Laukos
Gaļa un zivis

Salmonella nenogalina ēdāju, bet uzņēmumu – gan1


Pēdējo desmit gadu periodā “LA” identificēja tikai vienu ēdināšanas uzņēmumu, kas savu pastāvēšanu beidzis pēc tam, kad nokļuvis salmonelozes uzliesmojuma epicentrā.
Pēdējo desmit gadu periodā “LA” identificēja tikai vienu ēdināšanas uzņēmumu, kas savu pastāvēšanu beidzis pēc tam, kad nokļuvis salmonelozes uzliesmojuma epicentrā.
Foto: Fewerton/SHUTTERSTOCK

Ja cietušo vidū ir bērni, mēs īpaši jūtīgi uztveram jebkuru krīzes situāciju. Tad aizdomu ēna, kas gulstas pār visiem procesā iesaistītajiem, ir īpaši smaga. Septembra vidus smagā pārtikas saindēšanās Siguldā ir aizsākusi veselu notikumu lavīnu, kas vēl tik drīz nepiedzīvos nobeigumu. Arī iepriekš gadījumos, kad notikusi saindēšanās ar pārtiku, Latvijas ēdināšanas uzņēmumi ir bijuši potenciālo vaininieku lomā, tādēļ “LA” vēlējās apzināt, kādu ietekmi šādas nepatikšanas atstājušas uz konkrēto uzņēmumu darbību.

 

Salmonella sagrauj biznesu

Lai arī situācijai ir nelāga pēcgarša pat gadījumos, kad tiešu saistību starp ēdinātāju un saslimšanu izraisījušo baktēriju izplatību neizdodas konstatēt, letāls iznākums konkrētas firmas darbībai ir bijis tikai atsevišķās situācijās.

Pēdējo desmit gadu periodā “LA” identificēja tikai vienu ēdināšanas uzņēmumu, kas savu pastāvēšanu beidzis pēc tam, kad nokļuvis salmonelozes uzliesmojuma epicentrā. Runa ir par SIA “Kindercatering”. Jāteic, ka atšķirībā no citām situācijām, kur firmas pēc viena infekcijas uzliesmojuma skandāla ir pratušas atkārtoti neiedzīvoties nepatikšanās, SIA “Kindercatering” pieredze atšķiras.

Iepriekšējos gados “Kindercatering” bija kļuvis teju par “nopelniem bagātu” salmonelozes izplatītāju bērnu izglītības iestādēs. 2018. gada sākumā vairāk nekā 10 Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs, kur ēdināšanas pakalpojums atradies minētā uzņēmuma pārziņā, ar salmonelozi bija saslimuši 82 bērni. Turklāt vēl salīdzinoši nesen pirms tam – 2016. gada beigās – “Kindercatering” apkalpotajos bērnudārzos bija vērojama salmonelozes epidēmija, jo slimība tika skārusi 94 bērnus un trīs pieaugušos. Par 2018. gada pārkāpumiem PVD uzņēmumam piemēroja 700 eiro naudas sodu. Savukārt par 2016. gada pārkāpumu pat tikusi ierosināta krimināllieta.

“Firmas.lv” rodamā informācija liecina, ka SIA “Kinderkatering” 2018. gada vidū pārgājis Lietuvas pilsoņa Arvīda Pilipavičus īpašumā un mainījusi nosaukumu uz SIA “Arvydas”. 2019. gada februārī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde apturējusi tās saimniecisko darbību, bet šogad septembrī uzņēmums ticis likvidēts. Tā kādreizējiem īpašniekiem Ievai Agilarai De Andresai (viņai piederējis 100% uzņēmuma daļu 2016. gada salmonelozes uzliesmojuma laikā) un vēlāk Ērikam Frīdenbergam-Kalniņam (viņam piederēja 100% daļu 2018. gada salmonelozes uzliesmojuma laikā), pēc “Firmas.lv” ziņām, pašlaik nepieder kapitāldaļas nevienā Latvijas uzņēmumā. Kopš 2014. gada uzņēmuma apgrozījums bija uzrādījis pieauguma tendences. 2014. gadā tas bija 31 800 eiro, 2015. gadā – 69 100 eiro, 2016. gadā – 510 000 eiro, bet 2017. gadā – 710 000 eiro.

Savukārt kādreizējais uzņēmuma prokūrists Rihards Frīdenbergs-Kalniņš joprojām aktīvi darbojas pārtikas biznesā. Viņš ir saistīts, piemēram, ar uzņēmumiem SIA “Pruus Latvia” un “Ecocatering” fondu.

 

Pārvar salmonellas krīzi

Nav ziņu, ka citiem ēdināšanas skandālos iesaistītajiem uzņēmumiem piedzīvotās nepatikšanas būtu bijušas kā nāves spriedums. Tā ar salmonelozes uzliesmojumu pērn decembrī Jelgavas novadā saistītā zemnieku saimniecība “Ziediņi”, pēc “Firmas.lv” ziņām, jo­projām ir aktīvs uzņēmums. Par tā finansiālo stāvokli gan nav informācijas, jo pērn pārskatu zemnieku saimniecība nav iesniegusi. Uzņēmums, kura īpašumā ir 25 ha zemes, 100% pieder Ilgvaram Dārziņam. Viņš ir arī vienīgais tā patiesā labuma guvējs. “Firmas.lv” informācija liecina, ka uzņēmuma pamatdarbības veids joprojām ir dažāda veida ēdināšanas pakalpojumu sniegšana.

Pērn decembrī Svētes pamatskolā, kur ēdināšanas pakalpojumu sniegusi ZS “Ziediņi”, salmonelozes uzliesmojuma dēļ pirms laika tikušas pārtrauktas mācības. Oficiāli apstiprināta 28 bērnu saslimšana ar salmonelozi. Šī gada februārī Pārtikas un veterinārais dienests paziņojis, ka par pārbaudē izglītības iestādes ēdināšanas blokā konstatētajiem higiēnas prasību pārkāpumiem ZS “Ziediņi” piemērots 250 eiro naudas sods. Savukārt Jelgavas novada pašvaldība ieņēmusi ZS “Ziediņi” aizstāvja pozīciju, uzskatot, ka tieša saistība starp inficēšanos un ēdināšanas uzņēmumā konstatētajiem pārkāpumiem nav tikusi atklāta.

Darbību turpina un apgrozījumu audzē arī SIA “Kuldīgas rumba”, kurai piederošajā ēdnīcā 2016. gadā pēc maltītes ieturēšanas saindējusies 10 cilvēku liela ārzemju tūristu grupa. Tolaik PVD uz laiku apturējusi ēdināšanas uzņēmuma darbību. Produktu izmeklējumu rezultāti gan bijuši negatīvi, tomēr atklājušies būtiski pārkāpumi uzņēmuma virtuves higiēnā. Vienā gadījumā no tīrās bļodas tikusi izdalīta zarnu nūjiņa E.coli, bet divos – no pavāres rokām un no tīras dakšiņas – zeltainais stafilokoks. Lai arī ēdnīca “Kuldīgas rumba” joprojām turpina savu darbību, tā strādā vien dažas stundas dienā un brīvdienās ir slēgta, tādēļ jādomā, ka uzņēmuma apgrozījuma pieaugums ir saistīts ar citiem darbības veidiem. SIA “Kuldīgas rumba”, kas dibināta 1992. gadā, līdzīgās daļās pieder Nadeždai Rutkovskai, Ilmāram Rutkovskim un Arnim Neimanim. 2015. gadā tās apgrozījums bijis 520 000 eiro, 2016. gadā – 530 000 eiro, 2017. gadā – 600 000 eiro, bet pērn – 630 000 eiro.

 

E.coli Latvijā – no Lietuvas

E.coli baktērija pēdējos gados tikusi konstatēta vairāku Lietuvas ražotāju gaļas produkcijā, kā arī dzeramajā ūdenī Valmieras pusē. 2016. gadā Latvijas PVD atradis E.coli Lietuvas ražotāja “Biovela” auksti kūpinātajā “Mājas desā”. Pēc šī paziņojuma uzņēmums atsaucis no tirdzniecības Latvijā visu produkciju, kurā konstatēta baktērija, bet Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests sācis uzņēmumā plašas pārbaudes.

Tajā pašā gadā Lietuvas PVD atklājis salmonellas, E.coli un listērijas uzņēmuma “Judex” ražotajos pelmeņos, kurš savu produkciju eksportējis arī uz Latviju. Pēc šī gadījuma Lietuvas tiesībsargājošās iestādes pat sākušas izmeklēšanu saistībā ar aizdomām, ka Valsts pārtikas un veterinārais dienests vai tam pakļautie dienesti saņēmuši informāciju no citām iestādēm par listērijām vairākos “Judex” produktos, bet šis fakts noslēpts un nekāda reakcija nav sekojusi. Apsūdzības tikušas izvirzītas sešiem cilvēkiem.

2015. gadā no SIA “Valmieras ūdens” laboratorijas saņemtas ziņas, ka vairāk nekā 82% ūdens paraugu, kas ņemti no lokālām ieguves vietām (akām, dziļurbumiem u. c.), konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne. Paraugiem bijusi veikta testēšana, nosakot E.coli un amonija jonu klātbūtni.

 

E.coli rada valsts mēroga zaudējumus

Dažādu infekciju uzliesmojumi, kā arī lielāka vai mazāka mēroga epidēmijas, kuru ierosinātāji tiek saistīti ar pārtikas produktiem, visos laikos ir devušas ievērojamu triecienu gan uzņēmumiem, gan veselu valstu lauksaimnieciskās ražošanas un pārtikas rūpniecības nozarēm. Pasaules pieredze liecina – jo lielāks un stabilāks potenciālais vaininieks, jo lielākas arī iespējas uzņemt triecienu salīdzinoši amortizējoši.

Saistītie raksti

Lielākā pēdējo 10 gadu E.coli epidēmija Eiropā norisinājās 2011. gada vasarā. Par tās izplatības centru bija kļuvusi Vācija. Toreiz Eiropā ar E.coli baktērijas izraisītām slimībām inficējās aptuveni 4000 cilvēku, bet 51 cilvēks mira infekcijas izraisītu veselības komplikāciju dēļ. Latvijas iedzīvotāji šajā slimības uzliesmojumā necieta.

Gada nogalē Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka pieaugošie starptautiskās tirdzniecības apjomi rada lielāku saindētas pārtikas izraisītu slimību izplatīšanās iespēju. Turklāt slimību uzliesmojumu izmeklēšana kļuvusi grūtāka, jo pārtika var saturēt izejvielas, kas nākušas no visas pasaules, un tās tiek pārvadātas caur sarežģītu starptautiskās piegādes tīklu. 2011. gadā ilgstoši tika meklēts infekcijas avots. Visbeidzot ES nonāca pie slēdziena, ka E.coli baktērijas infekciju izraisījuši dīgsti, jeb precīzāk – no Ēģiptes ievesta grieķu āboliņa (grieķu trigonellas) sēklu krava, taču Kaira šādu iespējamību noliedza. Savukārt ES noteica pagaidu aizliegumu visu veidu sēklu un pupu importam no Ēģiptes. Iepriekš izteikto pieņēmumu dēļ uz laiku no tirdzniecības tika izņemti vairāku veidu Eiropā audzēti dārzeņi, piemēram, tomāti, salāti, cukini un paprika. Reaģējot uz situāciju, Krievija uz laiku pilnībā aizliedza dārzeņu importu no ES, kas vēlāk kļuva par vienu no cēloņiem uzkrājumiem Eiropas noliktavās un cenu kritumam. E.coli izraisītās krīzes kompensācijai ES 2011. gadā piešķīra 227 miljonus eiro, no kuriem 57 381 eiro saņēma arī Latvija.

LA.lv