Laukos
Lauku sēta

Strops ar raidītāju. Pārbaudītas pretzagļu metodes bišu dravā 16

Foto – Shutterstock

Dzīvoju Lietuvas pierobežā, kur zog gan traktorus, gan bišu saimes. Kādas ir iespējas nodrošināties pret bišu namiņu zādzību? Jānis Sēlijā

Teritorijās, kur garnadži jau vairākkārt čiepuši bišu stropus, bitenieki meklē veidus, kā aizsargāt dravas. Daudzi ir gatavi dot padomus otram biteniekam, tiekoties aci pret aci, citādi viss darbs būs velts, jo par iespējām uzzinās arī zagļi. Diemžēl, kā secinājuši bitenieki, garnadži ir pašu amata brāļi.

Daži lielo dravu saimnieki bija gatavi dalīties ar saviem izgudrojumiem dravu aizsardzībā.

Saimes droši ieslēdz

Bitenieks Pēteris Grudovskis, kura drava atrodas garnadžu apciemojuma riska zonā – Auces novadā, par labu variantu uzskata bites pa ziemu ievietot tā sauktajos jūras konteineros. Tos var droši aizslēgt. Stropiem viegli klāt netiek ne zvēri, ne cilvēki. Šī metode sevišķi piemērota tiem, kas dravo ar vieglajiem putuplasta stropiem. Protams, konteineri speciāli jāpilnveido bišu vajadzībām, domājot par ventilāciju, pavasarī nedrīkst pārkarsēt. No šādas glabāšanas ir vēl kāds labums – bites ziemo netraucēti un patērē par aptuveni 20% mazāk ziemas barības.

Viens no drošākajiem variantiem ir kādā no stropiem ievietot GPS raidītāju. Visu dravu aprīkot ar tiem būtu pārāk dārgi, pietiks ar dažiem, kurus ievieto, piemēram, spēcīgāko saimju namiņos. Te nu biteniekam vieta izdomai, kā raidītāju ievietot tā, lai tas nebūtu redzams, turklāt netraucētu darbu ar bitēm.

Par situāciju dravā var uzzināt, izvietojot tajā mednieku kameras, ko mednieki parasti novieto pie zvēru barotavām. Kamerā var redzēt dravā notiekošo gan dienā, gan naktī. Taču medību kamerai ir viens trūkums – tumsā atspīd mašīnu numuri, kuri pēc tam nav identificējami. Kamera ļauj laikus pamanīt, ka dravā kāds rosās.

Bitenieks arī atgādina, ka stropi noteikti jāmarķē, kā to dara dravu īpašnieki, kas par bitēm saņem subsīdijas. Numuru zīmes stropos lietderīgāk iededzināt, nevis uzkrāsot, jo standartstropus viegli pārpervēt.

Zagt var gan bites, gan kameras, tādēļ tās labi jānoslēpj un jāizvieto tā, lai nevarētu viegli piekļūt. Slēpnim der gan putnu būri, gan koku dobumi.

Katram stropam liek raidītāju

Bitenieks un biškopības inventāra gatavotājs Andrejs Paškovs spriež, ka saimju zādzība sen vairs nav tikai Lietuvas pierobežas problēma, bet izplatīta visā valstī. Viņš kā vienīgo puslīdz drošo variantu iesaka GPS raidītāju ievietošanu stropā. Viņš izmanto gan stropos vienkārši ieliekamus, gan jau stropa konstrukcijā iestrādātus raidītājus. Kādi tie izskatās un kur tie ieslēpti, ir noslēpums, kuru atklāj tikai stropa pircējam.

Bitenieks skaidro, ka šādi raidītāji ir vienīgais pierādījums stropu piederībai, pat ja zaglis nočieptās bites ievietojis svešā īpašumā, kur svešiniekiem nav tiesību ieiet. Arī policija šādas zādzības gadījumā ir bezspēcīga. Taču, ja raidītājs aizved tieši pie konkrētā stropa, zaglis ir sprukās, un pierādījumi ir neapgāžami. Arī ilga meklēšana neder, jo zagļi bites nereti pārceļ jaunos stropos un zagtās mājas sadedzina.

Andrejs Paškovs papildu drošībai dravās izvietojis medību kameras. Ieguldījumi lieli, taču drošība svarīga. Protams, var nočiept arī kameru, tomēr zagļi labprātāk noskata neaizsargātas dravas.

Stropos ieslēpjamie GPS raidītāji ir dažādi, labi derēs arī tie, kurus pievieno suņu kaklasiksnām.

Domā par atpazīstamību

Bitenieks Mārtiņš Gaiķēns iesaka stropus rudenī pēc medus noņemšanas no attālajām dravas novietnēm savest tuvāk mājai. Tas atvieglos arī bišu piebarošanu. Labi, ja stropus var novietot nojumē, tad tie ilgāk kalpos.

Jārēķinās, ka nozagtās bites atgriezīsies atpakaļ vecajā dzīves vietā, ja attālums starp novietnēm būs mazāks par pieciem kilometriem.

Stacionārajās dravās arvien populārāki kļūst smagie guļstropi, arī pie pamatnēm pa vairākiem kopā stiprināti stropi. Lai tādus kustinātu, ar vienu vai diviem cilvēkiem nepietiks. Medus zagšana notikusi arī senāk, skaidro bitenieks. Ne velti daudziem senajiem stropiem ir liktas piekaramās atslēgas. Tas derētu tiem biteniekiem, kuru dravās mēdz viesoties medus kārotāji, kas nočiepj pa salduma rāmim. Medus zagšana uzskatāma par huligānismu, un biteniekam tik lielus zaudējumus nenodara kā saimes nolaupīšana.

Bites un saimes zog profesionāļi, kas zina, kā ar tām apieties.

Gatavojot rāmjus pavasarim vai pasūtot jaunus, Mārtiņš Gaiķēns iesaka katrā iededzināt savu atpazīšanas zīmi. Šādi iezīmēta saime garnadžiem radīs nopietnas grūtības. Bites vasarā uz jauniem rāmjiem var pārdzīt apmēram divās trijās nedēļās. Saimniekam tas dod laiku atrast un atpazīt savas lidones. Bitenieks arī savus stropus viegli atpazīs svešā dravā, ja tie izgatavoti pēc pasūtījuma un ir nestandarta modeļi.

Dravu novietnes ir aprīkotas ar mednieku kamerām. Pat ja laupītāji tās pamanīs un gribēs noņemt, raidītājs biteniekam atsūtīs signālu par kustību dravā.

Par iespēju apdrošināt bites pret zādzībām biškopji izsakās skeptiski. Turklāt apdrošināt lidones gatava tikai viena kompānija. Uz bitēm attiecas tie paši noteikumi, kas uz mājlopiem, – ka nevar apdrošināt, piemēram, tikai vienu riskanto novietni, bet jāapdrošina viss ganāmpulks. Tas nav izdevīgi ne lielajiem, ne mazajiem biteniekiem.

Aptaujātie bitenieki atzina, ka dravā labāk izveido rezerves saimes, kas aizvietos zudušās.

SVARĪGI

Izlikt slazdus un veidot lamatas cilvēkiem ir aizliegts!

LA.lv

Par svarīgo