Meži, Mežsaimniecība

Rudens. Laiks stādīt mežu

Autors: Andis Kociņš



Klāt rudens, kad saule vairs nav tik spoža un arī augsne ir mitra, tādēļ tas ir labākais laiks gan meža, gan citu kokaugu stādīšanai. Kāpēc rudens ir piemērots stādīšanai un ko vēl varam paspēt šogad iegādāties un iestādīt, jautājām lielākajam kokaugu stādu audzētājam Latvijā – akciju sabiedrības Latvijas valsts meži struktūrvienības LVM Sēklas un stādi direktora vietniecei ražošanas jautājumos Laimai Zvejniecei. 


Kāpēc ir labi stādīt rudenī?

Rudens stādīšana ir mazāk praktizēta, bet, pateicoties mūsdienīgām stādu audzēšanas tehnoloģijām, ar katru gadu kļūst arvien populārāka, jo tieši tagad notiek intensīvākā sakņu augšana, un tāpēc gan meža, gan dekoratīvos stādus arī pašreiz var stādīt bez bažām par ieaugšanas sekmēm. 

Protams, liela loma, veidojot meža rudens stādījumus, ir augsnes novērtēšanai un klimatiskajiem apstākļiem konkrētajā laika periodā. Vieglākās augsnēs ietvarstādus un stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu var stādīt līdz pat oktobra vidum, savukārt smagā augsnē par labāko stādīšanas laiku tomēr uzskata pavasari, kad augsne tiktāl apžuvusi, ka strādājot nelīp. 

Rudenī var stādīt gan skuju, gan lapu kokus, tādējādi atslogojot pavasara darbu sastrēgumu. Pēdējos var stādīt arī ilgāk – līdz pat salam, pat tad, kad lapas jau nobirušas un snaudošie pumpuri ir attīstījušies. Rudenī stādītiem augiem jāpaspēj līdz salam iesakņoties, turklāt mitruma šajā gadalaikā parasti pietiek un stādiem labi jāieaugas. 


Ko šoruden vēl varam pagūt iegādāties un iestādīt?

Meža īpašnieki, kam aktuāla meža atjaunošana, stādījumu papildināšana, sugu maiņa vai jaunu platību apmežošana, iespējams, vēl šoruden nelielos apjomos varēs iegādāties meža stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu – gan egles, gan bērzus –, ko līguma ietvaros kāds pasūtītājs nebūs izņēmis, jo tad šie stādi nonāk brīvā tirdzniecībā. Stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu ir vitāli spēcīgāki par tradicionālajiem kailsakņiem, kas vienu gadu audzēti kā ietvarstādi siltumnīcā un vasaras otrajā pusē pārstādīti (pārskoloti) laukā ar speciālu pārskolojamo mašīnu, lai tālāk audzētu vienu divus gadus atklātā laukā. Tehnoloģijas rezultātā iegūstam kailsakņu stādus ar bagātu sakņu sistēmu, kas samazina sakņu iežūšanas iespējas, uzlabo stādu ieaugšanu mežā, kā arī paātrina stādu augšanu pirmajos gados, tādējādi samazinot kopšanas izmaksas. Īpaši piemēroti šie stādi ir ātri aizzeļošām platībām. 

Līdzīgas iespējas iegādāties vēl šoruden ir arī priedes un egles ietvarstādus, ko ērti un kvalitatīvi var stādīt gandrīz visu gadu, turklāt stādi neiežūst pārvadāšanas un stādīšanas procesā. Vēl viena ietvarstādu priekšrocība – nepieciešamās barības vielas stādam pirmajā augšanas gadā jau ir daļēji nodrošinātas, tādējādi stāds aug straujāk.


Rudens ir lapu koku laiks

Tā kā rudens ir piemērotākais lapu koku stādīšanas laiks un kāds vēlas par godu Latvijas simtgadei iestādīt ozolu birzi, tās izveidei varam piedāvāt ozola kailsakņu stādus, kas jau pēc pāris gadiem veidos skaistu jaunaudzi. Lapu koku kailsakņu stādus vēlams stādīt tikai bezlapu stadijā, tas ir, rudenī (aktīvās veģetācijas perioda beigās) – septembra beigās, oktobrī – līdz pastāvīgam salam, kā arī pavasarī (aktīvās veģetācijas perioda sākumā), kad tikko atlaidusies zeme (marta beigās, aprīļa sākumā), līdz pumpuru plaukšanai maija sākumā (ap 10.–15. maiju).

Aizveduši maisus ar stādiem uz mežu, novietojiet tos ēnā, lai augi nepaspēj iekalst un pārkarst, kaut gan rudenī tie ir mazāki riski nekā pavasarī. Centieties stādus izstādīt pēc iespējas ātrāk, lai tie labāk ieaugtos. Ja kailsakņu stādi pēc atvešanas no kokaudzētavas glabāti ilgāk par divām dienām, pirms stādīšanas jāļauj tiem atdzerties – ielieciet ūdenī uz 12 stundām. Tas noteikti atmaksāsies.

Izvēloties kailsakņu stādus, jānovērtē to sakņu sistēma – vai tā ir vienmērīgi, simetriski veidota un proporcionāli liela vainagam. Pavasarī, iestājoties siltam laikam, kailsakņi sāk plaukt un jaunās lapiņas iztvaiko mitrumu, ko piegādā sakņu sistēma. Ja saknes ir kailas un kalst, tad attiecīgi process turpinās arī auga virszemes daļā. Tādēļ ir svarīgi kailsakņu stādus iestādīt pirms lapu plaukšanas, lai tie neiekalstu. Ja ir pieejams auksts pagrabs vai saldētava, kailsakņu stādus var glabāt tur, šādi aizkavējot to saplaukšanu. Izstādot uzglabātos kailsakņus ārā, tie ļoti strauji plaukst un attīstās. 




Malkai un kokmateriāliem – ātraudzīgo apsi

Šoruden vēl var apstādīt vai atjaunot mežu ar ātraudzīgo apsi, kas atšķirībā no tradicionālajām meža kultūrām ražu un peļņu dos jau pēc 20–25 gadiem. Apse tāpat kā citi lapu koki ir piemērota stādīšanai rudenī, turklāt stādi šoruden ir pieejami un arī laika apstākļi piemēroti. 

Ātraudzīgās apses stādus var izmantot gan plantāciju mežu ierīkošanai, gan meža atjaunošanai samērā auglīgās meža zemēs. Turklāt, iestādot ātraudzīgo apsi vienu reizi, ražu var ievākt trīsreiz (otro un trešo apriti audzē kā atvasājus). 

Kopumā ik gadu uzņēmums plāno audzēt vismaz 500 tūkstošus ātraudzīgās apses stādu, kas ļauj ierīkot ap 450 ha plantāciju mežaudžu gadā. 

Turklāt zemniekiem ātraudzīgās apses stādījumus ir izdevīgi reģistrēt kā plantāciju mežus, jo pašreizējā likumdošana tiem paredz atvieglotākus noteikumus to apsaimniekošanā, un arī cirst plantāciju audzi var, kad saimnieks uzskata par vajadzīgu, nevis kā meža audzi, kad jāgaida likumdošanā noteiktais ciršanas vecums. Savukārt, atjaunojot mežu ar ātraudzīgo apsi, to, iespējams, var reģistrēt kā atjaunotu ar parastu apsi, kurai ciršanas vecums ir 40 gadi, savukārt šai ātraudzīgajai apsei optimālais ciršanas laiks ir 25–30 gadi. 

Ātraudzīgo apsi stādot gar ūdenstilpēm, iespējams aizturēt lauksaimniecībā izmantoto minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iekļuvi ūdens sistēmās, jo plašā sakņu sistēma uzsūc kaitīgās vielas.

Apses ātraudzība un koksnes īpašības to ļauj izmantot dažādās jomās – ne tikai malkai, šķeldai, bet arī celulozes ieguvei un zāģmateriāliem. Iespējams, šis plašais koksnes lietojums veicinās ātraudzīgās apses popularitāti un nebiedēs darbs stādījumu sākotnējā kopšanā un aizsardzībā, jo šie koki izaug ātri.


Stādi tagad arī Rīgā

Iegādāties, paskatīties un arī pasūtīt gan meža, gan dekoratīvos stādus var LVM kokaudzētavās, kas atrodas visā Latvijā un rada iespēju pircējam iegādāties stādus tuvāk savai dzīvesvietai, kā arī, ja kāda konkrēta stāda šajā kokaudzētavā nav, to var pasūtīt no jebkuras citas mūsu kokaudzētavas. Kopš šīs vasaras stādi nopērkami arī Rīgā, LVM vēstniecībā uzņēmuma klientu centrā. Kvalitatīvu meža stādu izvēle un iegāde jāplāno laikus, jo stādu audzēšana, kas vidēji ilgst no pusotra līdz diviem gadiem, ir jāplāno ne tikai apjomos, bet jāievēro arī stādu suga un reģionālā izcelsme, tāpēc, pirms pasūtāt vai iegādājaties kokaudzētavā stādus, pārliecinieties, kura reģiona stādmateriāla izcelsme jums nepieciešama, jo Latvijas dienvidos vai rietumos izaudzētie stādi ne vienmēr derēs Vidzemes un Latgales laukiem un mežiem.

LVM kokaudzētavas arī slēdz ilgtermiņa līgumus par meža, dekoratīvā stādmateriāla un ātraudzīgās apses izaudzēšanu, kā arī, savstarpēji vienojoties, ir iespējama stādu piegāde pircējam. 


Aktuāli!
Stādu iegādei šogad ir pieejami atbalsta pasākumi, jo Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumā Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā. Pasākumā pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 8,5 miljoni eiro.

Atbalstam varēs pieteikties trīs apakšpasākumos:

– apakšpasākumā Meža ieaudzēšana varēs pieteikties meža ieaudzēšanas un kopšanas aktivitātēm, kā arī ieaugušas mežaudzes papildināšanai un kopšanai.

Ceturtā kārta norisināsies no 2017. gada 9. oktobra līdz 2017. gada 9. novembrim; kopējais pieejamais finansējums ir 1,5 miljoni eiro.

Piektā kārta norisināsies no 2017. gada 10. novembra līdz 2017. gada 11. decembrim; kopējais pieejamais finansējums ir 1,5 miljoni eiro;

– apakšpasākumā Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcināto mežaudžu atjaunošana atbalstu piešķir par meža atjaunošanu platībās, kur atbilstoši Valsts meža dienesta atzinumam ir konstatēts ugunsgrēks vai dabas katastrofa (vējgāze, vējlauze, sniega un ledus radīti postījumi), kuras dēļ mežaudze ir iznīcināta, tāpēc šajā platībā mežs ir atjaunojams. Ceturtā kārta norisināsies no 2017. gada 9. oktobra līdz 2017. gada 9. novembrim, kopējais pieejamais finansējums ir 500 tūkstoši eiro;

– apakšpasākumā Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai atbalstu piešķir jaunaudžu retināšanai, neproduktīvu mežaudžu nomaiņai, valdošās koku sugas nomaiņai baltalkšņa sugu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs. Ceturtā kārta norisināsies no 2017. gada 9. oktobra līdz 2017. gada 9. novembrim; pieejamais finansējums aktivitātē ir 5 miljoni eiro.

Plašāka informācija par atbalsta iespējām www.lad.gov.lv

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

1 komentārs

  1. Paldies par rakstu, tikai… stādiet izcirtumos, ne lauksaimniecības zemēs!
    Domājiet par bērniem, kas mežā jau nu nedzīvos! Lai transformētu meža zemi (sausieņu tips) atpakaļ uz lauksaimniecības zemi, par 1 ha būs jāsamaksā 30000 eiro – bez jokiem!!

Pievienot komentāru