Ganāmpulka veselība, Piens

Padoms zemniekam. Svarīgākie riska faktori teļu mītnēs

Autore: Anda Valdovska, LLU Veterinārmedicīnas fakultāte, profesore

Atklāta tipa slaucamo govju mītnēs ir ļoti svarīgi jau no pirmās jaundzimušo teļu dzīves dienas nodrošināt atbilstošus turēšanas un ēdināšanas apstākļus. Teļi ir jāaprūpē pietiekamam skaitam personāla ar atbilstošām zināšanām par liellopiem, to turēšanu un spēju novērtēt dzīvnieku veselību, kā arī konstatēt izmaiņas dzīvnieku uzvedībā un novērtēt mītnes vides atbilstību.

Svarīgākie teļu turēšanas riska faktori

Liellopiem paredzēto ēku un aprīkojuma plānojumam, konstrukcijai un uzturēšanai jābūt tādai, lai nodrošinātu dzīvniekiem labus higiēnas apstākļus un ierobežotu slimību vai traumatisku savainojumu risku. Novietnes grīdas ir jābūvē mehāniski izturīgas, gludas un neslidenas, lai nepieļautu iespēju teļiem savainoties. Tām jābūt tīrāmām un viegli dezinficējamām. Ejām un durvju ailām teļu mītnē jābūt pietiekami platām, lai dzīvnieki varētu brīvi pārvietoties bez savainošanās riska. Jāizvairās no asiem stūriem un izvirzījumiem. Dzīvnieku atbilstošas attīstības nodrošināšanai ir ļoti svarīgi, lai apkārtējās vides temperatūra, gaisa ventilācija, relatīvais mitrums, toksisko gāzu un putekļu līmenis teļu mītnē negatīvi neietekmētu dzīvnieku veselību un labturību. Relatīvais gaisa mitrums mītnē nedrīkstētu pārsniegt 75%. Šīs prasības ievērošana palīdz arī nodrošināt atbilstošu gaisa sastāvu mītnē. Svarīgi, lai gaisa kustības ātrums mītnē nepārsniegtu 0,3 m/s. Amonjaka koncentrācija mītnes gaisā nedrīkst pārsniegt 20 mg/m3, ogļskābā gāze – 0,3%, bet sērūdeņraža daudzums – 5 mg/m3.

Svarīgi, lai teļi tiktu turēti nepiesieti. Teļi līdz astoņu nedēļu vecumam jātur individuālos sprostos ar redeļveida sānu sienām, lai nodrošinātu redzes un ožas kontaktu ar blakus sprostos esošajiem dzīvniekiem. Sprostu sienas jāveido augstumā, kas nav zemāks par ievietotā dzīvnieka skausta augstumu, un noteiktā garumā, kas nav mazāks par stāvoša dzīvnieka garumu. Lai pareizi to noteiktu, jāmēra no dzīvnieka purngala līdz sēdes kaulam un iegūtais skaitlis jāreizina ar 1,1.


Svarīgākie teļu ēdināšanas riska faktori

Teļu novietnes personālam ir jāpārliecinās, ka jaundzimušie teļi saņem pietiekami daudz pirmpiena no savas mātes vai cita avota iespējami drīz pēc piedzimšanas un dzīves pirmo sešu stundu laikā. Pirmajā teļa dzīves diennaktī izbarotā pirmpiena daudzumam vajadzētu būt vismaz 10% no teļa dzīvsvara, ēdināšanas biežumam – trīs četras reizes. Ļoti svarīgi, lai piena dzirdināšana tiktu veikta ar atbilstoša knupja palīdzību. Ja pastāv saslimšanas risks, kas var rasties, lietojot pirmpienu no citas saimniecības, tas ir pienācīgi jāapstrādā, piemēram, stundu karsējot 56 °C temperatūrā, taču to nedrīkst pārkarsēt, jo tādā veidā tiek iznīcinātas antivielas. Līdz 10–12 dienu vecumam teļam diennaktī trijās reizēs izdzirda 6–7 litri pilnpiena. Svarīgi, lai aprīkojums, kas tiek izmantots barošanas šķidrumiem, tiktu rūpīgi iztīrīts uzreiz pēc katras izmantošanas reizes un, ja nepieciešams, arī dezinficēts.

Teļus no divu nedēļu vecuma nodrošina ar svaigu ūdeni teļu fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošā daudzumā. Slimiem, kā arī karstā laikā teļiem ir pastāvīgi jābūt pieejamam svaigam ūdenim. Teļi jābaro ar to vecumam, svaram un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu barību. Visiem teļiem ir jāsaņem šķidrs ēdiens vismaz divas reizes dienā pirmās četras dzīves nedēļas un tikmēr, kamēr tie patērē pietiekamu atbilstošas cietās barības daudzumu.

Teļu pieradināšana pie koncentrētas barības maisījumiem jāsāk 5.–7. dzīves dienā, bet pilnībā jānodrošina ar barības maisījumiem, kas paredzēti teļu ēdināšanai kā papildbarība, no divu nedēļu vecuma. Teļiem, kurus tur grupās, jānodrošina vienlaicīga piekļūšana barībai, izņemot gadījumus, ja to barošanai izmanto zīdīšanu vai automātiskās barošanas metodi.Svarīgi, lai teļiem, kas ir vecāki par divām nedēļām, barība saturētu nepieciešamo dzelzs daudzumu, kas nodrošinātu asinīs vidējo hemoglobīna līmeni vismaz 4,5mmol/l. Barībai jābūt viegli sagremojamai, šķiedrvielām bagātai. Teļiem vecumā no astoņām līdz 20 nedēļām šķiedrvielas daudzumu barībā palielina no 50 līdz 250 gramiem.

Higiēnas prasību ievērošanas nozīme

Dzīvniekiem jābūt tīriem. Tās mītnes daļas, ar kurām dzīvniekiem ir saskare, rūpīgi notīra un, ja iespējams, dezinficē katru reizi pēc mītnes iztukšošanas un pirms jaunu dzīvnieku ievietošanas tajā. Kamēr mītnē atrodas dzīvnieki, ārējās virsmas un viss aprīkojums jāuztur pietiekami tīrs.

Teļu saslimšanas savlaicīgai konstatēšanai ir nepieciešama to regulāra uzraudzība ne retāk kā divas reizes diennaktī. Veicot ikdienas rūpīgu dzīvnieku apskati, īpaša uzmanība jāpievērš ķermeņa stāvoklim, kustībām un pozām, atgremošanai, apmatojuma, ādas, acu, ausu, astes, kāju stāvoklim. Veseliem dzīvniekiem ir savam vecumam, dzimumam, šķirnei raksturīga atbilstoša aktivitāte, kustības un pozas. Tiem ir skaidras, spožas acis, tīrs, spožs apspalvojums, normāla barošanās, atgremošana, dzeršana un zīdīšana. Dzīvnieka veselības problēmu gadījumā nepieciešama tūlītēja veterinārārsta iesaiste.

Lai novērstu savstarpēju infekcijas slimību ierosinātāju pārnešanu, teļi, kas tiek ievesti saimniecībā, jātur atsevišķi no pārējiem teļiem tik ilgi, cik vien tas nepieciešams. Ja teļi tiek nopirkti un turēti nobarošanai, tie jātur atsevišķās nemainīgās grupās.

Kļūdas iepriekšminēto riska faktoru ievērošanā var izraisīt dzīvnieku saslimšanu, produktivitātes samazināšanos un pat krišanu. Savukārt dzīvnieku ārstēšanā izmantotie antibakteriālie līdzekļi sekmē mītnē esošās mikrofloras antibakteriālās rezistences veidošanos, kā arī būtiski palielina ražošanas izmaksas.

Lai novērtētu reālo situāciju teļu mītnēs, tika realizēts Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pētījums.

Pētījuma rezultāti teļu mītnē
Pētījums Novietnes mikrofloras ietekme uz jaundzīvnieku veselību tika realizēts divu gadu periodā 400 slaucamo govju novietnē. Pētījuma ietvaros analizējām teļu saslimstības rādītājus, noteicām novietnes mikroklimata rādītājus – gaisa plūsmas ātrumu (m/s), gaisa temperatūru, relatīvo gaisa mitrumu, gāzu koncentrāciju (NH3, CO2, H2S), trokšņu līmeni (db), apgaismojuma intensitāti, kā arī bakteriālo un virālo piesārņojumu teļu mītnē.

Saslimšanas patogēno baktēriju mainības ietek

Pētījumam izvēlētajā dzīvnieku novietnē tika konstatēts, ka no visiem dzīvi piedzimušajiem teļiem 30% saslima ar elpošanas un gremošanas trakta slimībām, kuru precīzs cēlonis līdz izmēģinājuma realizācijai nebija pilnībā noskaidrots, kas zināmā mērā ietekmēja teļu pilnīgu izārstēšanu. Vērtējot teļu saslimšanas biežumu (1. attēls), secinājām, ka izmēģinājuma laikā par 27,4% palielinājās teļu saslimšanas gadījumu skaits ar pneimonijai raksturīgiem simptomiem, savukārt teļu saslimšana ar diareju šajā pašā periodā samazinājās par 27,4%. Šī iegūtā informācija lika izvirzīt hipotēzi, ka ganāmpulkā notiek patogēno baktēriju mainība.

To apliecina 2. attēlā redzamā informācija par paraugiem, kas iegūti teļiem no augšējiem elpošanas ceļiem, un bakterioloģiskie izmeklējumi, kas veikti 2016. gada septembrī, 2017. gada janvārī un jūlijā. Analizējot šos rezultātus, apstiprinājās izvirzītā hipotēze, ka ganāmpulkā notiek mikroorganismu mainība, kas ietekmē teļu saslimšanas biežumu. Jāatzīst, ka 2017. gada jūlijā negatīvs rezultāts ir konstatēts tikai 8% no laboratorijā iesūtītajiem paraugiem. 2017. gada jūlijā no laboratoriskai izmeklēšanai iesūtītajiem paraugiem 52% gadījumu tika izdalīta baktērija Moraxella catarrhalis, 44% – Pasteurella multocida un 40% – koagulāzi neradošie stafilokoki, kas vairāku apstākļu sakritības dēļ izraisa biežāku teļu saslimšanu ar respiratorām slimībām, tādējādi iespējama arī teļu bojāeja.

Lai uzlabotu teļu ārstēšanas efektivitāti, LLU Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas mikrobioloģijas un molekulārās bioloģijas nodaļas laboratorijā tika noteikta baktēriju rezistence pret antibiotikām (1. tabula).

Pēc iegūtajiem antibiotiku rezistences rezultātiem secinājām, ka saimniecībā saslimušo teļu ārstēšana pneimonijas gadījumā būs neefektīva, ja dzīvnieki tiks ārstēti ar penicilīnu, danofloksacīnu, gentamicīnu, oksitetraciklīnu un ampicilīnu. Respiratoro slimību ārstēšanai novietnē nepieciešams izvēlēties antibiotikas, pret kurām baktērijas – koagulāzes neradošie stafilokoki un Pasteurella multocida – ir 100% jutīgas. Iespējams, saimniecībā konstatēto situāciju ar mikroorganismu rezistenci ir veicinājusi novietnē praktizētā plaša spektra iedarbības antibakteriālo medikamentu lietošana visiem jaunpiedzimušajiem teļiem otrajā dzīvības dienā.

Pievienot komentāru