Latvijā, Politika

Šaubīgos darījumos Zemes fonds nevar izmantot pirmpirkuma tiesības

Zemnieki Latvijas zemes fondu aicina biežāk izmantot likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības, neļaujot zemi nopirkt personām, kuras negrasās to apstrādāt. Viņi norāda uz dažiem darījumiem, kuros šīs tiesības fonds nezin kāpēc nav izmantojis. Latvijas zemes fonda vadītāja Ina Alksne noliedz, ka būtu tīšām palaiduši garām pieteikšanos uz likumā noteiktajām tiesībām. Fonds vērtējot bez izņēmuma visus no pašvaldībām iesūtītos darījumu pieteikumus. Bet, ja pircējs ir lauksaimnieks, kurš pērk zemi izmantošanai lauksaimniecībā, – arī darījuma cena ir atbilstoša tirgus cenām attiecīgajā pagastā, tad pirm­pirkuma tiesības nepiesaka. Divos aizvadītajos gados, kopš zemes tirgū ienācis Latvijas zemes fonds, no pašvaldībām saņemto darījumu pieteikumos lielākoties pircēji bijuši zemnieki.

Tiesības piesaka, bet netiek klāt

“Jūlijā atteicāmies no pirmpirkuma tiesībām uz zemi Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, tāpēc ka īpašuma pircējs bija pagasta zemnieku saimniecība, kura šo īpašumu iegādājas no vairākām privātpersonām – kopīpašniekiem, lai to izmantotu lauksaimnieciskai darbībai. Arī līgumā noteiktā darījuma cena bija atbilstoša līdzīgu darījumu tirgus cenām Jaunlutriņu pagastā,” skaidro I. Alksne.

Aizvadītajos septiņos mēnešos fonds pieteicis pirm­pirkuma tiesības uz 11 pārdošanai paredzētajiem zemes īpašumiem Valkas, Neretas, Ozolnieku, Krāslavas, Vecumnieku, Ķeguma, Rugāju, Saldus, Aknīstes un citos novados. Aptuveni tikpat pieteikumu bijuši arī pagājušajā gadā. Zemes īpašumi bijuši dažādu platību – sākot no 2,6 līdz 25 hektāriem, tostarp gan sakopti, gan aizlaisti. Cita starpā fonds mēģinājis izmantot pirmpirkuma tiesības īpašumam, kuru gribējuši pārdot domājamās daļās, kas tādējādi liedz tās izmantot. Taču līdz šim ne reizi Latvijas zemes fondam nav izdevies izmantot šīs tiesības, tāpēc ka pircēji un pārdevēji, uzzinājuši par pirmpirkuma tiesību pieteikumu, atsaukuši darījumus.

“Martā no Ķeguma novada domes saņēmām divus pirkuma līgumus par īpašumu – gadiem nekoptu zemi Rembates pagastā 6,1 ha platībā, katru par ½ domājamās daļas iegādi, par kopējo darījuma cenu, kas bija zemāka par īpašuma kadastrālo vērtību. Izdibinot citu darījumu cenas Rembates pagastā, atklājām, ka īpašuma vērtība bija gandrīz divas reizes augstāka par pirkuma līgumos norādīto kopējo darījuma summu. Tāpēc nolēmām izmantot pirmpirkuma tiesības, par ko paziņojām Ķeguma novada domei. Bet aprīļa sākumā saņēmām Ķeguma novada domes zemes komisijas lēmumu pārtraukt izskatīt šo darījumu, jo pircējs bija iesniedzis komisijai atsaukumu. Šādi darījumu atsaukumi tiek saņemti gan pēc vietējās pašvaldības zemes komisijas sēdes, gan vēl agrāk – tiklīdz fonds ir nosūtījis savu lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu,” stāsta viņa. “Reiz mums par pārsteigumu kāds pārdevējs pat atsūtīja vēstuli, paziņojot, ka viņš neko neesot zinājis par parakstītā pirkuma līguma iesniegšanu pašvaldībā un ka neko negrasoties pārdot.”

Iznākumā valstij Latvijas zemes fonda personā gan ir likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības. Bet izmantot tās nav iespējams. Vienīgais labums, ko, pēc vadītājas teiktā, ar pirmpirkuma tiesību pieteikšanu fondam izdodas panākt – apturēt tādus darījumus, kuros pircējs, visticamāk, grasās nopirkt zemi nevis izmantošanai lauksaimniecībā, bet pavisam citiem mērķiem. Tāpat kaut vai uz laiku aptur tādus darījumus, kurus plāno par pārsteidzoši zemām cenām, kas tiek darīts tikai vienā nolūkā – samazināt likumā noteiktās valsts nodevas apmēru.

Savukārt tos darījumus, kuros to dalībnieki, tostarp ārzemnieki vai pašmāju pārpircēji, vienojušies par pārspīlēti augstu, vietējam novadam vai pagastam neraksturīgu cenu, fonds, izmantojot pirmpirkuma tiesības, apturēt nespēj. Likumā noteikts, ka darījumam jābūt ekonomiski pamatotam, proti, fonds drīkst pirkt īpašumus par vidējo cenu, kāda raksturīga vietējam novadam vai pagastam.

Zemes komisijās kārtību ievēro

Vietējo pašvaldību zemes komisiju pārstāvji apgalvo, ka Latvijas zemes fonda tiesības pieteikt pirmpirkuma tiesības nekad netiekot ignorētas. Latvijas zemes fonds saņemot ziņas par pilnīgi visiem komisijās pieteiktajiem darījumiem ar zemi. Taču fonds neizmanto pirmpirkuma tiesības gan tāpēc, ka darījumi tiek atsaukti, gan citu iemeslu dēļ.

Aizkraukles novada pašvaldības zemes komisijas vadītāja Sarmīte Stepiņa atzīst, ka tie vienpadsmit darījumi, kuriem pērn komisija bija devusi atļauju, tāpat divi šogad noslēgtie, pirmkārt, bijuši noslēgti par gana augstām cenām, otrkārt, pircēji bijuši šo īpašumu nomnieki, kuriem tādējādi zemes iegādē ir pirmā roka.

Kocēnu novada pašvaldības zemes komisijas vadītājs Jānis Grosbergs stāsta, ka šogad uz zemes pirkumiem bija pieteikušās tikai novadā labi zināmas un sekmīgi strādājošas zemnieku saimniecības, tāpēc nekādas šaubas komisijai neesot radušās, par ko arī paziņots Latvijas zemes fondam.

“Ka likumā noteiktās pirm­pirkuma tiesības ir tikai uz papīra, par to esam ziņojuši gan Zemkopības ministrijai, gan Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, gan lauksaimnieku organizācijām. Šis kļūmīgā situācija būtu jānovērš,” uzskata Ina Alksne.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus gan saka, ka ar trūkumiem pirmpirkuma tiesību izmantošanā vien nepietiek, lai lemtu par nepieciešamību vēlreiz grozīt likumu, kas nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kārtību.

Pēc viņas teiktā, ar Latvijas zemes fonda pārstāvjiem notikšot sarunas, kurās lemšot par piemērotāko risinājumu. Pastāvot iespēja, ka šādas situācijas var risināt tiesas ceļā. No ministrijas amatpersonas teiktā noprotams, ka vismaz pagaidām negrasās kaut ko grozīt pirmpirkuma tiesību izmantošanā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš jau agrāk paudis, ka pašlaik spēkā esošie zemes iegādes noteikumi viņu neapmierinot. Un pēc atgriešanās no deputātu vasaras brīvdienām septembrī sola likt galdā jaunus priekšlikumus likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem.

Jārēķinās ar lieliem izdevumiem

Latvijas zemes fondam pārmet, ka tas pērk tikai tādus zemes īpašumus, kurus pēc tam var pārdot vai iznomāt. Bet nepērk aizaugušās zemes platības, kuras uzreiz nav iespējams izmantot lauksaimniecībā. Tādējādi fonds nepilda tam uzticēto uzdevumu – veicināt zemes lietderīgu izmantošanu.

Fonda vadītāja gan apgalvo, ka pērkot ne tikai aramzemi, bet arī daļēji kop­tus un ilgstoši nekoptus īpašumus, kurus, pēc tam sakopjot, atkal var izmantot lauksaimniecībā. Šogad fonds nopircis šādus īpašumus vairāk nekā 200 hektāru kopplatībā.

Pērn sakopti seši šādi īpašumi 72 hektāru kopplatībā. Taču esot jārēķinās ar izdevumiem, kuri nekopto īpašumu atgriešanā lauksaimniecībā pieaugs. Pašlaik viena hektāra sakopšanai nepieciešami ap 650 līdz 1000 eiro.

“Mēs labprāt iegādātos arī vairāk nekoptu īpašumu, lai pēc sakopšanas iznomātu vai pārdotu zemniekiem. Bet bieži lielākais šķērslis ir tas, ka īpašnieki pieprasa par tiem koptas lauksaimniecības zemes cenu,” skaidro I. Alksne.

Pašlaik Latvijas zemes fondam pieder 188 īpašumi 3300 hektāru kopplatībā, no tiem 97% iznomāti lauksaimniekiem.

4 Komentāri

  1. “Ka likumā noteiktās pirm­pirkuma tiesības ir tikai uz papīra, par to esam ziņojuši gan Zemkopības ministrijai, gan…”
    Parazīti esat! Gribat lēti pirkt un dārgāk pārdot…. Ko vēl jums var vajadzēt?

  2. Ja kāds patiešām grib, lai pirmpirkuma tiesības būtu universālas, tad tas ož pēc zemes nacionalizācijas (kā padomju laikā) vai kā muižas laikā – kad ne vien zeme, bet zemnieks ar visu savu famīliju piederēja muižkungam… tie laiki tā kā pagājuši… Bet iepriekšējais komentārs par parazītiem nebūs vietā- runa ir par godīgu spekulāciju peļņas gūšanas nolūkā – ne vairāk, ne mazāk.

Pievienot komentāru