Meži, Mežsaimniecība

Profesors: Koku ciršanas noteikumu grozījumu dēļ mežos nesaruks ne melleņu raža, ne putnu skaits

Melleņu raža un putnu skaits Latvijas mežos nesaruks saistībā ar grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, šodien meža nozares konferencē sacīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes profesors Dagnis Dubrovskis.

Viņš teica, ka saistībā ar grozījumiem attiecīgajos noteikumos nevalstiskās organizācijas bažījas, ka koku ciršanas palielinājums ietekmēs putnu skaitu mežā. Taču bažām neesot pamata, jo kopējās meža platības nav būtiski mainījušās salīdzinājumā meža struktūru iepriekšējos divos gadsimots, un arī grozījumi tādas neviesīs.

“Ainava Latvijā ir nemainīga jau vairākus gadu simtus, nekādus ekstrēmas pārmaiņas nenotiek, kas varētu būtiski ietekmēt meža iemītniekus, dzīvniekus,” sacīja Dubrovskis.

Pēc viņa sacītā, kā vēl viena no dabas aizstāvju raizēm ir grozījumu ietekme uz melleņu ražas samazināšanos, taču ciršanas apmēri aizņems nebūtisku daļa no kopējās meža platības un vairumā meža platību augšanas apstākļi joprojām būšot piemēroti melleņu augšanai.

Dubrovskis sacīja, ka grozījumu mērķis ir palīdzēt meža īpašniekiem brīvāk saimniekot savā meža īpašumā, tuvināt normatīvo aktu bāzi jaunākajām zinātniskajām atziņām un tehnoloģiju iespējām kokrūpniecībā, kā arī atrast efektīvākus risinājumus meža apsaimniekošanai. Izmaiņas noteikumos dos sabiedrībai vērtīgus ieguvumus, tostarp ievērojami – par 440 miljoniem eiro – paaugstināsies meža īpašnieku īpašumā esošā mežu kapitālvērtība, kā arī ikgadējais potenciāls peļņai, ienākumiem pieaugs par 12 miljoniem eiro gadā. Tiks stimulēta meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgākām audzēm, kas mežu īpašnieku bērniem un mazbērniem dos lielākas iespējas nākotnē nopelnīt vairāk.

Dubrovskis, komentējot plānotās galvenās cirtes caurmēra izmaiņas, teica, ka mežs jācērt tad, kad tam ir vislielākā vērtība. Pasaulē meža īpašniekiem ir plašākas iespējas izvēlēties, kuram no alternatīviem meža apsaimniekošanas mērķiem sekot, un nav noteikta tik vienota pieeja, kāda ir normatīvajos aktos Latvijā.

“Kaimiņu valstis to sen jau ir sapratušas un veidojušas diezgan lielas izmaiņas savās normatīvo aktu bāzēs, Igaunijā – 2009.gadā, Somijā – 2014.gadā, dodot meža īpašniekiem lielu brīvību. Kā viens no tiem reglamentējošiem nosacījumiem ir mērķa caurmērs galvenajā cirtē,” sacīja LLU Meža fakultātes profesors.

Viņš piebilda, ka Latvijā privātajos mežos saimnieciski vērtīgāko koku sugu, kā piemēram, priedes un egles īpatsvars ir krietni mazāks nekā valsts mežos, kur saimnieciskā darbība tiek veikta krietni efektīvāk. “Lai maksimāli sekmētu kapitāla vērtību priedes un egles īpatsvaram būtu jābūt lielākam, tāpēc ļoti pareiza ir pieeja, kā sekmējam audžu atjaunošanu ar priedi, egli, bērzu – saimnieciski vērtīgām sugām, kas nākotnē rada vidējo kubikmetru vērtību palielināšanos un līdz ar to arī mežu kapitālvērtības ievērojamu palielināšanos,” teica Dubrovskis.

Eksperts atgādināja, ka ļoti daudz diskusiju notiek arī par piejūras mežu apsaimniekošanu. Pēc viņa sacītā, ar izlases cirtēm nepietiek, lai atjaunotu priežu mežus attiecīgajās teritorijās, un tos pamazām pārņem lapu koki. “Galvenā problēma, kāpēc priede efektīvi neatjaunojas ir tas, ka priede ir saulmīļu suga. Mēs nerunājam par koku ciršanu 300 metru aizsargjoslā gar Baltijas jūru, bet mēs runājam par tālāku teritoriju, dziļāku iekšzemi, kur malējā zonā mazajiem kokiem ir pārāk liela konkurence, trūkst gaismas, nenotiek pietiekama apgaismošanās, lai attīstītos,” sacīja profesors, piebilstot, ka meža īpašniekam naudas izteiksmē tie ir 100 eiro uz hektāru zaudējumi gadā. Tāpēc jāmaina apsaimniekošanas taktika piejūras mežos.

Viņš arī noliedza, ka līdz ar grozījumiem noteikumos samazināsies resno koku īpatsvars mežā, jo dabīgās mežaudzēs, kur cilvēks nav iejaucies, resno dimensiju koki ir ievērojami mazāk nekā koptā mežā. Tāpat nav pamata Latvijā palielināt mirušās koksnes īpatsvaru, jo tās tāpat ir daudz. Šobrīd Latvijā mirušās koksnes īpatsvars īpatsvars veido 23,5 kubikmetrus uz hektāru meža gadā un Latvija šajā ziņā ierindojas stabili otrajā vietā Eiropā aiz Slovākijas.

Jau ziņots, ka trešdien Salaspilī norisinās meža nozares konference, kurā plānots runāt par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos “Par koku ciršanu mežā” un “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos”, kā arī citiem jautājumiem.
Vairāk par strīdīgajiem grozījumiem lasiet šeit

16 Komentāri

      1. Mežu masveida izciršanu saukt par atjaunošanu, tas ir mūsdienu izdomāts attaisnojums dabas postīšanai.. Priede normāli var augt 300 gadus bez problēmām.. viss pārējais ir komercijas pasakas par itkā meža atjaunošanu!

        1. Vecas priedes ir bistamas veci meži ir bīstami viņas slimibas vairo un paliek nestabilas, kas nozime to ka busi vecā meža atstiepsi kajas arī pats jo koks pec 90 gadiem samazina ražot skabekli un beigas to pat pārtrauc no arpuses jau tev izskatas ka ta ir priede bet iekša mironis

  1. Tāpat nav pamata Latvijā palielināt mirušās koksnes īpatsvaru, jo tās tāpat ir daudz. Šobrīd Latvijā mirušās koksnes īpatsvars īpatsvars veido 23,5 kubikmetrus uz hektāru meža gadā un Latvija šajā ziņā ierindojas stabili otrajā vietā Eiropā aiz Slovākijas. !!!!!

    1. Problēma jau nav apjoms, bet gan mirušās koksnes kvalitāte. Atmirušās koksnes masu bieži vien veido tievi lapu koki, kuri nenodrošina ilgtspējīgu, mežam nepieciešamās koksnes apjomu. Ne jau cilvēkiem to vajag, bet gan mežam – tātad bezmugurkaulniekiem, koksnes sēnēm, ķerpjiem, sūnām u.c. grupām.

  2. Bet ja viss ir labi – kā lai ornitolgi saņem miljonus no valsts budžeta? Kur raugās ministrija, kāpēc mums nedod papildus finansējumu?

  3. Mums jau bija viens profesors , kas “cepa” rakstu pēc raksta par cukura ražošanas nozares nerentabilitāti u.t.t…. Varbūt vienreiz pietiks tiražēt šo , citu interesēm pārdevušos, cilvēku viedokļus.

    1. Te tak neiet runa par naudu ar to parliecina tikai augstos vīrus ministrija kas nezina kas ir mežs. Es gribu, lai mans dēls redz skaistu mežu nevis sapuvušu slimību perēkli 300 gadu vecu. Gribu lai viņš redz briestaudzes jaunaudzes mellenes brūklenes un sēnes, bet vecos mežos viņš neko no tā visa neredzēs. Neviens normāls cilvēks pat tagad ieraugot vecu mežu tajā kāju nespers jo tas izskatās bistams. Visi grib staigat pa mežiem, kas ir no 50- 80 gadi cilvēki vienkārši nezin ka tas tā ir viņi nezin koku vecumu un dabas aizstāvji piesārņo veselos saprātus.

  4. Milijoniem stādus Latvija eksportē, jāsāk arī Latvijas mežu īpašniekiem izmantot Latvijas mežu nozares zinātnieku sasniegto. Bez tam problēma ir ka atjaunošana privātajos mežos notiek galvenokārt dabiski ar bērziem, apsēm un alkšniem. Mūsu kokapstrādei tas draud ar iznīkšanu un darba vietu zaudēšanu, emigrāciju u.t.t.
    Jaunie MK noteikumi tieši ir uz to vērsti lai situāciju mainītu
    Skaisti meži kas ražo skābekli un nodrošina barības bāzi meža dzīvniekiem, Varbūt mazāk būs mellenes un vairāk avenes, bet bagāta Valsts un formula kā to sasniegt, tas viss ir MK noteikumos starp rindām uzrakstīts Saprotams, ka tas nepatīk arī tiem kuri grib turpināt lēti uzpirkt Latvijas lielālo bagatību mežus.
    Nu nevar būt un nebūs tā kad Latvijas privātie meži kaut kā atjaunojas ar lapu kokiem, ja tajā pat laikā tiek eksportēti selekcionēti egļu un priežu stādi, gadsimta Latvijas mežu zinātnieku darbs un ieguldījums izkūp gaisā. Lai visi tā saucamie zaļie pakaras, bet situācija ir jamaina

  5. Sabiedrbai ir trīs ieguvumi

    1. Zinānieku selekcionēto stādu izmantošana ne tikai ārzemeēs.

    2. Sujkoku-Lapukoku audžu līdzvara privātajos atjaunošana lai nodrošinātu darba vietas kokapstrde Latvijā.

    3 Mežu vērtības pieaugums tiem kas rūpējas par mežu, stāda, audzē un kopj to mazbērniem..

  6. Te nu gan katrs lobē uz savu pusi:) Piekrītu tikai to, ka mežš ir jāapsaimnieko neviss jāizsaimnieko. Ja ļauj izcirst arvien tievākus kokus kailcirtē, mazbērniem paliks tikai jaunaudzes, kuru stumbri būs pirkstu resnumā:) Dzīvojiet ne tikai šodienai, Cienītie 🙂

    1. Iepazīsties ar latvijas likumdošanu mīļā nekad nav iespējams visus mežud izsaimniekot pat ja mes ļoti ļoti censtos iznīcināt mežu tas nekad nenotiktu mes neesam afrika kur pec tam rodas tuksnesis latvija ir meža ekosistema ka tu nerupejies par zemi ta jau pārvēršas par mežu. Tavi berni neredzes nemaz šis jaunaudzes viņiem jau tas bus mežs un viņi paši stadis savas jaunaudzes, nebūsim muļķi, nerunāsim par to ko nezinam.

  7. Patreiz privātajos mežos cērt priedes, egles, bet vietā labakajā gadījumā atjaunojas bērzi, mazbērni un kokapstrāde par to lamās un konkrētus zaļos propogandistus, kuru uzvārdi ir zināmu un būs zināmi.

    Kaut normāli būtu iestādīt zinātnieku selekcionētus skujkokus

Pievienot komentāru