Laukos
Politika

Pieprasījums pēc bioproduktiem aug0


Rūjienas novada Jeru pagasta bioloģiskās saimniecības “Arumi” zemnieki Ineta un Laimonis Boles ar pašgatavotajām asinsdesām.
Rūjienas novada Jeru pagasta bioloģiskās saimniecības “Arumi” zemnieki Ineta un Laimonis Boles ar pašgatavotajām asinsdesām.
Foto: Anda Krauze

“Pagājušais gads nozarē bija grūts. Dabu neinteresē Kopējā lauksaimniecības politika, subsīdijas, miljoni. Daba dara savu darbu. Pienācis laiks mainīties, ko mēs varētu darīt labāk neatkarīgi no tā, ko maksā un kā maksā. Jādomā, kā saimniekot, respektējot ekosistēmas un dabu,” atklājot biedru kopsapulci ceturtdien, sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš arī atzīmēja, ka bioloģiskā lauksaimniecība attīstās ļoti straujiem soļiem. Eiropas Savienībā bioloģiskajai lauksaimniecībai vērojams viens no straujākajiem pieaugumiem, apgrozījums aug gadu no gada. Tas nozīmē, ka šī ir arī Latvijas iespēja.

Sāk pārstrādi

Pašlaik vērojama tendence, ka arī lieli uzņēmumi sākuši bioloģiskās lauksaimniecības pārstrādi. Piemēram, “Tukuma piens” modernizē ražošanu, lai varētu pārstrādāt bioloģisko pienu. Paredzams, ka tuvākajos četros piecos gados bioloģiskā piena Latvijā var pietrūkt. “Dobeles dzirnavnieks” plāno uzsākt bioloģisko graudu pārstrādi. Ambiciozi plāni ir arī uzņēmumam “Aloja Starkelsen”. Pašlaik ir labas iespējas attīstīt bioloģisko lauksaimniecību, un jau tuvākajā laikā paredzams, ka nozarei pievienosies jaunas salīdzinoši lielas saimniecības, kas vēlas saimniekot bioloģiski, pauda Norkārklis. Tas liecina, ka mainās domāšana un saimnieki seko tirgus tendencēm, attiecīgi reaģējot. Tiesa, arī valsts iestādes varētu vairāk izmantot bioloģisko produkciju, piemēram, zaļajos iepirkumos, programmā “Skolas auglis”.

“Klimats un vide vienmēr bijuši izaicinājumi, saimniecībās vieglu dienu nav. 2017. gadā, kad bija lielais mitrums, paspējām novākt visu ražu. 2018. gadā, neskatoties uz sausumu, mums ir pat pieaugums,” “LA” sacīja kooperatīva “Zaļais grozs” vadītāja Ingrīda Vāvere. Viņa arī piebilda, ka lauksaimnieki laikapstākļus nevar ietekmēt, vienkārši ir jāmobilizējas darbam.

Trausla robeža

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka šobrīd saskaramies ar lielām vides problēmām un klimata pārmaiņām. Visvairāk šo problēmu saredz tie, kas strādā laukos, – lauksaimnieki, kas novēro izmaiņas vidē. “Robeža, kas ir starp konvencionālo un bioloģisko lauksaimniecību, ir ļoti trausla. Bieži vien tās nav Latvijā, bet pasaulē,” pauda zemkopības ministrs. Viņš arī norādīja, ka Latvijas tirgus ir neliels, tāpēc jāraugās uz Eiropas un pasaules tirgiem, taču tas iespējams, tikai kopīgi sadarbojoties. Zemkopības ministrs uzsvēra, ka jau pašlaik jādomā par nākamo plānošanas periodu un šī gada pirmajā pusē jāpanāk kopīga vienošanās, kā visefektīvāk izlietot Eiropas naudu. Jau šobrīd skaidrs, ka turpmāk 40% finansējuma būs jānovirza jautājumiem, kas saistīti ar vidi. “Svarīgi vienoties par mērķiem nākamajā plānošanas periodā. Nepieciešamas nopietnas diskusijas nozarē,” viņš pauda.

Par to, vai tiks ieviesti maksājumu griesti saimniecībām, zemkopības ministram vaicāja saimniecības “Krogzeme” saimnieks Andris Krogzems. Viņš norādīja – pašlaik 80% no ES maksājumiem saņem 20% saimniecību. Gerhards skaidroja, ka šis jautājums pašlaik tiek diskutēts arī Eiropas Savienībā, bet jāizvērtē dažādā pieredze, kāda izveidojusies katrā no ES valstīm. “Ja gribam ilgtermiņā nodrošināt lauksaimniecības pamatus, jāskatās, vai tiek ražota produkcija tirgum, vai produkcija ir konkurētspējīga,” teica ministrs. Turpmāk būtu jāsaglabā reģionalizācijas princips, kas jāiekļauj aprēķinā, kādi varētu būt tiešmaksājumi. Plānots, ka līdz vasaras beigām būs zināma Latvijas pozīcija, lai rudenī diskusijās ar ES jau būtu skaidra argumentācija.

Nepieciešams stimuls

Kopš 2004. gada, kopš ieviesti ES maksājumi, bioloģiskās platības strauji palielinājušās, un tas nozīmē, ka šāds stimuls ir nepieciešams, kopsapulces dalībniekus informēja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone. Pēdējo trīs gadu laikā gan platības palikušas nemainīgas, jo jaunas saistības netiek uzņemtas. Viņa gan piebilda, ka lielākā daļa no saražotās bioloģiskās produkcijas lielākoties tiek realizēta kā konvencionāli produkti, tāpēc būtu jādomā, kā šo situāciju mainīt. Tāpat būtu jādomā, kādus mērķus sasniegt nākamajā plānošanas periodā. Tostarp jādomā par iespējām veidot kooperatīvus, jo “pa vienam nebūsim spēlētāji”.

Gustavs Norkārklis uzsvēra, ka turpmāk būtu jāsamazina aizvien lielāka atšķirība starp lauksaimnieku ienākumiem un algām plašākā līmenī. Tāpat jāizlīdzina reģionu nevienlīdzība ne tikai ES līmenī, bet arī pašu mājās. Izvērtējot ieguldītās investīcijas un subsīdijas pa reģioniem, redzams, ka Zemgalē uz vienu hektāru šajā plānošanas periodā tie bija 1500 eiro, kamēr Ziemeļaustrumu reģionā tikai 679 eiro.

“Pašiem vien būs jādomā, kā uzlabot savu saimniekošanu, kā ievērot ekosistēmas. Pašiem jāmaina domāšana, ko un kā gribam ražot, respektējot vidi un dabu. EK piedāvā labas lietas, jautājums, kā tās ieviesīsim, respektējot sabiedrības intereses,” sacīja Gustavs Norkārklis.

Bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā

* 2018. gadā Latvijā darbojās 4178 sertificētas bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības.

* Tās apsaimnieko 271 000 ha.

* No kopējās saražotās lauksaimniecības produkcijas visvairāk bioloģiskās produkcijas 2017. gadā saražots medus nozarē – 27,3%, piena – 9,7%, kartupeļu – 4,3%.

* Pieaugums vērojams tieši dārzeņu un kartupeļu nozarēs.

Dati: ZM

LA.lv