Bizness, Eksports

Raņķu cigoriņi Polijas kafijai

Skrundas novada Raņķu pagasts ir vienīgā vieta Latvijā, kur rūpnieciskos apmēros – 120 hektāros – tiek audzēti cigoriņi.

Tepat tos arī kaltē un apstrādā, lai pēc tam pārslu jeb čipsu veidā 500 kilogramu smagos maisos vestu uz Poliju. Tur čipsi tiek grauzdēti, tvaicēti, kamēr iegūst ekstraktu, kuru pievieno šķīstošajai kafijai – populārajam zīmolam “Inka”. Tā savukārt tiek eksportēta uz vairāk nekā 80 valstīm. Uzņēmuma īpašnieki ir vācieši, kas šeit 2002. gadā izdevīgi iepirka krūmos aizlaistu zemi, to attīrīja un attīstīja graudaugu un rapšu audzēšanu. Patlaban uzņēmuma īpašumā ir vairāk nekā 1700 hektāru aramzemes un ap 300 hektāriem mežu.

Vajag īpašu pielāgošanu

Kā stāsta SIA “Granova” vadītājs Volkers Hopners, iepērkot zemi Latvijā, sākumā bijusi ideja strādāt gan konvencionāli, gan arī bioloģiski, taču drīz tapis skaidrs, ka augsnes sastāvs biosaimniekošanai nederēs, tādēļ šī ideja atmesta. Toties nācis labs pasūtījums no poļiem, līdz ar to vācu investori lēmuši paplašināt biznesu un pievērsties arī cigoriņu audzēšanai. “Tas bija konkrēts pasūtījums. Polijā ir kafijas fabrika, viņiem vajadzēja cigoriņus, un mēs slēdzām līgumu par piegādi,” saka Hopners.

Taču izrādījies, ka cigoriņu audzēšana un pārstrāde nav viegls process un problēmu pietiek. Piemēram, vajag īpašu tehniku, jo cukurbiešu kombaini te neder – cigoriņa sakne nav tik masīva un prasa īpašu pieeju. Pēc novākšanas saknes rūpīgi jātīra, tvaicēšanas un kaltēšanas process ir specifisks un dārgs, bet lielākais mīnuss ir tas, ka cigoriņu novākšanas un pārstrādes sezona ilgst vien dažas nedēļas vēlā rudenī. Pārējā laikā jādomā, kā nodarbināt kalti, lai pārstrādē ieguldītais finansējums kaut kad tuvākajos gados vispār atmaksātos. Tādēļ plānots kalti pielāgot arī graudu un rapšu apstrādei.

Kvalitāte laba, ražas pieticīgas

Arī ražas Latvijas apstākļos nav grandiozas – ap 25 tonnām no hektāra, kas ir pieticīgs rādītājs salīdzinājumā ar 45 – 55 tonnām Beļģijā, kas ir cigoriņu audzēšanas lielvalsts Eiropā (sekojot Francija un Holande, bet pēc tām – Čīle). Tomēr klimatu nevarot salīdzināt, turklāt beļģi savus cigoriņus sēj jau aprīļa sākumā, kamēr Raņķos pie sējas var ķerties vien aprīļa beigās vai maija sākumā. Iznākumā piecu gadu laikā pirmā labā raža bijusi vien pērn, kad no 120 hektāriem iegūti aptuveni 2800 tonnu cigoriņu sakņu, no kā čipsi sanākot ap 550 tonnu svarā. Kvalitāte Latvijas cigoriņiem gan esot laba. Par vienu tonnu cigoriņu sakņu varot dabūt 50 eiro, bet par vienu tonnu čipsu – 550 eiro.

“Šī ir eksperimentāla kultūra, un joprojām meklējam efektīvākos audzēšanas paņēmienus. Mums ir plāni nākotnei – būvēsim noliktavu, lai ilgāk saglabātu cigoriņus. Tāpat būs jauns graudu tornis un sava graudu laboratorija. Arī kaimiņi varētu audzēt un mēs iepirkt. Kopumā pārstrādē esam ieguldījuši ap vienu miljonu eiro, atdevi plānojam nākamo piecu gadu laikā. Latvijā ir ļoti labi klimatiskie apstākļi lauksaimniecībai – zeme ir daudzveidīga, ir smilts, māls, kūdra, nav daudz akmeņu. Atliek darboties, izmēģināt jaunus veidus un tehniku audzēšanā un pārstrādē un attīstīt ražošanu,” saka Hopners. Viņš arī atzīst, ka uzņēmums daudz ieguldījis, lai varētu kvalitatīvi un produktīvi darboties – iepirkta atbilstoša jaudīga, moderna tehnika, izveidots uzglabāšanas laukums, uzbūvētas un iekārtotas pārstrādes un fasēšanas telpas. Darbs lielākoties ir automatizēts un datorizēts, kas atvieglo uzņēmuma darbību. Nepārtraukti notiek uzlabojumi – lauki meliorēti, kaļķoti, apstrādāti pēc jaunām, inovatīvām metodēm, pārveidotas piebrauktuves, būvētas ēkas. Uzņēmumam ir izveidota sava meteoroloģiskā stacija, ar kuras palīdzību tiek fiksēti dabas apstākļu mērījumi un novērojumi, līdz ar to precīzi noteiktas nepieciešamās darbības lauku un ražas apstrādē. Līdz ražas novākšanai darbība uzņēmumā notiek nepārtraukti. Pārstrāde noris trīs maiņās, nodarbināti vidēji seši darbinieki. Saimniecības teritorija aptver Raņķu, Laidu, Snēpeles un Pelču pagastu ar centrālo biroju Raņķos.

SIA “Granova”. Ražas lielākas, zaudējumi mazāki

SIA “Granova” reģistrēta 2014. gadā Skrundas novada Raņķu pagastā

Uzņēmuma īpašnieks – Vācijas kompānija “Laroma G.m.b.H.”.

Pamatkapitāls 301 537 eiro.

Apgrozījums 2016. gadā – 146 411 eiro salīdzinājumā ar 108 685 eiro 2015. gadā, zaudējumi samazinājušies līdz 79 576 eiro salīdzinājumā ar 81 621 eiro zaudējumiem 2015. gadā.

Pievienot komentāru