Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Plinti krūmos nemet. Penkules “Pumpuru” saimnieks par tomātiem, nakts tirgu un importu

Leonīds Valdovskis, žurnāla “Agro Tops” pastāvīgais lasītājs jau kopš pirmā numura pirms 20 gadiem, noteikti ir viens no Latvijas pieredzējušākajiem dārzkopjiem. Viņa zemnieku saimniecība “Pumpuri” Dobeles novada Penkulē izaudzēto ražu pārdod vien tuvējā apkārtnē, tādējādi izkonkurējot svešzemju dārzeņus. Saimnieks intervijā atklāj savu dārzeņu audzēšanas tehnoloģiju, stāsta par situāciju tirgū un ieskicē nākotnes iespējas, uzsverot vislielāko problēmu – tirgus atrašanu Latvijā audzētajam dārzenim. 


– Cik ilgi darbojaties dārzkopībā?

Šajā vietā esmu kopš 1953. gada, kad te bija mazas siltumnīcas. Patlaban to vairs nav. Tolaik vēl skolā mācījos. Kad pabeidzu Penkulē pamatskolu, devos mācīties uz Laidzes lauksaimniecības tehnikumu. Skolā biju naturālistu pulciņa vadītājs. Divreiz mācījos Lauksaimniecības akadēmijas rīkotajos kursos. Mana dzīves devīze – mācies un dari! 1953. gadā šeit audzēja stādus. Siltumnīcas kurināja ar malku. 1962. gadā sāka ik gadu būvēt klāt pa siltumnīcai – pa 500–600 m2 lielai zemstikla platībai. Kolhoza laikā bija vairāk nekā 3000 m2 zemstikla platību. Vispirms bija kolhozs Brīvais arājs, vēlāk tas apvienojās ar kolhozu Skujēni un izveidoja kolhozu Penkule. Patlaban ir SIA Penkule. Deviņdesmito gadu privatizācijas laikā es privatizēju kolhoza siltumnīcu saimniecību. Dārznieks šeit esmu kopš 1962. gada. 


– Cik liela patlaban ir siltumnīcu platība?

Šobrīd izmantojam aptuveni 2000 m2. Tomāti aizņem 1500 m2 no kopējās siltumnīcu platības. Daļa no siltumnīcām ar koka karkasiem diemžēl brūk. Patlaban izmantojam arī 1,5 ha lauka zemes. Pavisam ir privatizēti 4 ha zemes no agrāk saimniecībai piederošās 10 ha platības. Šogad pirmoreiz lieko platību iznomājam. Nav jēgas audzēt, ja ražu nevar pārdot. 


– Ko esat iecerējuši darīt ar siltumnīcām, kas neiztur laika ritumu?

Izmantosim, kamēr varēsim. Atjaunot tās nav vērts. Patlaban mūsu ražu noēd lielveikali ar importa produkciju. Diemžēl nevaram tiem garantēt regulāras piegādes visu gadu. Tagad visapkārt būvē modernas siltumnīcas, uz vietas ražo elektroenerģiju un siltumu. Mēs tādas nevaram atļauties. Mēs izaudzējam martā stādus apkurināmā siltumnīcā. Sezona turpinās līdz novembrim, ja vien ir pietiekami siltuma. 
Agrāk, kad bija degviela krāšņu kurināšanai, visu gadu audzējām puķes. Mums bija vesela rožu māja. Patlaban ieved puķes, nevaram ar importētājiem konkurēt. 
Saimniecībā ikdienā darbus veicam paši, ģimenes locekļi. Esam trīs līdz pieci cilvēki. Ja nu ir ļoti spiedīga vajadzība, ņemam no malas palīgu. Nevar sūdzēties, ka darba trūkst. Iznāk pa 12 stundām strādāt. Jātiek galā ar darbiem vajadzīgajā laikā. Piemēram, pazarītes tomātiem jālauž, kad vajadzīgs. Ģimenē visi mums ir dārznieki. Nav darbaspēka, jāiztiek, kā ir. Arī ražošana ir pārāk dārga. 


– Kādus dārzeņus audzējat?

Siltumnīcās – tomātus, gurķus, papriku, nedaudz ziedkāpostus. Salātus arī audzējam. Uz lauka audzējam kāpostus, ziedkāpostus, burkānus, selerijas un citas garšvielas. Patlaban ieved dārzeņus no valstīm, kur raža ienākas agrāk. Vietējiem dārzeņu audzētājiem ir grūti ar cenu konkurēt. Mazajām dārzniecībām šobrīd nesokas viegli. Mēs savu ražu galvenokārt pārdodam vietējiem cilvēkiem uz vietas saimniecībā. 
Tomātu sēkliņas audzējam paši. Mums ir dažādas tomātu šķirnes – ‘Aveņu’, ‘Rallijs’, ‘Vitadors’ un citas šķirnes. Gurķu sēklas pērkam veikalā, mums šajā gadā bija pusgarie gurķi ‘Katrīne’ un ‘Mirabella’. Šķirnes ‘Katrīne’ gurķi aug ķekarveidā, tā ir ražīga šķirne. Gurķi ir aptuveni 20–25 cm gari. Veikalos plēvē tītie sāk rūgt un kļūst dzelteni. Kad ir sezona, tad gurķiem nav pircēju. Cilvēki paši tos audzē. Šogad gan klimats sabojāja ražu. Kāpostu sēklas pērkam un stādus audzējam podiņos. 
Šķirnes mainām. Sēklas pērkam Dobelē veikalā Vanags. Viņiem tās atkal citi piedāvā. Ir mums agrie kāposti, kas 60 dienās izaug, ir vēlie un vidēji vēlie – tie aug 90–130 dienu. Sīksīpolus arī tur pērkam. Izaug labi.



– Kā siltumnīcā notiek laistīšana?


Ar šļūteni laistām. Būtu jau laba pilienveida laistīšana. Augus mēslojam galvenokārt ar komplekso mēslojumu pēc vajadzības. Atsevišķos gadījumos mēslojam ar kalcija nitrātu, pilnmēslojumu. Atkarībā no tā, kādā augšanas stadijā stāds atrodas. Kad nebija komplekso mēslojumu, paši pirkām mikro un makro sastāvdaļas un jaucām kopā. Gurķus ar auklām sienam pie stieples, kas atrodas aptuveni 2,5 metru augstumā. Gurķus un tomātus stādām 50 cm attālumā. Izveidojam dobītes, katrā liekam pa diviem stādiem. Stādām divās rindās. Tomāti ir pašapputes augi, pēcpusdienā, kad sausāks, ar kociņu pakustinām tomātu ziedus. Apputeksnējas labi. Agrāk, kad bija vecās šķirnes, bites vajadzēja. Tagad nevajag. 


– Kā cīnāties ar slimībām?
Kad slimības parādās, vienu reizi miglojam, un ar to pietiek.Augsni siltumnīcās nemainām. Pirms stādīšanas noteikti to apstrādājam ar trihodermīnu. Palīdz. Siltumnīcā visu zemi nevar apmainīt. Dažkārt rudeņos iestrādājam zemē koku lapas un pelnus, lai nebūtu skāba zeme. 


– Cik daudz ražas vācat?

Vidēji 4–5 kg tomātu no kvadrātmetra. Rēķinām pārdoto. Daļu izaudzētā pārdodam Penkules centrālajā veikalā. Daudz jau veikals neņem, jo, kā jau minēju, paši pārdodam arī uz vietas saimniecībā, kas atrodas tuvu. Veikals turklāt uzliek teju 50% uzcenojumu. Mums nav PVN jāliek, jo saimniecība nav PVN maksātāja. Kad nebija lielveikalu, mazie veikali paši pie mums brauca, pirka. Patlaban veikaliem produkciju piegādā vairumtirdzniecības bāzes. 

Esam mēģinājuši nakts tirgū Rīgā pārdot ražu. Pēdējo reizi tur bijām aizvadītajā gadā. Nakts tirgū darbojas rūdīti blēži. Tur ir cilvēki, kuri koriģē cenas. Ja pārdosi dārgāk, nekā atļauts, uzreiz parāda durvis. Prasti sakot – darbojas banda, kas liek saprast – tev jādara tā, kā liek. Arī maksa par tirdzniecības laiku atšķiras – vienu reizi viena, citu reizi cita. Tie, kas pastāvīgi brauc, ir iekundējušies. Nevar arī pateikt, vai nakts tirgū pārdod Latvijas izcelsmes produktus. No visām Eiropas valstīm uz Latviju sūta lauksaimniecības produkciju. Mūsu klimats arī konkurenci padara sarežģītāku.





– Kā šosezon auga dārzeņi?


Nevaru sūdzēties. Vien pavasaris diezgan būtiski aizkavēja augu attīstību. Daļu stādu bijām iestādījuši kā parasti – aprīļa beigās. Ar agrotīklu nosegtie stādi izdzīvoja, citviet apsala. Šis gads mums bija tāds pats kā citi gadi. Ražu arī pārdot gluži labi varējām. Vēl aizvien uz plaukta gatavinām tomātus. Pircēji pēc tiem ierodas. Burkānus daudz nesējām, arī kāpostus daudz neaudzējām. Ja nevar pārdot, nav nozīmes. Cenas burkāniem labas – par 50 centiem kilogramā pārdodam. Šajā gadā sausuma dēļ burkānus sējām divas reizes – agros aprīlī un pirms Līgo svētkiem, ap 15. jūniju. Sausums daudz iegrieza, burkāni nedīga. 


– Kura ir visienesīgākā dārzeņu kultūra?

Vispelnošākie ir tomāti. Piemēram, kad sāk ražot ziedkāposti, tie visi nogatavojas faktiski vienlaikus, tādējādi kļūst par masveida produkciju, ko grūti pārdot. Tomāti gatavojas pakāpeniski. Savukārt, ja laikus nenovāc kāpostus, galviņa pārplīst, ražošana beidzas. Šogad ir nedaudz lielākas cenas nekā pērn. Iemesli – pavasara sausums, vismaz pie mums. Citviet stādījumi izslīka. Iespējams, arī tāpēc. Mēs galviņkāpostus savulaik pārdevām par 15–20 centiem kilogramā, patlaban par 30 centiem. Pērn par 20 centiem pārdevām visiem. Redzam, ka Rimi lielveikalos tos realizē par 60–70 centiem kilogramā. Ja ir pieprasījums, pārdodam arī muciņās skābētus kāpostus.

Tomātus patlaban (24. oktobrī. – Red.) pārdodam par eiro kilogramā. Visu laiku šajā gadā tāda cena turējās. Pērn cena bija 80 centi/kg. Nestandarta tomātus pārdodam par 60–80 centiem kilogramā. Gurķiem cenas šogad aptuveni tādas pašas kā tomātiem. Pērn, kad visiem bija gurķi, cena nokritās līdz 50 centiem/kg. Mēs īsti neskatāmies, cik veikalā dārzeņi maksā. Nosakām cenu tā, lai ražu var pārdot. 
Raža šogad pavēlu nogatavojās – pēc Līgo svētkiem. Labo cenu nevarējām dabūt.


– Vai jūtat valsts atbalstu dārzeņu audzētājiem?

Pērn pirmo reizi par visu dārzeņu platību saņēmām vairāk nekā 1000 eiro subsīdijās. Šogad platību atdevām nomā, tāpēc atbalsts būs mazāks.


Kādu redzat saimniecības nākotni?


Kopējā tendence – ražošanas daudzumi krītas. Ja nevaram pārdot, ražošanu samazinām. Par nākotni neviens neko nevar pateikt. Audzēsim dārzeņus aptuveni tāpat kā līdz šim vai kā liktenis lems. Papildu kurināšana vai siltumnīcu atjaunošana mums nav pa spēkam. Kredītus neņemsim! Lai gan izmaksu ir daudz. Jāpērk minerālmēsli, malka – pērkam oša malku. Minerālmēslus pērkam Dobeles bāzē. Kaut kā jau iztiekam.
Lielražotājiem ir garantija par to, ka visu gadu varēs pārdot. Mēs jau tikai sezonas laikā ražojam. 

Tik traki nav, ka plinte jāmet krūmos. Ir jāstrādā! Ja nedarīsi neko, tad aiziesi. Vārdu sakot – ir jākustas! Joprojām ne tikai izrīkoju ģimenes locekļus, bet arī pats aktīvi darbojos.

Vairāk par saimniecību, kā arī par citu lauksaimnieku pieredzi lasiet žurnālā Agro Tops
AT_COVER_julijs

3 Komentāri

  1. Lielveikalos burkāni maksā 0.35,kāpēc man pirkt pa 0.50,ja varu nopirkt pa 0.35,Lietuvā LIDL veikalā 0.17eur,bietes,kāposti,piena produkti tāpat ir Lietuvā lētāk.

  2. Penkulē ir arī kāda cita dārzniecība, kurā pavasara pusē braucu iegādāties tomātus, gurķus un kas jau tur tajā laikā ir. Cenas – kā nu kuro reizi, taču ir garantija , ka audzēts šeit pat Latvijā, un arī ķīmiķots minimāli, jo šad tad iespējams redzēt, kas notiek siltumnīcās. Patiesa cieņa visiem tiem, kuriem vēl ir spēks un iespēja strādāt šos darbus, jo tagadējo jaunatni pierunāt strādāt lauku darbus – tā ir problēma. Visi izglītoti, visi kungi – nav tikai kas to tarbu nes.

Pievienot komentāru