Ganāmpulka veselība, Piens

Vetārsts par Q drudzi slaucamo govju ganāmpulkā – vai pamats satraukumam?

Q drudzis ir baktēriju Coxiella burnetii izraisīta infekcijas slimība. Tā ir zoonoze – infekcijas slimība, ko cilvēks var uzņemt no dzīvnieka. Tā kā Latvijas govju ganāmpulkos tiek veikti izmeklējumi uz Q drudzi un konstatēti aizdomu vai apstiprināti saslimšanas gadījumi, šīs slimības izplatību veicinošie faktori kļuvuši par veterinārārstu interešu objektiem.

Slimības aktualitāte cilvēkiem

Pirmo reizi cilvēku saslimšana ar Q drudzi aprakstīta 1935. gadā Austrālijā, kad nezināmas izcelsmes drudzis konstatēts kautuves darbiniekiem. Slimības nosaukums Q drudzis ir saīsināts no Query fever, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē – jautājuma drudzis. Tas slimībai tika dots sākotnēji, kad nebija zināms tās ierosinātājs. Divus gadus vēlāk – 1937. gadā – tika identificētas slimību izraisošās baktērijas Coxiella burnetii. Tās ir pasaulē plaši izplatītas, spēj inficēt zīdītājus, putnus, rāpuļus un posmkājus (ērces). Cilvēku saslimšanas gadījumi ar Q drudzi aprakstīti dažādi, piemēram, dzīvnieku tirgū Vācijā, kur notika ar Q drudzi slimas aitas atnešanās, saslima 300 cilvēku. Kanādā vairāku cilvēku saslimšana notikusi kāršu spēļu laikā mājā, kur kaķenei norisēja dzemdības. Kaut gan cilvēki infekciju var uzņemt arī no suņiem, kaķiem, trušiem, putniem u. c., par galveno cilvēku infekcijas avotu tomēr tiek uzskatīti atgremotājdzīvnieki (govis, aitas, kazas).

Interese par Q drudzi Eiropas Savienībā pieauga, kad Nīderlandē 2007., 2008. un 2009. gadā tika reģistrēts vislielākais cilvēku saslimšanas gadījumu skaits (attiecīgi 194, 982 un 2305), turklāt tolaik šajā valstī tika konstatēts slimības masveida uzliesmojums aitu un kazu ganāmpulkos. Par cilvēku saslimšanu ar Q drudzi Eiropas valstīs tiek ziņots katru gadu, kas norāda uz slimības klātesamību un aktualitāti. Saslimušo skaits ir svārstīgs, taču tie ir vairāki simti. Q drudzis minēts kā otra laboratoriski biežāk apstiprinātā slimība gadījumos, kad vienlaikus saslimuši 15 un vairāk cilvēku.

Q drudža ierosinātājs viegli izplatās ar putekļiem, kur tas nonāk no slimu dzīvnieku ķermeņa izdalījumiem (abortu, dzemdību produktiem, fekālijām, vaginālajiem izdalījumiem), tāpēc inficēšanās notiek galvenokārt caur elpceļiem. Infekciozā deva, ieelpojot ierosinātāju, ir zema – 10 baktērijas. Tāpēc saslimšanas riskam visvairāk pakļautas lopkopībā iesaistītās personas (veterinārārsti, liellopu nagu apstrādes speciālisti, mākslīgās apsēklošanas tehniķi u. c.), kautuvju darbinieki. Retāk inficēšanās notiek, uzņemot ierosinātāju iekšķīgi, piemēram, ar nepas­terizētu pienu, piena produktiem. Šādos gadījumos cilvēkiem klīnisku saslimšanu parasti nenovēro.

Pēc inficēšanās klīnisku saslimšanu novēro mazāk nekā pusei cilvēku, slimība parasti noris viegli. Q drudzis izpaužas kā gripai līdzīga saslimšana, raksturīgs drudzis, galvas, kakla un muskuļu sāpes, slikta dūša un vemšana, krūšu un vēdera dobuma sāpes. Drudzis var ilgt vienu līdz divas nedēļas, var attīstīties pneimonija un tikt bojātas aknas. Iespējamas grūtniecības komplikācijas. Cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai sirds vārstuļu problēmām iespējams komplikāciju risks, kas var būt letāls. Ārstēšana paredz ilgstošu antibiotiku terapiju. Slimību neārstējot, letalitāte sasniedz 1–2%.

Slimības gaita govīm

Dzīvnieku inficēšanās galvenokārt notiek tāpat kā cilvēkiem – ieelpojot ierosinātāju ar putekļiem. Pēc nonākšanas dzīvnieka organismā baktēriju mērķa audi ir placenta, kur notiek to savairošanās. Dzīvniekiem atšķirībā no cilvēkiem vispārējas saslimšanas pazīmes parasti nenovēro, kaut gan uz lielas ierosinātāja devas uzņemšanu kā atbildes reakcija var būt īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Slimības gaita atkarīga no:
– ierosinātāja konkrētā celma virulences (patogenitātes pakāpes);
– mātes un augļa imūnspējas;
– placentas inficētības un bojājuma pakāpes smaguma;
– ierosinātāja izplatības auglī – vai tas lokalizējas vienuviet vai izplatās plaši audos;
– grūsnības ilguma, kad notiek inficēšanās.

Infekcija mātes organismā var tikt likvidēta vai lokalizēties un kļūt latenta (apslēpta). Šādos gadījumos dzimst normāli pēcnācēji. Ja infekcija organismā nostabilizējas un kļūst aktīva, var tikt inficēts auglis. Augļa inficēšanās notiek, ja baktērijas šķērso placentu un nonāk augļa ūdeņos. Auglis grūsnības laikā augļūdeņus gan ieelpo, gan norij un tādējādi uzņem ierosinātāju iekšķīgi. Baktērijas nostiprinās augļa plaušās, zarnu traktā un izraisa bronhopneimoniju. Baktērijas auglī var iekļūt arī pa nabassaites asinsvadiem un ar asinsriti plaši izplatīties dažādos augļa orgānos. Šādos gadījumos biežāk iespējamie iznākumi ir aborts, priekšlaikus, vāji vai nedzīvi dzimuši pēcnācēji. Aborti, kas tiek saistīti ar Q drudzi, aprakstīti vēlīnā grūsnībā, taču tas var būt saistīts ar apstākli, ka izmeklēšanai biežāk iesūta tieši vēlīnu abortu augļus.

Pievienot komentāru