Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Salātu un bazilika karaļvalsts tepat Iecavā

Iecavas novada uzņēmums “Letis” var lepoties ar lielāko baziliku plantāciju Latvijā. Saimnieki HĒLIJA un ANDRIS STEPANOVIČI-MONKEVIČI specializējušies ne tikai garšaugu, bet arī salātu audzēšanā gan laukā, gan siltumnīcā, iegūstot bagātu ražu no maija līdz oktobrim. Zaļumu kultūru dažādība te ir milzum liela – jau no agra pavasara siltumnīcās zaļo arī rukola, dilles, mangolds un citi vairāk vai mazāk pazīstami salātaugi.

Baziliks ražo nepārtraukti

Pirmie “Letis” izaudzētie baziliku podiņi veikalu plauktos nonāk jau 5.–10. aprīlī, bet ražas noslēgums ir oktobra vidū. Garšaugi ir siltumprasīgi un pavasarī labi ražo tikai apkurināmā siltumnīcā. Savukārt gaismas ir tik, cik dabā, jo papildapgaismojumu iecavnieki neizmanto.

Saimniecībā audzē baziliku gan ar zaļām, gan sarkanām lapām, jo katram piemīt specifisks aromāts. Saimnieki baziliku sēj, audzē un pārdod podiņos. Sējot izmanto speciālu ierīci, sēklas substrātā izvietojas vienmērīgi, augi pēc tam nav jāretina (katrā podiņā ir apmēram 50 sēklu). Namamātes kupli zaļojošos podiņus var turēt virtuvē uz galda, lai vienmēr pa rokai ir svaigi zaļumi.

– Baziliku jau trešo gadu realizējam “Rimi” lielveikalos un augļu vairumtirdzniecības bāzē, tas ir iekarojis stabilu vietu Latvijas tirgū. Aromātiskais garšaugs dominē arī mūsu ģimenes ēdienkartē. Bazilika lapiņas pievienojam salātu mērcēm, blendējam kopā ar eļļu, tās ir neatņemama sastāvdaļa gaļas un gurķu marinēšanā. Šim garšaugam ir ļoti daudzveidīga nozīme ēdienu bagātināšanā, kā arī dekorativitāte, – stāsta Hēlija.

Salāti uz plēves mulčas

Iecavnieki iepriekš izaudzē dēstus. Dražētās sēklas ar speciālu ierīci sēj kasetēs, tad ieliek tumšā siltumkamerā un diedzē ap +18 °C temperatūrā 2–3 dienas. Temperatūra nedrīkst pārsniegt +25 °C, jo tad salāti nedīgst. Uz lauka stāda no 15.–20. aprīļa, kad dēsti ir 2–3 lapu fāzē, t.i., nepilnu mēnesi veci. Sargājot no pavasara klimatiskajām kaprīzēm, audzētāji salātiem uzsedz agrotīklu. Zem seguma veidojas vidēji par +3 °C siltāks mikroklimats. Salāti sala nebaidās, spēj izturēt līdz -3…-4 °C zemu gaisa temperatūru – tie, protams, pēc salnām nedaudz cieš, bet atkal atjaunojas.

Lai iegūtu kvalitatīvāku produkciju, saimniecībā “Letis” garās dobes noklāj ar speciālo gaismas necaurlaidīgo plēvi, kam augšpuse ir balta, bet apakšpuse – melna. Tā nekarsē augu saknes, atvieglo nezāļu apkarošanu, turklāt salāti ir tīri. Pirms salātu izstādīšanas segmateriālu noklāj uz dobēm un apmēram ik pēc 30 cm izdur tajā caurumus. Vienlaikus dobēs ieklāj arī pilienveida apūdeņošanas caurules, lai stādiem pievadītu ūdeni un barības vielas. Augsnes mulčēšanai neizmanto melno plēvi, jo vasaras periodā tā uzkarst tik ļoti, ka nevar roku pielikt. Melnā plēve der vienīgi agrākas ražas ieguvei, jo zem tās augsne ātrāk iesilst.

– Melnbaltās plēves segums jāmaina katru gadu. Taupības nolūkos sezonā to izmantojam divreiz – pēc pirmās ražas novākšanas segmateriālu attīrām no nezālēm, sarullējam un pēc augsnes apstrādes klājam atkal uz dobēm. Nelabvēlīgos gados, kad salāti stipri pūst, plēvi atkārtoti neizmantojam, bet pērkam jaunu, lai samazinātu slimību izplatību, – skaidro audzētāja.

Lai nepiezagtos stirnas, apkārt stādījumam ierīkots elektriskais gans, jo šie meža dzīvnieki var nodarīt lielu skādi.

Kā ilgāk saglabāt svaigu

Salātus vāc, kad tie sasnieguši šķirnei atbilstīgu kondīciju un sver vismaz 250 gramu. Mazākus griezt neatmaksājas, jo audzētājs negūst peļņu. Saimniecībā ražu novāc vienā paņēmienā, nogriežot veselu galviņu vai lapu rozeti, un nekavējoties atdzesē. Tādējādi salātus var uzglabāt 2,5 nedēļas.

– Pirms realizācijas salātiem jāatdzeras tāpat kā grieztajiem ziediem. Vispirms mēs tos nomazgājam aukstā ūdenī, tad fasējam un līdz promvešanai glabājam aukstumkamerā. Ja neatdzesētu, salāti drīz vien zaudētu kvalitāti – desmit minūšu laikā savītu, – stāsta Andris.

Hēlija piebilst, ka salātiem patīk vēsums, bet ne pārāk augsta temperatūra. Ja vasarā uznāk svelmains karstums, salāti aug neprognozējami, straujā tempā. Piemēram, šopavasar dažādos termiņos stādītiei pēkšņi uznākušajā siltumā izauga gandrīz visi reizē, kaut gan bija paredzēts novākt pakāpeniski.

UZZIŅA

• Lai lielveikalā nopirktie salāti saglabātos svaigi 2–3 nedēļas, tos ieteicams ievietot plastmasas maisiņā un turēt aukstumā (+4…+5 °C).

• Salāti ir tradicionāla zaļēdāju barība. Tie bagātina organismu ar vitamīniem un minerālvielām, arī mikroelementiem.

• Salātiem piemīt neliels rūgtums, it sevišķi galviņas viducī. Pāraugot pieaug rūgtvielu daudzums, tāpēc salāti kļūst uzturā nelietojami (salātu pārlaužot, iztek balts piens, kas satur glikozīdus).

• Dažādās salātu šķirnes garšas ziņā daudz neatšķiras. Citāda ir tikai to struktūra, ko sajūt ar mēli (lapas ir cietākas vai mīkstākas). Lai iegūtu dažādas garšas nianses, ieteicams eksperimentēt, pievienojot salātiem pakčoi, mangoldu vai lapu sinepes.

5 Komentāri

  1. kapec nedalijas ar pieredzi par salatu skirnem? Kuras agrakas, kuras neparaug, kuras ir pat skinamas. ir ari tadas, kuram nemaz nav rugtuma. Gribetu zinat, ka sauc?

  2. Iecavnieki vienmēr ir bijuši malači…, viņiem ļoti auglīga zeme un viņi to arī izmanto maksimāli… Man liels prieks, ka varu lepoties ar iecavnieku čaklumu…

  3. Glikozīdi nemaz nav tik slikti, kā uzzināju Googlē, tāpēc domāju, ka tik maz, cik tie ir salātu lapās , tie nav ne tik rūgti, ka nevarētu lietot pārtikā, ne kaitīgi.

Pievienot komentāru