Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Riepu tirgotājs Dvaits Spuriņš sāk novākt savu pirmo sparģeļu ražu

Restorānu šefi sajūsmā berzē rokas – šajās dienās par 10 eiro kilogramā parādījušies Latvijā audzēti sparģeļi! Glītās buntēs sapakoti, zaļie asparāgu dzinumi nākuši no Gulbenes novada Kalnienas. Audzētājs Dvaits Spuriņš palaidis tirgū proves partiju, lai redzētu, kāda piekrišana pirmajai ražai. Pagājšo sestdien pats iemēģinājis pārdot Kalnciema tirdziņā – pāris stundās 60 kilogrami (250 g par 3,80 eiro) aizgājuši bez aizķeršanās.

Dvaits godīgi atzīst – sparģeļi pašam ļoti garšo, bet ideja tos audzēt pašu zemē noskatīta Gotlandes salā, Zviedrijā, kur dzīvo viņa labs draugs un uzņēmējdarbības partneris Stigs Āstroms. Pārdesmit gadus abus vieno riepu bizness, kas Latvijā pazīstams kā Ķengaraga riepu darbnīca “Dalans”. Ik reizi, kad pavasara pusē ciemojies pie Stiga, draugs kopā ar alu cēlis galdā sparģeļus, kas nākuši no salinieku dārziem. Kamēr riepu tirgus rullējis, zemkopība Dvaitam nenākusi ij prātā – kādi tur sparģeļi! “Kad biznesā ienāca tirgotāji, kas riepas pārdod par lētāku naudu, nekā es tās iepērku, bija jāsāk kustināt galva,” viņš nosaka. Ieminējies Stigam par sparģeļu audzēšanu Latvijā. Kāpēc ne? Un devušies abi ciemos pie profesionāļiem pēc padoma.

Foto Ilze Pētersone
Foto Ilze Pētersone

Gotlandē vismaz četrās piecās saimniecībās plešas kilometriem gari lauki, apstādīti tikai ar asparāgiem. Noskatījis, kā zviedri ar plēvēm agri pavasarī nosedz garumgarās dobes, tā pagarinot novākšanas sezonu, jo audzētāju lielākā rūpe, kā asnus izdzīt no zemes pēc iespējas agrāk, lai varētu dārgāk pārdot. Uz papēžiem viņiem min lielaudzētāji itāļi, vācieši, kas tirgū ienāk ar lieliem apjomiem un nosit cenu. Eiropā šo dārzeni ieved arī no tālākām zemēm, piemēram, Peru, kur klimats ļauj tos audzēt gandrīz visu gadu. Gotlandes zemnieki sparģeļu novākšanu izvelkot divu mēnešu garumā – no aprīļa līdz vasaras saulgriežiem, kad ražas laiks ir cauri. Ar šādu biznesa grafiku jārēķinās arī Dvaitam, jo klimats Latvijā un Gotlandes salā daudz neatšķiras.

Pagājušajā pavasarī Kalnienas zemē – 1,3 hektāru laukā, kuru nomā no sievas vecākiem, Dvaits iestādīja 22 tūkstošus stādu. Šogad nācis klāt vēl pushektārs. “Ar arklu izvilkām vagas, lai stādus var ievietot 25 līdz 30 centimetrus dziļumā, sievas tos salika precīzi ik pa 25 centimetriem vienu no otra, attālumu izmērot ar kociņu,” par pirmo lauksaimnieka pieredzi stāsta sparģeļaudzētājs.

Sparģeļu audzēšana prasa lielu pacietību – uz nopietnāku ražas vākšanu var gatavoties trešajā gadā, jo pirmās divas sezonas stādiem jāļauj ieaugt un pieņemties spēkā. Kad augs pilnbriedā, no viena hektāra iespējams novākt 2 līdz 2,5 tonnas dzinumu, ražo tas 10 līdz 15 gadus.

Ražas novākšanai Dvaits nopircis pavisam jaunu, Itālijā ražotu agregātu, kuru jokojoties sauc par kartingu. Brauc pāri vagai, asni zem kājām, griez tik un liec kastēs. Cita lieta nekā locīties līdz zemei pēc katra dzinuma. Braucamrīku novērtējušas arī viņa palīdzes – divas čaklas un rūpīgas ciema sievas, kas rūpējas par Kalnienas asparāgiem. Dienas laikā viens cilvēks šādi var pievārēt lauku hektāra lielumā. Asni jānogriež, kad tie sasnieguši 21 līdz 22 centimetru garumu – ne ātrāk un ne vēlāk. Tāds ir tirgus standarts. Sparģeļus sašķiro pēc kāta resnuma un sasaiņo 250 gramu buntītēs. Vēsumā un mitrumā tos var uzglabāt vairākas dienas.

Plašāk – pirmdienas “LA” numurā!

Pievienot komentāru