Meži, Mežsaimniecība

Kārtējā pārcentība. Biotopu sertifikācijas dēļ privātie mežsaimnieki pakļauti riskam

Sertifikācijas iestādes iesniegtajā ziņojumā par Latviju norādīts, ka privāto mežu apsaimniekošanā pastāv augsti riski. Līdz ar to granulu ražotāji koksni no privātajiem mežiem, kuros varētu būt biotopi, jau neiepērk. Tiek arī gatavotas izmaiņas FSC kontrolētās koksnes sertifikācijā.”Kārtējo reizi Latvijā paredzēts ieviest stingrākus noteikumus nekā tiek pieprasīts globālajā līmenī. Uzņēmējiem un meža īpašniekiem tas nozīmē saimnieciskai darbībai piemēroto platību samazināšanos, vairāk risku, dārgāku sertifikāciju un auditus,” uzskata Latvijas Mežu sertifikācijas padomes izpilddirektors Jānis Švirksts.

Vai šāds riska vērtējums attiecas tikai uz privātajiem un citu īpašnieku mežiem?

Jā, jo valsts mežos, atšķirībā no privātajiem mežiem, biotopu inventarizācija noris un tie tiek aizsargāti, un valsts meži ir sertificēti. Tikai nepilniem 10% no privātajiem mežiem Latvijā ir divu populārāko meža apsaimniekošanas shēmu – FSC vai PEFC – sertifikāti. Tā kā mežu īpašnieki nav sertificējuši savas platības, tad uz viņu īpašumiem sertifikācija attiecas pastarpināti, to dēvē par kontrolētās koksnes sertifikāciju.

Kas šādu ziņojumu sagatavoja?

Ziņojumu sagatavojusi sertifikācijas iestāde “NEPCon”, piesaistot četrus vietējos ekspertus no dabas aizsardzības institūcijām, bet nekontaktējoties ar meža nozari, kā arī neanalizējot, kādas no tā būs sekas meža īpašniekiem, mežizstrādātājiem un visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Centralizētajam nacionālajam riska novērtējumam ir uzrakstīta melnraksta versija, un nozare gaida, kāds būs tā gala variants. Melnraksta versijā pilnībā ir pārveidota līdzšinējā augstvērtīgo mežu definīcija, visus Eiropas Savienības un vietējās nozīmes biotopus klasificējot kā augstvērtīgus mežus. Esošajā redakcijā iegūt koksni no šīm teritorijām faktiski ir aizliegts, kas ir pretstatā tam, kas tiek apgalvots biotopu skaitīšanas ietvaros.

Kā tas apvienojams ar valsts apņemšanos nesamazināt tautsaimniecībā izmantojamo zemju platības?

Nekādi. Paradokss, ka Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona – valsts iestādes pārstāve – arī piedalās šajā riska novērtējumā, nepārzinot, kādas tam visam būs sekas: visas teritorijas, kas atbilst aizsargājama biotopa statusam, faktiski tiks izslēgtas no saimnieciskās darbības. Pēc viena no šī riska vērtējuma autora aprēķiniem, Latvijā nav apzināti un netiek aizsargāti 200 000 ha meža biotopu.

Taču dabas draugi apgalvo, ka prasības aizsargāt dabu izvirza ne jau viņi, bet pati nozare.

Sertifikāciju pieprasa gala patērētāji, bet faktiskie sertifikātu turētāji, kā arī citi sociālie un ekonomiskie partneri pat netika pieaicināti jaunās definīcijas izstrādē. Tas neatbilst sertifikācijas sistēmas pamatprincipiem.

Latvijā ir 300 sertificētu uzņēmumu, no kuriem aptuveni 160 izmanto tā saucamo kontrolēto koksni. Tagad sanāk, ka līgums vairākus gadus uz priekšu noslēgts, bet nosacījumi mainās un mežus, par kuru ciršanu izsniegts ciršanas apliecinājums, cirst nedrīkst.

Meža nozarei netika dots pat mēnesis, lai komentētu šādus projektus. Faktiski nav bijis sarunas starp riska ziņojuma iesniedzējiem un tiem, kas izbaudīs šī iesnieguma sekas.

Paralēli šim procesam tiek veidots arī jauns FSC standarts. Arī tur būs jāvienojas par augstvērtīgo mežu definīciju. Mani pārsteidz tas, ka šī dokumenta veidotāji ir ignorējuši esošo definīciju, kā arī nav uzticējuši pārskatīt to jaunā mežu apsaimniekošanas standarta izstrādes darba grupai. Notiek šaubīgi procesi, kas mazina minētās sertifikācijas sistēmas caurskatāmību.

Ar ko jaunais standarts atšķirsies no pašreizējā?

FSC sertifikācija jau šodien liek sertificētiem uzņēmumiem aizsargāt biotopus, taču, iepērkot tā saukto kontrolēto koksni, līdz šim tika atzīts, ka Latvijā valsts līmenī aizsargājamas meža teritorijas nav apdraudētas. Citās mūsu kaimiņvalstīs biotopi ir jāaizsargā pilnās sertifikācijas gadījumā, bet ne kontrolētās koksnes ietvaros.

Eiropas valstīs (piem., Somijā un Austrijā) ļoti populāra ir arī alternatīvā PEFC sertifikācijas sistēma, kamēr mēs vēsturiski esam atkarīgi no FSC, un tas meža īpašniekus un kokrūpniekus šobrīd nostāda neizdevīgā situācijā. Kārtējo reizi Latvijā paredzēts ieviest stingrākas prasības, nekā tas tiek pieprasīts globālā līmenī. Uzņēmējiem un meža īpašniekiem tas nozīmē saimnieciskajai darbībai piemēroto platību samazināšanos, vairāk risku, dārgāku sertifikāciju un auditus. Turklāt ar biotopiem viss vēl nebeidzas – atbilstoši jaunajām definīcijām jebkuru sēņu un ogu lasīšanas vietu var atzīt par neaizskaramu – tas viss var būt par ieganstu mežsaimnieciskās darbības apturēšanai.

Vai meža īpašnieki par sertificētu koksni saņem vairāk?

Jā, to var realizēt nedaudz dārgāk, taču, ja runa ir par kontrolēto koksni, tad par to praktiski neviens nekad nav maksājis vairāk. Turklāt, ja tiek samazinātas saimnieciskās platības, tad tas viennozīmīgi valsts budžetā radīs ienākumu samazinājumu.

Lai mūsu kok­sni pirktu, variantu nav – jāsertificējas?

Ražotāju interesēs ir iegādāties sertificētu koksni, taču tikai tad, ja prasības ir izpildāmas. Un neviens jau nesaka, ka tas jādara tieši FSC sistēmā – sertifikācija ir brīvprātīga sistēma, bet kontrolētās koksnes gadījumā šis princips tiek pārkāpts. Latvijā šobrīd ir izsniegti tikai ap 50 PEFC piegādes ķēdes sertifikātu, kaut arī mežu, sertificētu pēc PEFC shēmas, ir divas reizes vairāk. Šis arī ir prognozējamais sertifikācijas tālākās attīstības virziens.

Uzziņa

* Biedrība “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” dibināta 2001. gadā.

* Tās mērķis – uzturēt sabiedrībā izpratni par ilgtspējīgu mežsaimniecību.

* Ar sertifikācijas palīdzību atbalstīt vidi saudzējošu, sociāli taisnīgu un ekonomiski ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Kas ir kas

* FSC (Forest Stewardschip Council) jeb Meža uzraudzības padome ir nevalstiska organizācija, kas darbojas 80 pasaules valstīs.

FSC uzdevums – ar ekomarķējuma palīdzību vaicināt atbildīgu mežsaimniecību.

FSC izstrādā standartus meža sertifikācijai un no meža iegūtu izstrādājumu izstrādājumu piegāžu ķēžu sertifikācijai.

* PEFC (Programme of the Endorsement of Forest Certification) jeb Meža sertifikācijas sistēms novērtēšanas programma ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas veicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Darbojas kopš 1999. gada.

Apstiprina katras valsts nacionālās meža sertifikācijas sistēmas.

PEFC sistēmā sertificēti apmēram 16% visas pasaules mežu.

20170905210825_9762

14 Komentāri

  1. Visnejēdzīgākais ir tas, ka VARAM ierēdņi neredz talāk par savu galdu plus ir ABSOLŪTĀ zaļo aktīvistu varā. Latvija atkal pirmā no pēdējām. Cilvēks pēdējā vietā. Laksti – pirmajā!

  2. Traģiskākākais ir tas, ka dabas aisardzības vārdā zaļās varzas kabatās nonāk tā nauda, kuru ir samaksājuši arī zemju īpašnieki un par kuru pašiem maksātājiem tiek salikti aprobežojumi, dēļ kuriem cilvēki spiesti pamest savas mājas. Pilsētās to nezin, bet aizbrauciet uz Kandavas novadu, redzēsiet cilvēku izmisumu par zaļo izdarībām!

    1. Skaitļus studijā! Gribu redzēt oficiālu statistiku, cik mājas laukos ir pamestas saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ, un konkrēti tieši kādu ierobežojumu dēļ. Pie tam ņemot vērā, ka, piemēram mežos, pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums ir tikai 3,3% no Latvijas mežu platības, un tikai 8% no šiem 3,3% pieder privātajiem meža īpašniekiem.

  3. Teikums rakstā:”Līdz ar to granulu ražotāji koksni no privātajiem mežiem, kuros varētu būt biotopi, jau neiepērk”. Jautājums raksta autoram (panikas cēlājam, spriežot pēc virsraksta): viņi neiepērk koksni vispār no neviena privātā, vai tikai no tiem, kuru mežos varētu būt biotopi? Ja otrais variants, tad jautājums, kā viņi nosaka, kuros tieši privātajos mežos varētu būt biotopi? Sūkājot pirkstu, vai ir kāda cita metode?

  4. Tas gan ir patīkams pārsteigums, ka granulu ražotāji neiepērk koksni no mežiem, kur varētu būt īpaši aizsargājami biotopi, jeb droši vien precīzāk, no mežiem, kuros nav veikta biotopu inventarizācija. Malači! Cepuri nost viņu priekšā! Tā turpināt!

  5. Žurnālistu neprofesionalitāte turpina pārsteigt: pats raksta nosaukums jau ir aplams, jo neeksistē tāda “biotopu sertfikācija”. Ir tikai mežu sertifikācija.

Pievienot komentāru