Latvijā, Politika

Plāno veidot Baltijas Dzīvnieku labturības tīklu

Baltijas Dzīvnieku labturības tīkla (Baltic Animal Welfare Network) izveide veicinātu dzīvnieku labturības pētījumu attīstību Latvijā, piektdien sanāksmē par šī tīkla izveidi atzina klātesošie eksperti.

“Klātesošie apliecināja, ka iesaistīšanās šajā projektā veicinātu dzīvnieku labturības pētījumu attīstību Latvijā, kā arī dotu iespējas piedalīties starptautiskos uz dzīvnieku labturību vērstos izpētes projektos un sniegtu atbalstu nozarei ar dzīvnieku labturību saistītos jautājumos,” pēc sanāksmes norādīja Zemkopības ministrijā (ZM).

Vienlaikus ministrijā atzīmēja – tā kā Baltijas Dzīvnieku labturības tīkla izveide ir jauna aktivitāte, iesaistītajām pusēm vēl ir jāpārskata un jāvērtē pieejamā kapacitāte no cilvēkresursu un no pieejamā budžeta viedokļa, lai projektu attīstītu.

Jau ziņots, ka ZM šodien notika tikšanās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvjiem, lai pārrunātu nākotnes plānus un rīcību saistībā ar Baltijas Dzīvnieku labturības tīkla izveidi un Ziemeļu sadarbības tīkla (NordCAW) saziņai par dzīvnieku labturību darbības organizēšanu.

Ziņots arī, ka Ziemeļvalstu tīkla dzīvnieku labturības tīkla mērķis ir atvieglot saziņu par dzīvnieku labturību starp zinātni, iestādēm, galvenajiem ražotājiem un plašāku sabiedrību Ziemeļvalstīs.

NordCAW tīklu sāka Dzīvnieku labturības centri Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Kopš tā laika tā ir paplašinājusies, iekļaujot arī citas Ziemeļvalstis, piemēram, Islandi, Farēru salas un Baltijas valstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu. NordCAW misija ir Ziemeļvalstu un Eiropas puslodes ziemeļvalstu dzīvnieku labturības paziņošana.

4 Komentāri

  1. jau bija projekts par pārraudzības veikšanu, datu apstrādi, kuru ierosināja un vadīja zviedri. Projektā nekas nemainījās, ja nu kāds zemnieks gribēja savus datus apstrādāt pēc zviedrijas modeļa, tad varēja sarunāt. Projekta laikā tika organizētas dažas sapulces ar nobeigumu restorānā. Apmaksāja zviedri. Visa nauda tika viedriem, ja nu nedaudz arī Daigai no Valmieras LLKC.
    Būtibu sapratāt.
    Sis projekts izklausās tikpat stulbs un bezjēdzīgs.
    Mērķis pēdējā teikumā – NordCAW misija ir Ziemeļvalstu un Eiropas puslodes ziemeļvalstu dzīvnieku labturības paziņošana. Viens kantoris izdomā vākt datus par visiem, uzglabāt, par to katrs maksās dalības maksu ne mazo, un vēl no eiropas fondu naudiņām.

  2. Ar kādām tiesībām kāds gramstīsies gar manu privātīpašumu. Kads līdis manā seta un kontroles. vai maz jau kontrolejoso. Tas cūku meris ir viena laba lieta – pvd imitē darbību, jo citādi nebūtū ko darīt tadiem štatiem. Vazājas no saimniecības uz saimniecību un parnesa slimību. Sanem no bruseles naudu, perk masinas un uzdzīvo uz nebēdu.
    Tagad vēl viens kaklakungs no ziemeļiem grib uzsēšties. Birokrātu pieaugums tur, kur jau samazinās lopu blīvums. Par visu maksā ražotājs. un gala patērētājs. Vai valstij to vajag. Tad jaatbrīvo pvd un zemkopības ministrija, lai nebūtu darbību dublēšanās.

  3. Ja kaut pusei no projektá iesaistitajiem bútu omíte laukos ar savu viengotinu,búutuu kaut mazáká sajéga lopkopíbá, tad nebutu vispar jágrábstas un játéré nauda tádiem projektiem. Un “valsts sekretáriniem” nebuti tuksi jáplápa par lopinu labturibu Latvijá. Mums vajag siltas kútis – ar sienám, jumtu un durvím ne Eiropas caurvéjus vai Sibírijas brívás ganíbas. Klimats mainás, bet banánuus tik driz neaudzésim un sumbrus ganíbás neslauksim. Paldies par Holsteinas melnraibajám, par Latvijas brúnajám – bet tám ir vajadzigi spekbaribas grammi uz litru piena un siltums katru! dienu, ne saulainais Eiropas kantoru caurvéjs. Es te vél nesáku runát par ruksiem….

Pievienot komentāru