Laukos
Tehnika

Padoms zemniekam. Racionālākās tehnoloģijas šķidrmēslu izvākšanai kūtī 16

Govju dziļie boksi ar salmu-mēslu ieklājumu (z/s “Rudeņi” Sesavas pagastā)

Autors: Juris Priekulis, LLU

Šķidrmēslu ieguve slaucamo govju kūtīs Latvijā aizsākās vēl pagājušajā gadsimtā. Taču īpaši populāra tā kļuva pirms aptuveni 20 gadiem, kad Latvijā sāka būvēt nesiltinātās slaucamo govju mītnes. Šīs popularitātes iemesls – šķidrmēslu apsaimniekošana ir vienkāršāk mehanizējama un būtiski samazina nepieciešamo pakaišu daudzumu. Tādēļ pašlaik piena lopkopībā iegūtais šķidrmēslu daudzums veido jau aptuveni 40% no kopējā kūtsmēslu iznākuma un ar katru gadu palielinās.

Taču šķidrmēslu ieguve un izvākšana salīdzinājumā ar pakaišu kūtsmēsliem izraisa pastiprinātas amonjaka, sērūdeņraža un citu nevēlamu gāzu emisijas. Tāpēc šajā rakstā ir dots dažādu šķidrmēslu izvākšanas tehnoloģiju vērtējums, tos salīdzinot ne tikai pēc īpatnējām izmaksām, bet arī pēc iespējamiem amonjaka zudumiem.

Šķidrmēslu izvākšanas tehnoloģijas

Liellopu mītnēm var lietot dažādas šķidrmēslu izvākšanas tehnoloģijas. Taču tās konkrēto risinājumu lielā mērā nosaka izmantotais govju atpūtas boksu un pakaišu veids (augstie vai dziļie boksi, smilšu vai salmu pakaiši). Ja, piemēram, govju mītnē lieto augstos boksus, tad tos mēdz komplektēt ar gumijas paklājiem vai matračiem un guļvietu kaisīšanai izmanto minimālu pakaišu daudzumu (0,1–0,3 kg uz vienu guļvietu diennaktī), bet mēslu izvākšanai no kūts lieto speciālus transportierus. Ja savukārt izmanto dziļos boksus ar smilšu pildījumu, tad jārēķinās, ka, govīm staigājot, smiltis pielīp pie dzīvnieku kājām un iznēsājas, nokļūstot arī kūtsmēslos. Bet tas izraisa mēslu izvākšanas tehnikas strauju nolietošanos. Īpaši jutīgi šai ziņā ir dažādi transportieri. Tādēļ šādu kūtsmēslu izvākšanai piemērotāks ir traktora agregāts, kas aprīkots ar lāpstu, kausu vai cita veida darbīgo daļu.

Viens no raksturīgiem šķidrmēslu izvākšanas tehnoloģijas piemēriem, kas tiek izmantots augsto boksu lietošanas gadījumā, ir tāds, kad dzīvnieku mēsli uzkrājas ejās starp boksiem, kā arī ejās pie barības galda. Mēslu periodiskai savākšanai lieto skrēpertransportierus, kas tos nogādā līdz šķērskanālam. Lai saīsinātu mēslu virzīšanas ceļa garumu, šo šķērskanālu ierīko mītnes centrālajā daļā, taču tas var atrasties arī vienā kūts galā. Mēslu virzīšanai tālāk līdz starpkrātuvei var būt divi risinājumi. Pirmkārt, to realizēt ar skalošanu, lietojot starpkrātuvē nostādinātos šķidrmēslus. Šim nolūkam izmanto starpkrātuvē iemontēto sūkni ar plūsmas pār­slēdzēju un spiedvadu, kas ierīkots līdz pat šķērskanāla tālākajam galam. Mēslu skalošana parasti notiek reizi diennaktī un ilgst aptuveni pusstundu. Šāda risinājuma priekšrocība – tas ir salīdzinoši vienkāršs un lēts, turklāt šo pašu centrbēdzes sūkni var izmantot arī šķidrmēslu iepriekšējai pārjaukšanai pirms to pārsūknēšanas un nogādei uz galveno krātuvi. Taču šādam risinājumam ir trūkums – mēslu skalošanas laikā intensīvi izdalās smakas un nevēlamās gāzes un sūkņa darbināšana parasti nenotiek automatizētā režīmā. Otrkārt, šķērskanālā var ierīkot mēslu transportieri. Tas ir dārgāks risinājums, taču neizraisa kūts mikroklimata pasliktināšanos, kā arī efektīvāk darbojas gan palielinātas šķidrmēslu konsistences, gan arī ziemas ap­­stākļos īpaši zemā kūts gaisa temperatūrā.

Dažādi risinājumi iespējami arī šķidrmēslu nogādei no starpkrātuves uz galveno krātuvi. Ja mēslu virzīšanai pa šķērskanālu lieto skalošanas (recirkulācijas) principu, tad parasti starpkrātuvē ierīkotajam plūsmas pārslēgšanas vārstam ir vairākas pozīcijas – gan lai sūkņa padoto šķidrmēslu plūsmu varētu izmantot mēslu iepriekšējai pārjaukšanai turpat starpkrātuvē, gan arī lai šķidrmēslus novadītu uz galveno krātuvi. Ja savukārt mēslus virza pa šķērskanālu ar tajā iemontētu transportieri, tad šo šķidrmēslu nogādei no starpkrātuves uz galveno krātuvi mēdz lietot nevis centrbēdzes, bet gan virzuļa tipa sūkni. Šāds risinājums ir īpaši lietderīgs, ja no starpkrātuves līdz galvenajai krātuvei ir salīdzinoši liels attālums – vairāk nekā 50 m (tas atkarīgs no kūtsmēslu konsistences un cauruļvada diametra). Taču pēdējā gadījumā starpkrātuvē ir papildus jāierīko šķidrmēslu maisītājs, lai nodrošinātu mēslu pārjaukšanu pirms to sūknēšanas uz galveno krātuvi.

Pētījumiem izvēlētās kūts raksturojums

Lai noskaidrotu racionālākos šķidrmēslu izvākšanas tehnoloģiskos variantus, tika veikti pētījumi. Šim nolūkam pieņēma, ka kūtij ir 200 govju vietas (atpūtas boksi), jo šāda lieluma kūtī jau var ieviest mūsdienīgu piena ražošanas tehnoloģiju un lietot modernu kūtsmēslu izvākšanas tehniku. Šajā gadījumā govis tur nepiesietas, lietojot atpūtas boksus, bet dzīvniekus ēdina pie barības galda. Slaucamās govis ir izvietotas vienā barības galda pusē, kur ierīkotas trīs atpūtas boksu rindas. Savukārt cietstāvošās govis un teles izvietotas otrajā barības galda pusē, kur samontēta viena atpūtas boksu rinda. Aptuvenais kūts garums ir 70 m, platums – 32 m.

Salīdzinātie tehnoloģiskie varianti

Pētījuma mainīgie faktori ir boksu iekārtojums un kūtsmēslu izvākšanas tehnoloģijas, jo katram atpūtas boksu veidam praksē tiek lietotas atbilstošas kūtsmēslu izvākšanas tehnoloģijas. Tādēļ salīdzināšanai tika izvēlēti trīs raksturīgākie atpūtas boksu veidi: tā sauktie augstie boksi, kur dzīvnieku guļvieta nosegta ar gumijas paklāju vai matraci, dziļie boksi, kur šī guļvieta aizpildīta ar noblīvētām svaigu govju mēslu un salmu kārtām (papildus pievienojot arī augsnes mēslošanas kaļķi – CaCO3), kā arī dziļie boksi, kur guļvieta aizpildīta ar smiltīm. Pēc tam katram šādam boksu risinājumam tika izvēlētas piemērotas mēslu izvākšanas tehnoloģiskās iekārtas.

Augstajos boksos izvēlētas divas dažādas praksē lietotas kūtsmēslu izvākšanas tehnoloģijas: viena vienkāršāka un lētāka, bet otra – komplicētāka un dārgāka. Līdzīga pieeja realizēta arī dziļiem boksiem ar mēslu un salmu iesegumu. Tādēļ pēc šiem pētījumu rezultātiem var orientējoši noteikt iespējamos ekspluatācijas izmaksu intervālus. Savukārt dziļajiem boksiem ar smilšu iesegumu (smilšu pakaišiem) mēslu transportieru izmantošana nav vēlama, jo kūtsmēslos nokļuvušās smiltis izraisa to paātrinātu izdilšanu. Tādēļ šim boksu veidam ir paredzēta tikai viena šķidrmēslu izvākšanas tehnoloģija – mēslu savākšana kūtī un nogāde līdz starpkrātuvei ar attiecīgi nokomplektēta traktora agregāta palīdzību. Pēc tam šajā starpkrātuvē notiek smilšu nogulsnēšanās. Tāpēc vēlāk šķidrmēslu augšējo slāni var pārsūknēt līdz galvenajai krātuvei, lietojot centrbēdzes sūkni, bet nosēdumus izsmelt ar traktoram piemontēto kausu.

Tehnoloģisko variantu salīdzināšanas kritēriji un aprēķinu gaita

Izmantojot MK noteikumos nr. 829 doto metodiku, aprēķināja novietnē iegūto šķidrmēslu daudzumu un nepieciešamo krātuves ietilpību. Tika konstatēts, ka diennaktī iegūtais šķidrmēslu daudzums ir 19,26 m3, bet nepieciešamā kūtsmēslu krātuves ietilpība – 4840 m3 jeb noapaļojot – 5000 m3.

Pēc tam tika veikti ekonomiskie aprēķini, kuru blokshēma ir redzama 3. attēlā. Katra tehnoloģiskā varianta izmaksas tika aprēķinātas atsevišķi. Nepieciešamos izejas datus ieguvām pēc mūsu hronometrāžas rezultātiem, spēkā esošajiem normatīviem, cenrāžiem un tehnikas instrukcijām.

Vispirms noskaidroja strādājošo darba laika patēriņu un izdevumus strādājošo algošanai, tad kapitālieguldījumus, kas paredzēti tehnoloģisko iekārtu iegādei un montāžai, dzīvnieku guļvietu sagatavošanai, kā arī kūtsmēslu starpkrātuvju ierīkošanai. Bet pēc tam aprēķināja tehnoloģiskās līnijas ekspluatācijas izmaksas.

Tehnoloģiskos variantus salīdzinājām pēc trim dažādiem kritērijiem:
– īpatnējiem kapitālieguldījumiem, kas nepieciešami attiecīgā kūtsmēslu izvākšanas paņēmiena ieviešanai, €/govi;
– īpatnējā strādājošo darba patēriņa, cilv.h/govi gadā;
– īpatnējām ekspluatācijas izmaksām, €/govi gadā.

Ņemot vērā vēl speciālajā literatūrā norādītos slāpekļa zudumus, kas kūtsmēslos rodas to izvākšanas laikā, tika aprēķinātas īpatnējās ekspluatācijas izmaksas uz vienu kilogramu kūtsmēslos palikušā slāpekļa daudzuma, tostarp arī realizējot dažādus amonjaka emisiju samazinošos pasākumus.

Kūtsmēslu izvākšanas tehnoloģiju novērtējums

Pētījumos konstatēts, ka vismazākais darba patēriņš ir augsto boksu lietošanas gadījumā, jo tad cilvēku roku darbs ir nepieciešams galvenokārt dzīvnieku guļvietu sakopšanai, bet kūtsmēslu transportiekārtas strādā automātiskā režīmā. Ja turpretim lieto dziļos boksus ar salmu un kūtsmēslu ieklājumu, tad roku darbs ir vajadzīgs gan regulārai mēslu noraušanai, gan arī salmu pakaišu papildināšanai un izlīdzināšanai. Turklāt līdz pat četrām reizēm mēnesī notiek salmu pakaišu pievešana un izkliedēšana. Lai gan to realizē mehanizēti, strādājošiem papildus jāveic govju guļvietu sakārtošana, kas ir roku darbs.

Vēl lielāks strādājošo darba patēriņš ir nepieciešams, lietojot dziļos boksus ar smilšu iesegumu. Arī šai gadījumā ir jāveic regulāra guļvietu sakopšana, kā arī smilšu klājuma papildināšana un izlīdzināšana, kas daļēji ir roku darbs. Vislielākie ieguldījumi nepieciešami variantam ar augstajiem boksiem un gumijas paklāju, jo tad ir jāiegādājas kūtsmēslu transportieri ne tikai kūtī ierīkotajiem garenkanāliem, bet arī šķērskanālam. Turklāt šajā gadījumā kapitālieguldījumi ietver arī govju guļvietu paklāju izmaksas. Savukārt vismazākie kapitālieguldījumi nepieciešami dziļo boksu ar salmu pakaišiem variantam, kad mēslu izvākšanai izmanto traktoru ar frontālu kausu. Turklāt šis traktors var nebūt jauns, jo kūtī ar 200 govīm tas ir noslogots tikai vienu stundu diennaktī.

Vismazākās ekspluatācijas izmaksas ir variantam, kad govis tiek turētas dziļajos boksos ar salmu–mēslu guļvietas ieklājumu, bet mēslu transportēšanai pa šķērskanālu lieto skalošanas (recirkulācijas) principu. Ja savukārt mēslus pārvieto pa šķērskanālu ar transportieri, tad ekspluatācijas izmaksas palielinās par gandrīz 24%.

Iespēju robežās saimniecības var izmantot arī cietstāvošo govju ganīšanu. Tas, protams, uzlabo šo govju veselību, taču dzīvnieku ganīšana ir saistīta ar aploku iekārtošanu, organizatoriskām problēmām, un arī iegūtais pozitīvais efekts ir tikai aptuveni 5% liels.

Ieteikumi lopkopjiem

– No strādājošo darba samazināšanas viedokļa vēlams, ka govju mītnes ir aprīkotas ar augstajiem boksiem, kur govju guļvietas ir noklātas ar gumijas paklājiem vai matračiem. Taču šajā gadījumā ir jārēķinās ar palielinātiem kapitālieguldījumiem, kas nepieciešami paklāju vai matraču iegādei.

– Vērtējot pēc amonjaka emisiju samazinājuma, racionālāki ir dziļie boksi ar salmu–mēslu ieklājumu. Šādā gadījumā strādājošo darba patēriņš, kas nepieciešams govju guļvietu sakārtošanai, ir aptuveni divas reizes lielāks nekā augstajiem boksiem, taču par 30–35% samazinās kūtsmēslu izvākšanas ekspluatācijas izmaksas, kā arī īpatnējās izmaksas, kas attiecinātas uz kūtsmēslos palikušā slāpekļa daudzumu.

– Cits efektīvs amonjaka emisiju samazinošs pasākums ir šķidrmēslu ķīmisko vai bioloģisko piedevu izmantošana. Piemēram, piedevas GÜLLEMAX izmantošanas izmaksas ir 3,30 €/govi gadā un, pēc izplatītājfirmas sniegtās informācijas, iegūtais amonjaka emisiju samazinājums ir līdz 68%. Turklāt šīs piedevas var ievadīt jau dzīvnieku mītnē ierīkotajos mēslu savākšanas kanālos, tādējādi nodrošinot amonjaka emisiju samazinājumu ne tikai pašā kūtī, bet arī kūtsmēslu krātuvē.

Pilnu tekstu, kā arī tabulas un to aprakstu skatiet žurnālā Agro Tops

LA.lv