Laukos
Politika

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai 16

Foto LETA

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu “Ieteicams līdz…”.

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz…” beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

ZM skaidro, ka tādējādi tiktu ieviests Eiropas Komisijas (EK) 2017.gada 16.oktobra paziņojums par Eiropas Savienības (ES) pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm. Tajās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi.

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Tādas pārtikas ražošanai, kura tiek novākta, bet galu galā iet zudumā vai tiek izšķērdēta, katru gadu tiek patērēta aptuveni ceturtā daļa no visa lauksaimniecībā izmantojamā ūdens, un tam ir vajadzīga aramzeme Ķīnas teritorijas lielumā. Ik gadu pārtikas atkritumi rada aptuveni 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē, liecina organizācijas dati.

ZM uzsver, ka pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi.

“Zināms, ka pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji ir gatavi ziedot savus pārpalikumus pārtikas bankām un labdarības organizācijām, bet tikai neliela daļa no kopējiem uzturā derīgajiem pārtikas pārpalikumiem tiek atdota ziedošanai,” atzīmē ministrija.

Grozījumi paredz arī citas izmaiņas. Piemēram, ZM skaidro, ka patlaban likumā valdībai ir paredzēts pilnvarojums noteikt izmantošanai pārtikā aizliegto un ierobežoti lietojamo augu, augu daļu, to produktu un citu vielu sarakstu. Attiecīgi noteikumi jāizdod līdz šī gada 31.decembrim. To sagatavošanas laikā, izvērtējot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredzi, esot secināts, ka aizliegums un ierobežojumi jānosaka tikai augiem un augu daļām, bet ne augu produktiem, jo tas radītu papildu slogu pārtikas uzņēmumiem Latvijā. Tāpēc no pilnvarojuma plānots izslēgt vārdu “produkti”.

Vienlaikus tā kā patlaban Veterinārmedicīnas likumā dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas nekaitīguma jomā atbilstoši ES normatīvajiem aktiem, ir izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi. Līdzīgus normatīvos aktus plānots izdot arī attiecībā uz pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes.

Tāpat līdz ar to ar grozījumiem likumā tiks ietverts vispārīgs pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības pārtikas aprites jomā atbilstoši ES tieši piemērojamiem tiesību aktiem.

Lai likumā lietotu ES tiesību aktiem atbilstošu terminoloģiju, par izplatīšanai nederīgu turpmāk likumā būs atzīstama viltota, nevis falsificēta pārtika.

Grozīti arī likuma pārejas noteikumi, nosakot ātrāku to likuma normu spēkā stāšanas termiņu, kas saistītas ar termina “diētiskā pārtika” aizstāšanu ar terminu “noteiktās grupās ietilpstoši pārtikas produkti”.

Par minētajām likuma izmaiņām valdība lems 24.jūlija sēdē.

LA.lv