļi patlaban maksājot 360 eiro par tonnu piena, kamēr vietējā pārstrāde – ap 300 eiro.

Kooperatīvi atzīst, ka latvietim tipiskā viensētnieka dzīves uztvere tomēr traucējot. Zemniekiem būtu jāsadarbojas ciešāk – tā izdotos izturēt cenu spiedienu ne tikai no pārstrādes, bet arī no tirgotāju puses, jo pēdējiem diviem regulāri izdodoties sēt šaubas un šķelšanos, tā izjaucot kooperatīvu apvienošanās procesu. Piena grupas dalībnieki vakar arī rosināja Lauku atbalsta dienestu rūpīgāk izskatīt un pat apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanu tiem uzņēmumiem, kas ilgstoši kavē maksājumus par piena piegādi kooperatīviem.

Vēl viens ieteikums – ik mēnesi publicēt iepirkuma cenas, kā to dara Lietuvā. Tad nebūšot nekādas runāšanas pa kaktiem un arī spēles noteikumi iesaistītajām pusēm būs skaidrāki. Tāpat piensaimnieki iesaka nekavēties ar pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu uz 5% pienam, kefīram, biezpienam un krējumam.

Arī “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis “LA” atzina, ka piena iepirkuma cenas krasais samazinājums nav bijis gaidīts, taču par krīzi to saukt vēl nevarot. Tikmēr, lai stiprinātu nozari, jau šobrīd jāsāk strādāt pie nākamā kooperācijas līmeņa, apvienojot piena kooperatīvus.

“Lai lauksaimnieki veiksmīgāk aizstāvētu savas intereses, jākļūst par spēcīgu nozares spēlētāju. Tas ļautu veiksmīgāk veikt pārrunas ar piena pircējiem. Uzskatām, ka sanāksmē piedāvātais variants – valsts līmenī katru mēnesi publicēt konkrēto uzņēmumu piena iepirkuma cenas – ir akceptējams, jo ļautu labāk izprast, kas notiek nozarē. Tāpat caurspīdīgākus gribētu redzēt visus ķēdes posmus, tajā skaitā pārstrādes uzņēmumus un lielveikalus! Bet vai šobrīd kā prioritāte ir jāvirza jautājums par samazināto PVN pienam un piena produktiem? Uzskatām, ka nē, jo tikai divas nedēļas samazinātais PVN tiek piemērots augļiem un dārzeņiem un pagaidām mums nav secinājumu kā tas ietekmēs dārzeņkopības nozari. Lai lemtu par tā piemērošanu pienam, nepieciešama dziļāka izvērtēšana un plašāka diskusija,” saka J. Cīrulis.

Savukārt Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks atgādina, ka piena iepirkuma cenas lejupslīde turpināsies, šo tendenci nosaka nevis vietējie pārstrādātāji, bet gan situācija pasaules tirgos. Turklāt zemnieki gadiem ilgi grēko attiecībā pret vietējo pārstrādi, jo labākas cenas dēļ pienu pārdod lietuviešiem. Vidēji dienā Latvijā pārstrādei tiek iepirktas 2200 tonnas piena, no kurām 772 tonnas eksportē lielākoties lietuviešiem.

“Latvijas piena produkti tiek eksportēti vairāk nekā uz 90 pasaules valstīm un eksporta apjoms 2017.gadā pārsniedzis vairāk nekā 100 miljonus eiro. Situāciju nosaka reāli brīvā tirgus faktori, kurus Latvija nevar ietekmēt,” norāda Šolks. Viņš arī atgādina, ka industriālo piena produktu cenas pēdējā pusgada laikā piedzīvojušas būtisku kritumu – sausais vājpiens no 1760 uz 1400 eiro/t, siers – no 2800 uz 2040 eiro/t.

“Ja pieņem, ka kāds piena pārstrādes uzņēmums ražotu tikai industriālos piena produktus, piena iepirkuma cena nevarētu būt augstāka par 200 eiro par tonnu,” saka pienrūpnieku pārstāvis.
Vairāk par piena tirgu lasiet šeit

10 Komentāri

  1. Palabošu: nevis piensaimnieki bet piena ražotāji, jo žurnālisti nereti jauc piena pārstrādātājus ar piena ražotājiem- zemniekiem. Apstiprinās doma, ka lielas fermas ir mazāk konkurētspējīgas nekā vidējas vai mazas (līdz 100 govīm). Mazais var izdzīvot un ražot arī pie piena cenas 20-25 c/kg, kamēr lielajam vajag vismaz 30 centu par kg. Eiropā to jau sen ir sapratuši, tikai mūsu ZM ierēdņi turpina aģitēt par lielfermām, jo pašiem jau govis nav jāslauc un kredīti nav jāatmaksā. Govis jātura tik, cik ģimene pati var apkopt. Un nav ko te taisīt tračus valsts līmenī un pastāvīgi prasīt valsts pabalstus.

    1. Nejaucu. Piensaimnieki – no varda “piensaimniecibas”. Piena ražotājas ir gotiņas. Piena parstradataji ir pārstrādātāji, tur viss skaidrs 😉

    2. nu nu vis jau atkarīgs cik katrs grib nopelnīt. Lielais govju turētājs rēķina savai gimenei normālu iztiku ..lai var bērnus izskolot un atlicināt arī kādai ekskursijai ko kopā a ģimeni aizbraukt reizi gadā, bet mazais govju turētājs jau tikai dzīvību velk uz strādā fizisku darbu…sevi noracis pie tām govīm ar mazu skaitu nereiķinot ka vecumdienāss vis uz veselību atspēlēsiess un tādējādi sanāk lētāka pašizmaksa .

  2. Ja vēl pazeminātos ražotāja cenas…Tak šolks prot kāst zemniekus un drāzt pilsētniekus!Mani kā Rīdzinieku interesē produkta cena veikalā!Iepirkuma cena samazināta,ražotāja – ne!Latviešu valodā ir daudz vārdu kā to visu nosaukt…

  3. Vai tā valsts ir kāda slaucama govs kurai visu laiku jāfinansē privātie uzņēmēji?Tad graudkopjiem vajag,tagad vajag piena ražotājiem! Kapēc zemnieki nevar kooperēties,atvērt savu ražošanu un paši arī tirgot?Gaida tikai kad valsts pagrūdīs naudiņu un tad tik braukās i9zpriecas braucienos! Tagad ir redzams kā dzīvo tie nabaga zemnieciņi,brauc gan paši gan bērni ar tādiem krutiem autiņiem,brauc ziemā saulītē gozēties! Vēl viņiem slikti?

Pievienot komentāru