Latvijā, Politika

Saeimā strīdas par noteikumiem zemes pircējiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīt, 3.maijā, turpinās skatīt otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz ierobežojumus zemes pircējiem, aģentūra LETA šodien uzzināja komisijas sēdē.

Grozījumus šajā likumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš nolēma neizsludināt un nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Vējonis norādīja, ka iepriekš Saeimas pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

Saeimas komisija šodien pārrunāja priekšlikumus, kā novērst nepilnības regulējumā, uz kurām iepriekš norādīja Valsts prezidents.

Tostarp Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji rosināja noteikt, ka līdz 2014.gada 31.oktobrim noslēgtie un līdz 2017.gada 31.decembrim zemesgrāmatā nereģistrētie zemes iegādes darījuma akti ir derīgi ierakstīšanai zemesgrāmatā tad, ja tiem pievienota pašvaldības izziņa par darījuma atbilstību normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā darījuma noslēgšanas brīdī.

Vienlaikus deputāts Edgars Putra (ZZS) norādīja, ka ZM piedāvātā redakcija nenovērš bažas, par kurām izteicies Valsts prezidents. Putra piedāvāja noteikt, ka zemes iegādes darījuma akts, kas noslēgts līdz 2014.gada 31.oktobrim un nav reģistrēts zemesgrāmatā līdz 2017.gada 31.decembrim, ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam pievienota pašvaldības piekrišana zemes iegūšanai īpašumā, šī likuma noteiktajā kārtībā. Viņš paskaidroja, līdz šā gada beigām darījuma pusēm vēl būtu iespēja darījumus reģistrēt bez pašvaldības atziņas.

Deputāts Anrijs Matīss (V) vērsa uzmanību uz to, ka Putras priekšlikums neparedz, kas notiktu gadījumā, ja cilvēks nespēs piereģistrēt darījumu līdz 2017.gada 31.decembrim un darījums tiktu anulēts. Pēc viņa teiktā, ZM priekšlikums ir loģiskāks.

Savukārt Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes loceklis Jānis Dzenis norādīja, ka laiks no 2014.gada 31.oktobrim līdz 2017.gada 31.decembrim ir pietiekami ilgs periods, lai tie, kas nopirkuši zemi, varētu legalizēt darījumus.

Vienlaikus vairāki deputāti norādīja, uz nepilnībām šādā likuma redakcijā, un iespējām apiet likumu un tā kritērijus.

Komisija vienojās līdz rītdienai Saeimas juridiskajam birojam uzdot izstrādāt tādu likuma redakciju, lai fiktīvos lauksaimniecības zemes iegādes līgumus ierobežotu.

Pievienot komentāru