Latvijā, Politika

Premjera parlamentārais sekretārs: Laukos ārkārtas situācija būtu nosakāma plašākā teritorijā

Teritorija, kurā izsludināta ārkārtas situācija lauksaimniecības jomā ilgstošo lietavu un plūdu dēļ, būtu jāpaplašina, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sapulcē sacīja Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS).

“Mūsu politiskā nostāja ir tāda, ka ir jāpaplašina teritorijas [kurās izsludināta ārkārtas situācija], kas nav viegli, bet mēs uz to virzāmies,” teica Krauze.

Viņš piebilda, ka jāvēršas arī Eiropas Komisijā (EK) ar prasību atbalstīt plūdos cietušos lauksaimniekus. “Tas ir sarežģīts process, un rezultāts nav garantēts, bet ir jādara,” sacīja Krauze.

Viņš arī atzina, ka kompensācijas no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ierobežoto līdzekļu dēļ nebūs iespējams piešķirt visiem lietavās un plūdos cietušajiem lauksaimniekiem pilnā apmērā, taču ārkārtas situācijas izsludināšana atvieglotu lauksaimniekiem, piemēram, sarunas ar bankām par kredītu pārstrukturēšanu.

Savukārt Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga sacīja, ka situācija Latvijas reģionos lietavu dēļ pasliktinās, proti, plūdu skartās teritorijas salīdzinājumā ar augusta beigām ir palielinājušās. Audzis arī pieteikumu skaits kompensāciju saņemšanai, jo lauksaimnieku cerības, ka ražu tomēr izdosies novākt, sarūk.

Vītola-Helviga minēja, ka daļa lielo saimniecību vēl nav iesniegušas pieteikumus un gaida pēdējo brīdi, kad to darīt, jo vēl cer ražu novākt.

Jau ziņots, ka ārkārtas situācija lauksaimniecības jomā ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ izsludināta 29 novados, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.

Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtas situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija.

1 komentārs

  1. Runā, ka par bojā gājušu ražu neatzīst laukus, kuros labība nav veldrē un ūdenī. Diemžēl ierēdņiem nav izpratnes, ka rudzi un mieži bija jākuļ pirms 3 nedēļām un šobrīd miežiem vārpas ir uz zemes, bet rudziem jau sadīgušas. Vajag vismaz nedēļu laba laika, lai vispār varētu uzbraukt uz lauka. Kāda šī labība būs pēc nedēļas? Vēl viens aspekts – es lietoju pretveldres preparātu, bet kaimiņš nelieto. Kaimiņš tiks pie kompensācijas, jo labība veldrē, bet es netikšu, jo labība nav nogāzta veldrē, lai gan abiem graudi jau sadīguši un abi uz lauka netiekam. Cik viens esam ieguldījuši laukā un cik otrs? Kur ir taisnība???

Pievienot komentāru