Meži, Mežizstrāde

Privātajos mežos uzkrājušies baltalkšņi

Diemžēl dzīve pierāda, ka mazie meža īpašnieki lielu uzmanību kvalitatīvai meža atjaunošanai nepievērš – kas nocirstajā mežā ieaug, to arī audzē, jeb, kā saka Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš, – mazie meža īpašnieki uzticas dabai. Un rezultāts šajā gadījumā nav tas labākais – privātajos mežos priede vairs nav galvenā suga, bet apšu un baltalkšņu īpatsvars katru gadu pieaug.

“Ja nekas nemainīsies, jau tuvākajos desmit gados mežu vērtība Latvijā kritīsies katastrofāli,” satraucas Andis Krēsliņš. Jo nevar cirst vērtīgas sugas, audzēt mazvērtīgas un gaidīt, ka meža vērtība pieaugs. To pierāda arī analīze, kuru veikuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki.

Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, kad pieņēma demokrātiskos likumus, kas meža īpašniekiem atļāva arī auglīgajos meža tipos audzēt apses un balt­alkšņus, doma esot bijusi tāda – pēc pāris gadu desmitiem koksnes pārstrāde būs jau tik tālu attīstījusies, ka šos kokus pārstrādās ideāli un apses koksni bezmaz varēs pārvērst ozolā.

A. Krēsliņš: “Ja tā tiešām būtu, tad baltalksnis kā ātraudzīga suga būtu ļoti efektīva. Taču tā nav – gadi pagājuši, bet tautsaimniecībā pieprasītākās sugas joprojām ir bērzs, priede un egle. Diemžēl meža īpašnieki neizvēlas to, kas būs ekonomiski izdevīgi nākamajām paaudzēm. Protams, izvēles iespējas jādod, bet ir arī jādomā valstiski – kas tur beigās sanāks.”

Un sanākt var bēdīgi, jo jau šobrīd 10% no privātajiem mežiem aizņem baltalksnis.

Taču pieprasījums gan pēc apses, gan baltalkšņa ne tuvu nav tajā apjomā, kāds ir to pieaugums.

A. Krēsliņš: “Patiesībā ir divi veidi, kā ar peļņu realizēt baltalkšņus – kok­ogļu vai taras ražošanai. Ja audzes ir tuvu attiecīgajām ražotnēm, es pieļauju, ka nelielās platībās arī baltalksnis ir izdevīgs. Bet ne jau tādos apjomos, kādos mums tie ir uzkrājušies – gandrīz 100 miljoni m3 tādās vietās, kur drīkst cirst. Un šī problēma ar katru brīdi kļūst asāka un asāka.” Tā ir arī ļoti liela problēma zemes racionālā izmantošanā, jo lielāko daļu šo platību varētu izmantot bērzu, egļu un pat priežu audzēšanai.

Zināms uzlabojums, pateicoties ES naudas ietekmei, bijis 2015. gadā, kad meža īpašnieki daudz vairāk stādījuši egli. Bet jau 2016. gadā, kad sācies jaun­s­ atbalsta periods un nauda nav bijusi pieejama, egles atjaunošanā atkal iestājies kritums.

Taču attiecībā uz jaun­audžu kopšanu Eiropas naudas ietekme ir ļoti pozitīva – kolīdz pieejamās naudas apjomi ir lielāki, izkopto hektāru ir vairāk. Tā kā pagājušajā gadā šīs naudas bija mazāk, kritums ir uz pusi. A. Krēsliņš: “Attiecībā uz jaunaudžu kopšanu pēdējos sešos septiņos gados situācija visos mežos ir normāla. Tomēr nedomāju, ka ir liela jēga kopt baltalkšņu jaunaudzes, nezinot, vai izaudzēto izdosies realizēt ar plusa zīmi.”

A. Krēsliņš arī stāsta, ka par meža savlaicīgu atjaunošanu arī nevar sūdzēties. Aptuveni to apjomu, kādu gadā nocērt, tādu arī atjauno. A. Krēsliņš: “Taču jāpieaug ar izcilu stādmateriālu stādītām, nevis dabīgi atjaunotām meža platībām. Ja šīs attiecības būtu vismaz puse uz pusi, tikai tad mēs varētu runāt par mežsaimniecību, kas balstīta uz zināšanām.”

 

20170509210720_9540

Pievienot komentāru