Politika, Subsīdijas

Raidījums: Daļa Latgales graudkopju “muļķu lomā”; aizdomas par krāpšanos ar plūdu kompensācijām

Radušās aizdomas, ka daļa Latgales zemnieku rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos bojāgājušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”. Iespējamie krāpniecības gadījumi zināmi arī atbildīgajām institūcijām, taču par nozari atbildīgais ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) kļūdas valsts atbalsta izmaksas kārtībā neatzīst. Iespējamos krāpniecības gadījumus nav arī iespējams identificēt, jo kompensācijām nav noteikta pēckontrole, vēsta raidījums.

Valsts atbalsta apmēru atklāja tikai pēc pieteikto platību apsekošanas. Tas arī ir brīdis, kad daļai – lielākoties tiem, kuri nepieteicās kompensācijām, pārsteigumā iepletās acis. No amatpersonu vairākkārt uzsvērtā varēja nojaust, ka atbalsts būs neliels. Bet valdība lēma, ka kompensācijās kopā izmaksās gandrīz 15 miljonus eiro, turklāt sedzot gandrīz 72% no viena hektāra izmaksām. Par atsevišķām kultūrām tādējādi tika maksāti pat vairāki simti eiro, bet par kartupeļiem – vairāk nekā tūkstoš eiro par hektāru.

“Nevarēju iedomāties, ka būs tik lielas, ka tās kompensēs vairāk nekā noņemtā raža. To neviens nerēķināja. Kūlām un viss, jo tas ir mūsu darbs”, raidījumam sacīja Krāslavas novada zemnieks Aleksandrs Korovackis, kurš kompensācijām nepieteicās. Tāpat arī Mihails Petkevičs un Igors Vihņēvičs. Šie lauksaimnieki ir tā sauktie “mazie”, jo apsaimnieko pārsimt hektārus zemes. Tagad jūtas piekrāpti.

“Kompensācijām nepieteicāmies, jo pēc tām prasībām tās platības it kā nederēja, jo zem ūdens tās nebija, it kā tikt tur varēja, jo nebija tādu dubļu, lai nekultu. Bet kult nebija ko, tāpēc ka viss sagāzās veldrē un sapuva,” raidījumam sacīja zemnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju centrs lēš, ka Krāslavas novadā pieteikumus atsauca vairāk nekā puse zemnieku, jo viņi centās laukus tomēr nokult. Tādi arī bijuši noteikumi.

LLKC Krāslavas biroja vadītājs Ivars Geiba: “Daļa, kas tiešām mēģināja visu novākt un nesaņēma nekādas kompensācijas tikai zaudējumus, viņiem ir pamatots iemesls būt neapmierinātiem, jo it kā uz viņu rēķina tā summa tagad palika lielāka par tām nenovāktajām platībām.”

“de facto” vēsta, ka zemnieku neapmierinātības pamatā ir kontroles trūkums.]. Liela daļa zemnieku savas platība kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka zem ūdens. Un viņi šobrīd jūtās muļķa lomā. Jo vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk vai nu neatsauca vai nu aizmirsa to izdarīt un līdz ar to saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla.

“Visvairāk aizvaino, ka nebija otras kontroles. Teica, ka būs, bet nebija. Tas, ka ir cilvēki, kas saņēma un vēl novāca. Par to sāp sirds,” sašutis Indras pagasta zemnieku saimniecības “Vaicuļevas avots” īpašnieks Mihails Petkevičs.

To, ka ir gadījumi, kad kompensācija izmaksāta par platībām, kuras bija iespējams nokult, atzīst arī amatpersonas. “Šajā gadījumā es arī jūtos līdzvainīgs, ka esam viņus pierunājuši stingri ievērot šos kritērijus, un ir šaubas, ka citi varbūt nav izpildījuši šos kritērijus,” teic LLKC Krāslavas biroja vadītājs I.Geiba.

Pēc būtības krāpties ar atbalstu varēja, jo ministrija nebija paredzējusi pēckontroli. Tas nozīmē – ja kompensācija apstiprināta, nebija noteikts, ka zemniekam jārēķinās ar iespējamu otrreizēju platību apsekošanu, kā tas ir, piemēram, Eiropas naudas gadījumā.

Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš norāda – nevienam atbalstam pārsvarā nav tā, ka ir simtprocentīgs kontroles. “Šajā gadījumā šis tomēr bija atbalsta pasākumus, tās kontroles bija vai nu no satelīta, vai nu klātienē, vai kā citādi simtprocentīgi.”

Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka “tādi krāpšanās gadījumi ir vienkārši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, par kuriem varētu diskutēt, vai tur ir vai nav jāmaksā kompensācija.”

“de facto” gan norāda, ka nav iespējams aplēst, cik no valdības piešķirtajiem 15 miljoniem izlietoti atbilstīgi to mērķim. Nauda jau izmaksāta, citu kontroļu vairs nebūšot. “Protams, šeit uz aptiekas svariņiem izsvērt laikam nebūs iespējams. Kāds ir vairāk ieguvējs, kāds ir vairāk zaudētājs. [..] Ko es citu varu pateikt, varbūt kāds nedaudz pārrēķinājās. Godīgs zemnieks pārrēķinājās,” raidījumā atzina J.Dūklavs.

“de facto” secina, ka situācija izveidojusies tāpēc, ka ne valdība, ne arī par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija nebija izstrādājusi vienotus un skaidrus, kādā dokumentā fiksētus noteikumus, kuros būtu definēts – kas, par ko un kādā apmērā var saņemt kompensācijas. Uz raidījuma lūgumu atsūtīt kādu dokumentu vai lēmumu, kurā būtu aprakstīta atbalsta saņemšanas noteikumi, no Zemkopības ministrijas saņemta atbilde, ka operatīvajā sanāksmē, kurā lemts par atbalsta saņemšanas kārtību, izstrādātas pieteikšanās veidlapas.

I.Āboliņš atzīst, ka “šinī situācijā nepastāvēja ļoti daudz normatīvo dokumentu, pēc kuriem vadīties. Bija Ministru kabineta rīkojums. Uz vienas lapas. Pārējais viss bija tas, ko mēs paši izdarījām; to, ko mēs paspējām un izskaidrojām saviem cilvēkiem; ko mēs izskaidrojām lauksaimniekiem.”

Lauksaimniekus pārstāvošajās organizācijās viedokļi par kompensācijām ir pretrunīgi. Tā organizācija, kas jau no pirmā brīža stāvēja cieši klāt ministrijai naudas dalīšanas procesā, ir daudz apmierinātāka, nekā tā, ar kuru atbalsta kārtība skaņota netika. “Redziet, te atkal ir tīri ekonomiski izvērtējama situācija, kad zemnieks ieguva vairāk. Vai kuļot un iztērējot savus resursus, lai kaut ko, dažus kilogramus iekuļot, vai nekuļot un saņemot tikai kompensāciju viņš saņēma vairāk. Tas ir tīri ekonomiski izvērtējams,” sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Skarbāka bija biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, sakot, ka “nebija pieejams pilnīgi nekāds kaut vai uzmetums, idejas no ministrijas puses; mums nebija ko apspriest, un rezultātā šī kompensāciju sadale notika tīri kā ministrs nolēma.”

Neskatoties uz daļas zemnieku neapmierinātību, ministrs gan kļūdas atbalsta organizēšanā neatzīst. Savukārt atbalstu negodīgi saņēmušajiem arī nekas nedraudot. Vaicāts, vai ministrija vēl kā pārbaudīs izmaksātā atbalsta pamatotību un vai tiks lemts par kaut kādas naudas atņemšanu, J.Dūklavs atbildē “de facto” bija lakonisks: “mēs vairāk neko nedarīsim!”.

7 Komentāri

  1. ka atkal vis ir slikti! Neiedotu kompensācijas – slikti! Tagad iedeva, un atkal ir slikti! Kad būs labi? Vai vispār kāds no rūcējiem zina, ko nozīmē labi? Skaidrs, ka zina 🙂 kad pašiem vis ir, bet citiem nekā nav 🙂 lūk arī viss liekulīgais stulbums 🙂

  2. Tā jau nebūs Latvija,ja kaut ko pati savai tautai nenošmauks!Lai cik būtu lielas kompensācijas zemniekiem par jeb ko,tāpat vispirms visiem ierēdņiem naudas nepietiks,jo …kabatas tak bezizmēra un kas paliek pāri tas zemniekiem!

  3. Kā komuņaku laiku desu rindā – priekšgalā vienmēr blatņiki un medaļoti ķekatnieki. Šito niķi no vecā komunista pat ar dusta sveci neizsvēpēsi, vien ar apses mietu!

  4. Komunista negodīgie gājieni kā vienmēr ! Kompensācijas tika savējiem, lai uzpirktu vēlētājus nākošajam gadam. Dūklavam pakaļa deg un tagad tāda iespēja sazvejot vēlētājus. Nekad nekas šeit nenotiek godīgi, iegūst lielie izbijušie vai esošie deputāti “zemnieki” – savējie, bet mazajiem nabagiem, kuriem visvairāk ir nepieciešama palīdzība – piga !!! Komunisti joprojām rullē ar tām pašām vecajām, negodīgajām komunistu metodēm.

  5. Šie lauksaimnieki ir tā sauktie “mazie”, jo apsaimnieko pārsimt hektārus zemes.
    ??? – Pastalnieku Latvijā ar tās valdību viss ir kārtībā. Bēda palikta zem akmeņa. Bez komentāriem, man nav ko teikt. Latvieši ir izspiesti bezjēgā, visiem jābūt lieliem, jo mums taču ir lieli vīri valdībā 😀 Pēc mūsu super uper duper gudrā Dūklāva domām, saimniecības Latvijā iedalās – MAZAJĀS: 800-1500 HA, VIDĒJĀS – 1500-2500, un LIELAJĀS – 2500 – 3000 un uz augšu. Latvija, Tev saules mūž < :))

  6. Katram bija vienādas tiesības pieteikties. Vajag visam sekot līdz un neklausīties ko citi iesa. Ej un piesakies, tad redzēs kā būs. Paši nepiesakās, tagad visi vainīgi! Katram pašam jāizlemj un jāpieņem lēmumi. Jā, citreiz ir grūti, bet tā būs tava izvēle. Un jāseko visam līdz, kas skar tavu jomu. Jo citādi var palikt bešā!

Pievienot komentāru