Laukos
Politika

Recepšu atšķirības nenozīmē sliktu produktu. Vēlreiz – par pārtikas dubultstandartiem 16


Eiropas Komisijas izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs (no kreisās) sola Inesei Vaiderei šā gada maijā sākt izstrādāt metodoloģiju, kura tālāk noteiktu, kā valstīm testēt pārtikas produktus.
Eiropas Komisijas izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs (no kreisās) sola Inesei Vaiderei šā gada maijā sākt izstrādāt metodoloģiju, kura tālāk noteiktu, kā valstīm testēt pārtikas produktus.
Publicitātes foto

“Jau gadiem Latvijā raizējamies par to, ka Rietumeiropā ir labākas kvalitātes preces nekā Latvijā, nekā Austrumeiropā. Garšo labāk, mazgā labāk, drēbes ir labākas kvalitātes. Šīs atšķirības novēroju arī pati un, piemēram, kafiju esmu sākusi pirkt Vācijā, tāpat arī veļas pulveri. Atšķirība ir būtiska,” pagājušajā nedēļā notikušajā Eiropas Parlamenta (EP) konferencē “Divējādās kvalitātes produkti Eiropas Savienības vienotajā tirgū: kas sekos tālāk?” sacīja tās rīkotāja Inese Vaidere.

Viņasprāt, Eiropas Komisijai (EK) jāizveido īpaša likumdošana, lai izbeigtu šāda veida cilvēku diskrimināciju, kuru ilgstoši Rietumeiropas valstis uzskatījušas par nebūtisku problēmu. Un Vācija, kuras ražotājiem arī adresēti pārmetumi, no šī pieņēmuma jo­projām neatkāpjoties.

Lielākais jaunums konferencē izskanēja no EK pārziņā esošā Vienotā pētījumu centra pētnieka Franca Ulberta un EK izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisāra Tibora Navračiča, kuri prezentēja pētījumu centra nākamo mērķi – šā gada maijā sākt izstrādāt metodoloģiju, kura tālāk noteiktu, kā valstīm testēt pārtikas produktus, kurus produktus izvēlēties un kā iegūtos datus beigās interpretēt. Metodoloģijas izstrāde ilgšot līdz gada beigām.

EP deputāts Ivans Štefanecs norādīja, ka uzdevums nebūs viegls, taču tas būs jāpaveic. Viņš aicināja pētījumos iesaistīties arī katras valsts vietējās institūcijas, nevis tikai paļauties uz EK pētniekiem.

Runājot par vietējām institūcijām, pēcāk sarunā ar “LA” I. Vaidere “iemeta akmentiņu” Pārtikas un veterinārā dienesta dārziņā (PVD), norādot, ka iepriekš PVD amatpersonas norādījušas, ka nekādas īpašas atšķirības produktos neesot. Taču viņu apgalvojumu apgāžot pēcāk atzītais, ka nav taču metodoloģijas, kā pētījumus veikt.

“Kā tad var izteikt tik nozīmīgu apgalvojumu, ja pēc tam norādāt, ka nav izstrādāta metodoloģija,” vaicāja EP deputāte. Viņa cer, ka tomēr arī Latvija iesaistīsies pētījumos, nevis pakļausies zemkopības ministra Jāņa Dūklava negribēšanai risināt problēmu. “Pavisam nesen mūs sadzirdēja arī zemkopības ministru sanāksmē, tikai nezinu, kāpēc Dūklavs par to neko nebija dzirdējis…” atklāja I. Vaidere.

Ja atšķiras saturs, jābūt dažādiem marķējumiem

Kā zināms, gan I. Vaidere, gan nu jau arī augstākajos amatos esošās ES amatpersonas, piemēram, EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, pieprasa ražotājiem pārdot produktus ar dažādu marķējumu, ja atklāsies, ka ražotāju preču sastāvs dažādās valstīs atšķiras, taču marķējumā tas nav norādīts.

Konferencē asi uzstājās ražotāju juridiskais pārstāvis no “Metro AG” Jans Verners, kurš sacīja, ka ir tikai normāli, ka Zviedrijā, Vācijā vai Latvijā patērētājiem ir dažādas gaumes, kas arī ļaujot ražotājiem zem viena iepakojuma pārdot dažādus produktus. Tāpat viņš uzstāja, ka arī pašas ES valstis ir vainīgas pie produktu satura atšķirībām, jo, piemēram, Vācijā ar likumu noteikts, kāds ir zemākais zivju gaļas procents produktā, kamēr citās valstīs šādu prasību neesot, kas arī ļaujot ražotājiem to izmantot. Tomēr, kā pēcāk norādīja I. Vaidere, acīmredzot vācu jurists pirms konferences neesot iepazinies ar duālās pārtikas kvalitātes definīciju, uzsverot, ka neviens netaisās visā Eiropā noteikt identiskus pārtikas produktus. Tā vietā prasība ir ražotājiem likt ražot produktus ar dažādiem marķējumiem un dizainu, ja atšķirības pastāv.

Ražotāju intereses konferencē pārstāvēja arī “Food Drink Europe” pārstāvis Dirks Jakobs, kurš bija krietni racionālāks par J. Verneru. D. Jakobs uzsvēra, ka nevienā Eiropas valstī speciāli netiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika, jo tas pavisam noteikti ietekmēšot uzņēmuma reputāciju un biznesu, taču viņi jebkuru apsūdzību uztver ļoti nopietni un ir gatavi jebkādā veidā sadarboties ar ES institūcijām, lai pro­blēmai meklētu risinājumu.

“Gribam faktus, lai varam novērst problēmas. Šobrīd redzam interpretācijas problēmas – pārtikas recepšu atšķirības nenozīmē, ka produkts ir nekvalitatīvs. Taču piekrītam, ka atšķirības būtu jāataino marķējumā, ja atklāsies, ka ar vienu nosaukumu pārdod divus dažādus produktus,” norādīja D. Jakobs, kurš ieteica ES institūcijām uzlabot komunikāciju ar ražotājiem. Viņš arī aicināja katrā valstī nākt klajā ar īpašiem regulējumiem, lai nebūtu nesaprašanās, kāpēc vienā valstī produktam ir vairāk cukura, bet citā – mazāk.

Grib pētīt arī nepārtikas preces

Arī EK Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Fransisko Fonseka Morillo norādīja, ka nevienlīdzība nav pieļaujama. “Kamēr nebūsim droši, ka patērētāji netiek maldināti, nedrīkstam apstāties. Ja būs nepieciešams, būs stingrāki sodi, klienti varēs saņemt atlīdzību utt. Esmu drošs, ka Eiropā produktu kvalitāte ir lieliska, taču tāda tā ir jānodrošina visiem,” uzsvēra F. F. Morillo.

Pēc tam, kad sāksies produktu testi, nākamais mērķis ir izstrādāt metodoloģiju arī nepārtikas preču kvalitātes testēšanai, kam I. Vaidere jau sagatavojusi pilotprojektu. “Eirobarometrs rāda, ka 96% ES iedzīvotāju pārtikas kvalitāti uzskata par ļoti nozīmīgu, bet vairāk nekā puse uzskata, ka viņiem dažkārt nav iespēju nopirkt augstākās kvalitātes preces, īpaši jaunākajās ES valstīs. Šāda prakse mazina cilvēku ticību ES politikai,” norādīja I. Vaidere.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv