Gaļa un zivis, Zivsaimniecība

Zivkopim jābūt kā labam šahistam. Ciemos Z/s “Skaldas” ar 36 seniem un slaveniem zivju dīķiem

Uzziņa

Skaldu dīķsaimniecībai ir sena vēsture. Pirmos dīķus ierīkoja Sermītes barons. Cara laikos dīķsaimniecība tika atzīta par labāko Krievijas guberņā. Latvijas brīvvalsts laikā saimniecību ieguva Roberts Ģelzis. Viņa saimniekošanas prasme un ķēriens izmantoti Garozas prototipam romānā “Zvejnieka dēls”.

Zivsaimniekam ILGONIM LIKAM papildu rūpes sagādāja aizvadītā gada vēsā vasara, tomēr nozveja bijusi diezgan laba. Zivkopim jāizjūt un jāprot paredzēt desmit dabas gājienus uz priekšu – līdzīgi kā labam šahistam. Kļūda šahā ir morāla, bet zivkopībā – materiāla.

69 hektāri dīķu

Pašlaik zemnieku saimniecība “Skaldas” Laidu pagasta teritorijā apsaimnieko 36 zivju dīķus 69 ha kopplatībā. Te kopš baronu laikiem izveidota sistēma, kurā ir ziemošanas, ganību un nārsta dīķi. Tajos nekad netrūkst ūdens, visi ir nolaižami, svaigs ūdens arvien ieplūst no Skaldas upes un avotiem. Zivju audzētavā noris pilns cikls – no zivju nārsta pavasarī līdz pat produkcijas pārdošanai rudeņos vai pēc ziemošanas, tiek uzturēts arī savs vaislas zivju ganāmpulks.

Saimniekam Ilgonim Likam šajā darbā ir uzkrāta 32 gadu pieredze, turklāt zivis te audzētas jau kopš pagājušā gadsimta (“Skaldas” pārņēma bijušās Sermītes dīķsaimniecības dīķus).

Kolhoza laikos ražošanas apjoms bijis līdz 40 t zivju gadā, arī dīķu platība lielāka, bet tagad jauda samazināta līdz 11–12 tonnām. Attīstīt ražošanu traucē ievestās produkcijas apjoms, kas izspiež no tirgus Latvijas zivsaimniekus, un cilvēku zemā pirktspēja.

Lai nesadārdzinātu galaprodukta cenu, “Skaldās” nodarbojas arī ar graudkopību, sējumiem izmantojot 22 hektārus. Galvenā kultūra ir ziemas kvieši, mazāku platību aizņem auzas, mieži, rudzi, āboliņš, pākšaugi – par tiem var saņemt ES tiešos maksājumus. Šie līdzekļi ir liels atspaids. Saimniecībā radīta arī iespēja graudu malšanai, barības karsēšanai, sajaukšanai. Sezonā zivīm izbaro 60 t graudu.

Pievienot komentāru