Laukos
Mežsaimniecība

Plantāciju mežu produktivitāte un ekonomiskais izdevīgums 0

Baltalkšņa papīrmalka. Foto no M. Daugavietes arhīva

Nobeigums. Sākumu lasiet Agro Topa jūnija numurā*

Otrs Latvijā visvairāk stādītais koks – egle
Egļu plantāciju potenciālo bruto ienākumu aplēsei pēc kopšanas cirtes – pirmās retināšanas – izņemti un analizēti paraugkoki raksturīgākajos stādījumu objektos, kur līdz šim retināšana nebija veikta. Pamatojoties uz paraugkoku datiem, aprēķināts iegūstamo produktu – papīrmalkas, zaru biomasas un zaļās biomasas (skuju un nepārkoksnējušos dzinumu) – apjoms.

Pēc jaunākajiem datiem, egles papīrmalkas cenas svārstās no 40 līdz 60 eiro par 1 m3 (http://www.mezsaimnieks.lv/lv/koksnes_tirgus_apskats) un bruto ieņēmumi par papīrmalku, veicot 15 gadu vecu plantāciju retināšanu, veido 1440–2670 EUR/ha, bet ieņēmumi par zaru biomasu – 1345–2927 EUR/ha. Tīrie jeb neto ienākumi ir mazāki – 351–728 EUR/ha, bet, kā jau minēts iepriekš, šķeldas pārdošanas un sagatavošanas, izvešanas un transportēšanas izdevumu starpība ir tikai 0,12 eiro, kas būtiskus ienākumus nedod. Tātad neto ienākumi no 15 gadu vecas egles plantāciju pirmās krājas kopšanas būs ap 24% no bruto ieņēmumiem attiecīgi papīrmalkai un šķeldai. Papildu ieņēmumus varētu dot zaļo skuju biomasas ieguve, kur bruto aprēķins rāda, ka tas varētu sasniegt 1534–3380 EUR/ha. Tādējādi konstatēts, ka no visas 15 gadu vecās egles plantācijās izcērtamās stumbra krājas, ieskaitot arī zaļo skuju masu, neto ieņēmumi vidēji ir 1,5 reizes lielāki salīdzinājumā ar variantu, kad tiek realizēta tikai papīrmalka un zaru biomasa.

Priedes plantāciju apsaimniekošana

Liels jautājums ir ar priedes plantāciju apsaimniekošanu, jo pasaules pieredze liecina, ka priedes audzē vai nu enerģētiskās koksnes ieguvei, vai apaļkoksnes ieguvei. Ja priedes plantāciju paredzēts apsaimniekot kā apaļkoksnes ieguves plantāciju, tad jau jaunaudžu vecumā no 12 līdz 15 gadiem plantācijās nepieciešams veikt pirmo krājas kopšanas cirti. Prognozētais izcērtamās koksnes un biomasas apjoms aprēķināts, ņemot vērā izcērtamo koku skaitu un vidējā koka priedes stumbra koksnes krāju un zaru biomasas apjomu. Aprēķini rāda, ka apjomīgākā papīrmalkas krāja un koksnes biomasa pirmajā kopšanas reizē iegūstama no sākotnējo stādījumu biezību saglabājušiem stādījumiem.

Pēc jaunākajiem datiem, priežu papīrmalkas cenas šobrīd svārstās no 53 līdz 64 EUR par 1 m3, bet malkas cena – ap 30 EUR/m3 (http://www.lmd.lv/aktualas-apalkoku-cenas-tabula) un bruto ieņēmumi, veicot 15 gadu vecu plantāciju retināšanu, papīrmalkai aprēķināti 870–2500 EUR/ha, malkai – 450–1350 EUR/m3, bet cirsmas atliekām (zari) – 682–2184 EUR/ha. Neto ienākumi kopā no papīrmalkas, malkas un cirsmu atlieku biomasas ir mazāki – 729–2045 EUR/ha. Tātad neto ienākumi no 15 gadu vecas priežu plantācijas pirmās krājas kopšanas veidos ap 39–21% no bruto ieņēmumiem attiecīgi papīrmalkai un šķeldai.

Kārklu, hibrīdapšu un papeļu stādījumi

Kārklu, hibrīdapšu un papeļu stādījumi kā energokultūras ir tikai viens no plantāciju ierīkošanas veidiem nemeža zemēs. Ārvalstu bioloģiskajā lauksaimniecībā lielu popularitāti guvusi lauksaimnieciskā mežsaimniecība (agroforestry systems). Šādos stādījumos sākotnēji dominējošais iegūto produktu veids ir lauksaimnieciska rakstura, bet vēlāk lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas proporcijas izlīdzinās un pat mainās pretējā virzienā, tad stādījumi tiek atjaunoti vai retināti, lai nezaudētu lauksaimnieciskajai darbībai raksturīgo.

Perspektīva ir apšu hibrīda audzēšana plantācijās. Pēc LVMI Silava zinātnieka M. Zepa prognozēm, hibrīdapses krāja 15 gados ir 230 m³/ha, 20–25 gados – 300–400 m³/ha, peļņa – 3278 EUR/ha.

Hibrīdapšu plantācijās ieņēmumu un izdevumu attiecība ir B/C ratio – 3,12; ienesīguma koeficients IRR – 8,60%. Šobrīd gan zāģbaļķu, gan papīrmalkas un malkas cenas ir izmainījušās un ieņēmumi ir lielāki – tīrā peļņa sasniedz 7655 EUR/ha.

Baltalksnis – izdevīga ātraudzīga koku suga
Pēdējos gadu desmitos arvien lielāku nozīmi gūst arī enerģētiskās koksnes plantācijas, kas paredzētas koksnes biomasas ražošanai un vienlaikus ir liela daudzuma atmosfēras ogļskābās gāzes (CO2) piesaistītājas, kā arī samazina augsnes sāļainību, ļaujot izmantot notekūdeņu dūņas koksnes biomasas palielināšanai.

Koksnes biomasa kā atjaunojamais resurss ieņem ievērojamu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd galvenie koksnes biomasas ieguves avoti ir mežizstrādes un kokapstrādes, kā arī meža kopšanas ciršu atliekas. Vēl pilnībā neizmantots resurss ir ātraudzīgu koku sugu mežaudžu, plantāciju mežu un plantāciju apsaimniekošana koksnes biomasas ražošanai.

Visizdevīgākā ātraudzīgā koku suga ir balt­alksnis – vienīgā koku suga Latvijā, kurai nav noteikts cirtmets. Tas nozīmē, ka šīs koku sugas mežaudzes un plantācijas var apsaimniekot, izvēloties maksimāli izdevīgāko apsaimniekošans veidu. LVMI Silava jau ilgstoši veic pētījumus par baltalkšņa augšanas gaitu, produktivitāti, tostarp biomasas ieguvi.

Iepriekš apskatītais ir neliels ieskats plantāciju mežu ekonomiskajā atdevē, pagaidām gan bērza, gan egles, priedes un citu koku sugu plantāciju ekonomiskā izdevīguma aprēķinā daudz kas ir prognozēts, jo šobrīd šo plantāciju vecums ir sasniedzis 20–25 gadus.

Jāatceras, ka plantāciju mežu produktivitāte ļoti lielā mērā atkarīga no saimnieka zināšanām un darba spara, jo ikvienai koku sugai ir savi optimālie augšanas apstākļi – augsne, mitrums, mikroklimats, klimats. Ne mazāk svarīga nozīme ir sēklu izcelsmei, stādu kvalitātei un galvenais – apsaimniekošanai.
*Raksta pirmo daļu lasiet šeit

LA.lv