Laukos
Meži

“Rīgas meži” par turpmāko saimniekošanas plānu saņēmuši 25 iebildumus un atsauksmes 16

Foto LETA

Sabiedriskās apspriešanas laikā par Rīgas pašvaldības īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas plānu 2018.-2026.gadam SIA “Rīgas meži” kopumā saņēmuši 25 dažādus viedokļus ar jautājumiem un komentāriem par uzņēmuma iecerēm gan no valsts institūcijām, gan pašvaldībām, gan arī no Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, liecina uzņēmuma mājaslapā publicētā informācija.

Uzņēmums esot veicis arī konsultācijas ar vides un dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām, kas plānu kopumā atbalstot un sabiedriskās apspriešanas laikā nekādus priekšlikumus plāna labošanai vai precizēšanai nav iesniegušas.

“Apkopojot saņemtos iedzīvotāju viedokļus, secinām, ka galvenie jautājumi ir saistīti ar neizpratni par plānā izmantotajiem mežsaimnieciskajiem terminiem – kopšanas cirtes un izlases cirtes, izteiktas bažas par koku ciršanas apjomiem, pieprasīts pamatojums koku ciršanas nepieciešamībai, kā arī minēta koku ciršanas laikā skarto meža celiņu sakārtošanas nepieciešamība,” pausts uzņēmuma paziņojumā.

Uz iedzīvotāju bažām uzņēmums atbild, norādot, ka “koksnes ieguve, apsaimniekojot un kopjot Rīgas pilsētā esošos mežus, ne tuvu nav galvenais mērķis, bet gan ir šo darbu neizbēgams rezultāts.”

Proti, lai nodrošinātu mežu attīstību un veidotu gadu gaitā noturīgas mežaudzes, esot nepieciešams tās savlaicīgi vienmērīgi izretināt, dodot paliekošajiem kokiem vairāk telpas veidot spēcīgākus vainagus, augt resnākiem, stingrākiem un garākiem. “Tādejādi mēs veidojam nākotnes mežaudzi, kas spēj turēties pretim vēja, sniega un uguns radītiem iespējamajiem postījumiem. Šīs darbības plānā tiek apzīmētas ar terminu “kopšanas cirtes” un tās tiek veiktas aktīvi augošā mežā, kas priežu mežaudžu gadījumā ir mežs ar vecumu no 40 līdz 80 gadiem,” skaidro uzņēmums.

“Rīgas meži” arī apgalvo, ka Rīgas pilsētas teritorijā esošajos mežos kailcirtes nav paredzētas, tādēļ vienīgais veids kā nodrošināt iespēju mežam atjaunoties – ir esošo koku izretināšana. Rīgas mežos esošo priežu dzīvotspēju lielā daļā apdraudot intensīvais krūmu segums, kas sastāv no dažādām lapu koku un krūmu sugām. “Tāpēc vienlaikus ar koku izretināšanu ir jāveic arī šo lapu koku izciršana. Neveicot visus šos aprakstītos pasākumus, pastāv ievērojams risks, ka Rīgas pilsētas mežos priežu meži tuvāko 200 līdz 300 gadu laikā daļēji vai pilnībā izzudīs un tos aizstās vai nu platlapju mežaudzes ar intensīvu krūmu slāni, vai tie pārtaps neregulārā krūmājā bez izteikta dominējošā koku stāva,” teikts skaidrojumā.

Uzņēmums apgalvo, ka “priede bez cilvēka iejaukšanās Rīgas pilsētas mežos ilglaicīgi nespēs noturēties un to nomainīs citas koku vai krūmu sugas”, tādēļ pieaugušās priežu mežaudzēs, kur priedes ir virs 100 gadu vecuma, tiek plānotas izlases cirtes, kuru laikā koki tiks vai nu vienmērīgi izretināti ar līdzīgu vai nedaudz lielāku intensitāti, kā kopšanas cirtēs, vai atsevišķos gadījumos tiks izcirsti nelieli, līdz 50 metri diametrā, laukumi. Atvērumu gadījumā lielākajā daļā paredzama jaunu koku mākslīga stādīšana un intensīva kopšana.

“Rīgas meži” piekrīt, ka koku ciršana kā process pašā darbu norises laikā “var būt acij netīkams un šķist skarbs”, kā arī vide uzreiz pēc koku ciršanas apmēram gadu izskatās nesakārtota, pat ja visi darbi ir pabeigti un izdarīti kvalitatīvi. “Taču, lai saglabātu mežu nākamajām paaudzēm, bez koku ciršanas diemžēl nevaram iztikt,” pauž uzņēmuma pārstāvji, norādot, ka ar katru reizi centīsies uzlabot savu darbu tā, lai viņu darbības pilsētas mežos atstātu pēc iespējas mazākas pēdas un īslaicīgāku ietekmi uz pilsētas iedzīvotāju ierasto ikdienu.

“Rīgas mežu” apsaimniekošanas plāns nav palicis nepamanīts arī sociālajā vietnē “Facebook” izveidotās “Par kokiem Rīgā” grupas biedriem, kuri izteikuši savu vērtējumu par uzņēmuma iecerēm. Viens no grupas biedriem – Gints Kauniste – sarunā aģentūrai LETA atklāja, ka, lai arī viņa profesionālā ikdiena nav saistīta nedz ar mežniecību, nedz pašvaldības kapitālsabiedrībām, viņa paša novērojumi liecinot, ka strauji pieaug Rīgas un Pierīgas mežu izciršanas apjomi.

Viņaprāt, tas, galvenokārt, tiek darīts peļņas, nevis mežu saglabāšanas nolūkos. “Pabraukājot pa Pierīgas mežiem, ir redzams, ka izcirstas, galvenokārt, tiek priedes, kas ir vērtīgākais materiāls. Neviens, nez kāpēc, neveido cirsmas tur, kur aug alkšņi, kadiķi un citi mazvērtīgāki koki. Mežu apsaimniekotājiem ir jāsaprot, ka koksne ir ne tikai peļņas avots, bet arī trokšņu slāpētājs, ko rada vilcienu satiksme vai Ādažu poligonā notiekošais,” viedokli pauda Kauniste.

Viņš arī pauda pārliecību, ka meži var sniegt peļņu daudz humānākos veidos, nepakļaujot tos izciršanai. Ziemā mežos varētu veidot, piemēram, suņu pajūgu kamaniņu trases vai arī uzstādīt pirtis. “Cilvēkus šādas iespējas ārkārtīgi piesaista, sevišķi jau tos, kuri dzīvo pilsētās,” sacīja aktīvists, norādot, ka patlaban “Rīgas meži” un arī mežniecība Latvijā kopumā uz mežu resursiem skatās nevis kā uz dabas bagātību, bet gan biznesu.

Kauniste apstiprināja, ka ir viens no tiem, kurš iesniedzis savu viedokli par “Rīgas mežu” apsaimniekošanas plānu sabiedriskās apspriešanas laikā, lai gan atzina, ka sabiedrības iesaiste šajos procesos esot niecīga. “Ir tāda Orhūsas konvencija, kas paredz, ka šādu plānu izstrādē ierēdņu īpatsvaram ir jābūt tieši tikpat lielam kā sabiedrības un ka šai savienībai kopā jāveido tik nozīmīgi dokumenti, kas ļautu arī novērst daudzas nelabvēlīgas darbības. Taču es par šādu apspriedi uzzināju netīšām, no paziņas. Nepietiek ar to, ka šos paziņojumus ieliek “Rīgas mežu” mājaslapā, kuru praktiski neviens iedzīvotājs nekad neapmeklē. Pielieciet šos paziņojumus ciemos un mazpilsētās pie ziņojuma dēļiem ar milzīgiem burtiem. Ja mani vecāki, kuri ir pensionāri, būtu ko zinājuši par šo apspriedi – viņi pirmie iestātos pret koku izciršanu, taču viņi to nezināja, jo nelieto internetu,” kritiku neslēpa iedzīvotājs.

Kaunistes ieskatā, mežu izciršanas apjomi un intensitāte būtu ievērojami jāsamazina, jo mežus pietiekošos daudzumos iznīcina ugunsgrēki un dažādu objektu būvniecība, piemēram – plānotais “Rail Baltica” projekts. “Visu šo izciršanu var saukt par kopšanu un apsaimniekošanu, bet patiesībā tie ir tikai smuki vārdi. Vai tad mežs izmirs, ja mēs tur neko necirtīsim? Diez vai. Taču, ja mēs izveidosim cirsmu, kur atstāti pieci koki, vasaras saulē šie koki izkaltīs, jo viņiem nav ēnas, vai arī vējš pirmajā vētrā tos nolauzīs un tur paliks kailcirtes,” spriež vīrietis.

“Par kokiem Rīgā” grupā ir vairāk nekā 700 dalībnieku. Arī citu iedzīvotāju galvenās bažas ir saistībā ar to, ka meži tiekot izcirsti milzīgos apjomos un, ka lielā daļā gadījumu šīs teritorijas ilgstoši paliek nesakoptas. Tas, savukārt, iedzīvotājus vedina uz domu, ka cirsmas tiek veidotas tikai peļņas nolūkos, nevis, lai patiesi rūpētos par mežu un koku nākotni.

LA.lv