Bizness, Darbs un izglītība

Rīgas puika mežsaimniekos. Jaunais LLU Meža fakultātes dekāns par studentiem, zinātni un pārmaiņām

Šovasar Meža fakultātes dekāna amatā stājās Dr. silv. Linards Sisenis. Viņš fakultātē dažādos amatos strādājis jau astoņpadsmit gadus, tāpēc lieliski pārzina gan fakultātes saimniecisko dzīvi, gan studiju procesa stiprās un vājās puses. Kas darāms, lai labāk sagatavotu Meža nozares jaunos speciālistus? L. Sisenis ir pārliecināts – arī fakultātes akadēmiskajam personālam nepārtraukti  jāmācās un jāpilnveidojas.

Kā Rīgas puika nonāca Meža fakultātē?
Tēvs jau mazos gados ņēma mani līdzi medībās. Tā īpašā aura, kopības sajūta, kas bija starp mežiniekiem, paņēma mani savā varā. Šī interese nostiprinājās arī vidusskolas gados, strādājot Dabas muzejā. Kad pienāca laiks izvēlēties starp bioloģiju un mežu, es izvēlējos mežu. Arī Meža fakultātē jau no pirmā kursa paralēli studijām strādāju Medību laboratorijā. Bieži vien, strādājot vēlos vakaros un nakts stundās, slinkums bija iet uz kopmītnēm, tādēļ nakšņoju turpat – fakultātē.

Pēc jūsu apstiprināšanas dekāna amatā fakultātes vadībā notikušas lielas pārmaiņas.
No mūsu bijušās komandas palikusi tikai Kok­apstrādes katedras vadītāja. Visa pārējā vadība ir jauna, un izaicinājumi arī ir jauni.

Kādi tie ir?
Galvenais – studijās lielāku vērību pievērst praktiskiem jautājumiem, teoriju, ražošanu un zinātnes atziņas sajūgt vienā aizjūgā. Ir jāstiprina fakultātes sadarbība ar mūsu partneriem – Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, studiju procesā iesaistot zinātniekus un meža nozares ekspertus.

Savulaik tika izveidots Meža koksnes un produktu attīstības institūts, kam ir ļoti laba sadarbība gan ar fakultāti, gan ar Kokapstrādes katedru un līdz ar to kokapstrādes jomā sadarbība ar nozari ir cieša. Studenti tiek iesaistīti zinātniskajos darbos, viņi ar institūta speciālistu atbalstu gatavo bakalaura un maģistra darbus, izstrādā disertācijas. Līdzīgs sadarbības modelis jāveido arī ar “Silavu”.

Jau šajā studiju gadā daudz intensīvāk studiju procesā tiks iesaistīti nozares eksperti un zinātnieki kā vieslektori, kas vadīs atsevišķus studiju kursus vai tēmas konkrēta studiju kursa ietvaros. Vēl ciešāka sadarbība kļūst ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”. Līdz šim tā palīdzēja mums sagatavot mācību grāmatas un sniedza atbalstu prakšu realizācijā, tagad mēs studiju procesā integrēsim arī viņu speciālistus. Lai studentiem sniegtu praktiskās iemaņas, jau esam vienojušies arī ar Valsts meža dienestu, ka ar dienesta atbalstu varēsim praktiski apmācīt studentus darbam ar jaunākajām tehnoloģijām un programmatūru.

Tā kā “Latvijas valsts meži” finansē virkni zinātnisko projektu, esam vienojušies, ka pētnieki, kuri strādā šajos projektos, par pētījumu rezultātiem stāstīs fakultātē rīkotajās Mežzinātnes pēcpusdienās. Līdzīgus pasākumus rīkojām jau pagājušajā gadā, un tos apmeklēja ne vien studenti, bet arī cilvēki no nozares. Līdz ar to studentiem ir lieliska iespēja iegūt gan jaunas zināšanas, gan saprast, kas notiek mežzinātnē Latvijā. Par savu pētījumu rezultātiem lekciju cikla “Jaunākais mežzinātnē” ietvaros studentiem stāsta arī “Silavas” zinātnieki, turklāt studentiem tika dota iespēja silaviešu vadībā apmeklēt ne vien institūtu un iepazīties ar tā laboratorijām, bet arī virkni zinātnisko dabas objektu, kuros teorētiskās atziņas tiek apstiprinātas dabā.

Meža fakultātei intensīvāk jārūpējas par personāla kvalifikācijas paaugstināšanu. Šogad ar nozares atbalstu kvalifikācijas paaugstināšanas seminārus rīkosim visam fakultātes akadēmiskajam personālam. Pagājušajā nedēļā jau apmeklējām Baltijā modernāko kokaudzētavu “Mazili” un “Vika Wood” zāģētavu.

Lai stiprinātu sadarbību ar nozari, mēs atjaunosim arī Meža fakultātes Padomnieku konventu, kura darbā tiks iesaistīti nozares vadošo uzņēmumu pārstāvji, jo kvalitatīvu speciālistu varam sagatavot tad, ja nozare skaidri formulē, ko no mums sagaida. Padomnieku konvents ir kā tilts starp nozari un fakultāti.

Tas prasa arī līdzekļus. Vai tādi ir?
Esam pieraduši čīkstēt, ka naudas ir par maz. Ne jau vienmēr, lai kaut ko labu izdarītu, to lielo naudu vajag. Transportu nodrošināt varam, un, ja uzņēmums ir gatavs parādīt ražošanu, izstāstīt par tehnoloģijām, atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, tad arī bez lielas naudas varam daudz iegūt. Meža nozare ir ļoti atvērta sadarbībai. Citās valstīs tik vienkārši nav. Mūsu situācija šajā ziņā ir ekskluzīva.

Runājot par algām, jā, pasniedzēja vidējā alga ir ap 800 eiro. Taču pēdējo gadu laikā bijis jūtams algu kāpums. Universitātē ir ieviesta veiksmīg 
a personāla motivācijas sistēma. Arī aktīvi piesaistot zinātnisko projektu finansējumu, ir iespējas nopelnīt. Fakultātei būtu aktīvāk jāstrādā projektu piesaistē, taču tiem, kas strādā ar pilnu slodzi pedagoģiskajā darbā, zinātnei atliek maz laika. Lai zinātnē strādātu produktīvi, vajadzīga pieredze. Manā skatījumā pareizi ir tā – lektori, docenti vairāk strādā pedagoģiskajā darbā, paralēli paaugstinot gan pedagoģisko, gan zinātnisko kvalifikāciju. Tad, kad ir aizstāvēta disertācija un cilvēks sāk saprast, kā top publikācijas un projektu pieteikumi, tad palēnām viņš var pievērsties zinātnei. Bet profesoru līmenī pamatā būtu jāstrādā zinātnē un projektos. Jo profesors savā zinātnes nozarē ir autoritāte un viņam ar savu pieredzi ir vienkāršāk sagatavot gan projekta pieteikumu, gan, savā paspārnē veidojot projektu, darba grupas projektus realizēt. Rezultātā nopelna un iegūst pieredzi gan vieni, gan otri.

Vai mežzinātnes programmā tiek gatavoti meža zinātnieki?
Nē. Vēsturiski fakultātei bija trīs virzieni – mežsaimniecība, meža inženieri un kokapstrāde. Mežsaimniecība tika pārveidota par akadēmisko studiju programmu meža zinātnē.

Pretēji deviņdesmito gadu beigām, kad uz mežsaimniekiem jeb meža zinātni bija vislielākais konkurss, šobrīd jaunieši vairāk vēlas kļūt par meža inženieriem. Vismazākais konkurss ir uz kokapstrādi. Varbūt vainīgs mārketings, bet acīmredzot jaunieši neredz šajā specialitātē darba iespējas, lai gan kokapstrādes inženieri ir ļoti pieprasīti.

Varbūt šī programma ir grūta?
Protams, neviena inženierprogramma nav viegla. Matemātika, fizika ir jāzina un jāsaprot, kā mašīnu dažādie mezgli darbojas.

Vai Meža fakultātē joprojām dominē puiši?
Jā, taču meiteņu ir diezgan daudz, bet pamatā mežzinātņu un inženieru programmās. Kad es studēju, mums kursā bija tikai desmit meitenes, tagad ir vairāk.

Vai uzņemšanas laikā jutāt, ka jauniešu Latvijā kļuvis mazāk?
Kaut arī prognozes bija neskaidras, šogad Meža fakultātē studētgribētāju bija tikpat, cik pērn. Arī universitātē kopumā rezultāti ir līdzīgi kā pagājušajā gadā. Secinām, ka esam interesanti jauniešiem un viņi redz, ka pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes beigšanas darbu atrast varēs, es to arī varu apliecināt – LLU absolventi darba tirgū ir pieprasīti. Salīdzinot ar Rīgu, mūsu pluss ir tas, ka esam kompakti, visi universitātes objekti ir turpat kilometra rādiusā ap pili, lai nokļūtu no kopmītnēm uz kādu no fakultātēm, nav nepieciešams transports. Arī dzīvošana Jelgavā ir lētāka nekā galvaspilsētā. Bet lielākā LLU vērtība ir pasniedzēji, kas ir daudz atsaucīgāki un studentam pieejamāki nekā, piemēram, Rīgas augstskolās.

Vai dekānam ir pārbaudes laiks?
Man kā dekānam pārbaudes laiks ir viens studiju gads, jo vēlēšanas universitātē tiek organizētas pavasarī, bet, tā kā iepriekšējais dekāns darbu uzteica vasarā, vēlēšanas nenotika, bija tikai fakultātes domes balsojums par kandidātu, kuru rektorei ieteica iecelt dekāna amatā uz šo studiju gadu. Ja nākamajā pavasarī nozares vadība un fakultātes dome manas pilnvaras pagarinās, es iesākto turpināšu.

Vai studenti šodien atšķiras no studentiem, kas bija jūsu vienaudži?
Jā, jo piederu tai paaudzei, kas pieredzēja padomju laikus un pārmaiņas, kad viss juka un bruka. Mēs bijām pieraduši uz skolu iet kājām, ja vajadzēja, arī četrus kilometrus, vasarās kolhozā ravēt bietes un skolā starpbrīžos dežurēt klasē vai skolas virtuvē. Principā jau jebkuru darbu var iemācīties, tikai to darot, un tagad bērniem bieži iespēja gūt praktisko pieredzi strādājot tiek liegta. Mēs bijām vairāk sagatavoti praktiskajai dzīvei. Saskaroties ar problēmām, uzreiz domājām, kā tās risināt. Mūsdienu jauniešiem ir ambīcijas, viņiem ir iepotēts, ka viņi ir personības, taču šīm personībām trūkst praktiskās pieredzes. Nonākot ārpus ierastās vides, jaunieši bieži vien apjūk un nezina, kā rīkoties, un nolaiž rokas. Tas attiecas arī uz sekmību. Pie pirmajām grūtībām plinte krūmos tā vietā, lai mēģinātu problēmu risināt. Tāpēc mācībspēkiem jau no pirmā studiju gada ir jāstrādā ar jauniešiem, kuriem kaut kas nesanāk, lai uzķertu problēmu pašā sākumā, palīdzētu un jaunais cilvēks veiksmīgi tiktu līdz diploma saņemšanai.

3 Komentāri

  1. Šim zēnam ambīcijas lielas. Un kā jau tas noskatīts no valsts ministriem, arī šeit tiek grauts ar vērienu, kāds būs turpinājums – to varam tikai zīlēt. Var tikai novēlēt – lai veicas, jauna slota tīri slauka.
    Šaubas tikai rada studentu bāze, strādāt nav raduši, mācīties arī. Un tad nu iznāk tādi inženieri, ka to izstrādājumi plīst un grūst, ko esam visi jau ievērojuši. Par to skumji, jo jaunatne ir palikusi daudzējādā ziņā mīkstčaulīga. Atsevišķie līderi uz kopējā fona maz ko var ietekmēt.

Pievienot komentāru